Spēle “Riga FC Academy” – SK Super Nova (U15). Gaidāma interesanta kauja, kā vienmēr starp šiem interesantajiem un principiālajiem pretiniekiem. Mūsu komandas treneris Sergejs Podoļako nopietns, acīmredzot domā, kā uzvarēt un, galvenais, apdomā, kādā skatā būs viņa komanda. Kādu futbolu puiši parādīs? Kāda vispār patreiz gatavība, kad aiz muguras mēnesis “pirmssezonkas”? Atbilžu meklēšana tam – starpsezonā vienmēr pats svarīgākais.
Fināla svilpe. Skaista un pārliecinoša uzvara ar rezultātu 3:1 (2:0). Malači, puiši! Tātad, viss iet pēc plāna. Gatavošanās virzās pareizajā virzienā. Puiši dzird treneri, puiši pilda to, ko prasa treneris. Uzvaras apstiprina “darba” ceļa pareizību. Bet uzvaras vēl arī saka: vajag turpināt neatlaidīgi strādāt, neapstājoties. Tādēļ, ka starpsezona – tā tomēr ir tikai starpsezona. Pašas galvenās, svarīgākās un vajadzīgākās uzvaras priekšā.
Bet jebkurā gadījumā, uzvarēt vienmēr patīkami! Lūk, arī šodien mūsu komanda spēli sāka pārliecināti, cienīgi un ātri ņēma iniciatīvu savās rokās. Patika komandas kopējā kustība, visas spēles skrūvītes dabojās pareizi un savlaicīgi. Mēs pārspējām laukuma saimniekus ātrumā, izskatījāmies mobilāk. Asums pie svešiem vārtiem sāka parādīties ātri, bet labi darbojās “rīdzinieku” vārtsargs.
Labi izskatījās arī mūsu vārtsargs Kristaps Cinītis. Malacis, puisis, klasiski lasīja spēli, pareizi ieņēma pozīciju, bija savākts. Dažās karstās epizodēs, kad laukuma saimniekiem izdevās simpātiski un gudri izgājieni, Kristaps spēlēja teicami un nemainīgi uzvarēja dueļos.
Bet Kristapa “Rīgas” kolēģim darba bija daudz vairāk. Viņš centās visiem spēkiem, bet divreiz tomēr kapitulēja. Pirmajā gadījumā laukuma saimnieki vārtus mums atklāti uzdāvināja: neveiksmīga piespēle, aktīvais Dmitrijs Latišenko pārtvēra bumbu un momentāli atdeva piespēli centrā, kur pilnībā brīvais Kristers Birkše-Kloks viegli trāpīja vārtos. Otrie Kristera vārti sanāca vēl labāki. Niks Glindziņš, lieliski pastrādājis laukuma centrā (visus spēles pavedienus turēja cieti un diriģēja orķestri prātīgi un gudri, malacis!), atdeva izsmalcinātu caururbjošu piespēli, un Kristers izgāja viens pret vienu. Tika galā ar vārtsargu B-K meistarīgi: sitiens tālajā apakšējā stūrī, viss, kā labākajās līgās. Labais, Krister!
Otrais puslaiks sākās, un viesi uzreiz iesita trešos vārtus. Stūra sitiens, Georgijs Daņilovs ar brīnišķīgu piespēli, bet Timurs Čugunovs ar trāpīgu sitienu ar galvu! Malacis, Timur! Čugunovs – tas vispār ir bombardiera uzvārds… 
SK Super Nova turpināja daudz uzbrukt: pretiniekam pārejā no aizsardzības uzbrukumā vispār nekas nepadevās – pēc zaudējumiem mēs zibenīgi nosedzām un uzreiz atgriezām sev bumbu. Tāda enerģija priecēja, bet gudrība kolektīvajās darbībās pat iespaidoja. Atradās, protams, vieta arī individuālajiem triepieniem. Piemēram, no tā paša fokusu meistara Ņikitas Ponomarjova, viņš prot pārsteigt sedzējus un sagrozīt tiem galvas. Pirmajā puslaikā finti spīdēja, otrajā arī. Cik, starp citu, apbēdinoši, ka Ņikitas vārtus neieskaitīja, saskatot ļoti apšaubāmu aizmuguri! Kā parasti ļoti vērtīgais Lukass Randa-Dmitrijevs iepriecināja ar spīdošu piespēli, bet “milzis” Ponomarjovs ļoti skaisti uzlidoja un ar galvu sita gandrīz tāpat, kā Robins van Persijs 2014. gadā Spānijas izlases vārtos. Nu gandrīz tāpat. Jebkurā gadījumā, tas bija efektīgi un skatāmi. Gaidīsim no Ņikitas kaut ko līdzīgu jau čempionātā!
Spēles nobeigumā “rīdzinieki” iesita vārtus. Un te gadījās “dāvana” uz līdzenas vietas, kuru laukuma saimnieki prasmīgi izmantoja, pārliecinoši realizējot izgājienu viens pret vienu. Miljono reizi vajag atkārtot svarīgo futbola likumu: nekad nedrīkst atslābināties, vienmēr jābūt uznmanīgiem līdz beigām, nav svarīgi, kāds rezultāts uz tablo.
Par to Sergejs Podoļako obligāti saviem futbolistiem pateiks. Nākošajā treniņā. Bet pagaidām var apsveikt spēlētājus un trenerus ar labu uzvaru. Un novēlēt visiem palikt neatlaidīgiem un pacietīgiem, kas vienmēr īpaši vajadzīgs starpsezonā.
Turpinām strādāt, puiši.
#SuperNova #futbols #U15 #uzvara
Attachment
