SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Optibet Virslīga divdesmit trešās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar klubu “Spartaks” (Jūrmala). Spēli bija ļoti svarīga un principiāla un atkal sanāca mūsu klubam vēsturiska: skaista uzvara ar rezultātu 3:2 (2:2)! Apsveicam visus mūsu līdzjutējus ar uzvaru, brīnišķīgas emocijas! SK Super Nova Salaspils atkal uzvarēja – tas ir lieliski, draugi!
Uzvara vēsturiska kļuva vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirmā uzvara virslīgā viesos. Otrkārt, pirmo reizi mūsu komanda virslīgā vienā mačā iesita trīs vārtus. Treškārt, uzvara mūsu klubam kļuva otrā pēc kārtas. Pārrakstām kluba vēsturi katrā mačā!
Otro reizi pēc kārtas par galveno uzvarētās spēles varoni kļuva uzbrucējs Marko van Bast…. pardon, Regža. Marko atkal iesita divus lieliskus vārtus, ir dublis otrajā mačā pēc kārtas. Neapturams! Bravo, Marko! Par vēl vienu spēles varoni kļuva pussargs Kristers Atars. 18 gadīgais puisis izgāja uz maiņu 72. minūtē, bet jau pēc piecām minutēm iesita uzvaras vārtus, kuri viņam kļuva par pirmajiem vārtiem virslīgā! Apsveicam, Krister, neaizmirstams moments – malacis!
Kārtējo reizi gribas pateikties mūsu līdzjutējiem, kuri šodien ļoti palīdzēja mūsu komandai. Uzvara – tas, bez šaubām, daudzējādā ziņā jūsu nopelns, paldies par jums par vētrainajām emocijām! Šodien Slokas stadionā mūsu līdzjutēji bieži bija skaļāki par laukuma saimnieku līdzjutējiem, kuru bija ievērojami vairāk. Tas izskatījās iespaidīgi, mēs jūs brīnišķīgi dzirdējām, malači – vēlreiz paldies!
Draugi, sagatavojaties, vārdu būs daudz. Uzvaru dienās tie līst paši no sevis un pārtraukt šo plūsmu ļoti negribas. Tieši otrādi, gribas pieminēt visus un katrā epizodē, jo pelnījuši! Uz kurš gan vēl pa īstam palielīs mūsu puišus, ja ne mēs paši! Un tā…
…Šodien ģērbtuvē pēc fināla svilpes laimīgu deju nebija. Bet priecīgi bija vienalga! Emocijas brīnumainas. Unisonā paklapējām pa skapīšiem (nepārdzīvojiet, neviens skapītis necieta), vētraini uzsitām viens otram, uzklausījām svarīgu galvenā trenera komentāru un ar padarītas lietas apziņu devāmies pārģērbties. Triepiens, starp citu, zīmīgs. Emociju nekādā ziņā nekļuva mazāk – nē! Bet tās, uzvaras emocijas jau neliekas kaut kas kosmisks un nesasniedzams. Mēs pamazām sākam pie tām pierast. Tas ir pārliecinātas par sevi komandas raksturojums, kura zina, ka spējīga uz daudz ko. Un tā, jāsaka, dzimst tas, kas saucas par “komandas klase”.
Mums, tiesa, līdz nosaukumam “klasiska komanda” vēl patālu, būsim objektīvi. Bet soļi šajā virzienā acīmredzami un, kas īpaši patīkami, tie pareizi. Neapšaubāmi, Aleksandra Koliņko ieguldījums šajā ļoti svarīgs. Īsā laikā viņš jau paspējis iedot komandai tās futbola “zīmes”, kuras no bērnības dienu no dienas iesūcis pats. Tieši tas palīdzēja viņam izveidot Latvijas vārtsarga izcilu karjeru. Protams, tas nekad nepaliek bez pēdām: galvenais, prast klausīties treneri ar tādu pieredzi. Tas ir tas, ko grūti nodot ar vārdiem – tā ir tā smalkā un svarīgā kvalitāte, kura kaut kā pati par sevi stiprina visu komandu, visu kolektīvu.
Tadēļ tagad mēs katru spēli sastopam savādāku, kā vēl mēnesi iepriekš. Un ar starta svilpi gatavi pārliecināti parādīt to, uz ko spēlēs uzstādījumā tika likts akcents. Un tas nostrādā! Atkal iesitam ļoti ātri: tas jau kļūst par mūsu komandas firmas zīmi! 4. minūte Jegors Smirnovs ar lielisku centrējumu no flanga un Air Regža bija gudrāks par pieredzējušajiem aizsargiem un ar galvu spīdoši iesita – 0:1! Ir, Marko uzņēmis formu, no kuras raud jebkura sveša aizsardzība – cik gan ilgi mēs visu šo gaidījām un cik gan patīkami, velns parāvis! Labais!
Bet nenotiek tā, ka spēles mehānisms īsā periodā pēkšņi uzlabojies pilnā mērā visās līnijās. Tas ir ārkārtīgi skrupulozs un garš neatlaidīgs darbs. Lai aizsardzība strādātu bez nopietniem kritumiem, vajag strādāt un strādāt. Saprotams, ka visi mūsu aizsargi cīnās kā lauvas, par to pat runāt nevajag – tā turpinās visu sezonu. Atkal jau divi mūsu dzelzs “Ro” (Zelmanis un Jaunarājs-Janvāris) šodien atkal bija kā Divu Nepieejamu Torņu duets, kuri arī Ibru “noēstu” – malači, puiši! (Žēl, starp citu, Robčiks Zelmanis pirmā puslaika beigās neiesita no “standarta”, vārstargs izglāba).
Bet, lai visa līnija darbotos bez kritumiem – tas… Un tādēļ rezultāts ātri izlīdzinājās. Pirmajā momentā Kristaps Zommers atkal veica savu firmas cirka numuru, izvelkot bumbu uz līnijas kaut kādā Gudīni stilā. Bravo, vārtsarg! Bet nākamajā uzbrukumā viņam nebija iespēju: garš centrējums, sitiens ar galvu bez traucējuma – 1:1. Vēl kļūmīgāki sanāca “Spartaka” otrie vārti. Gudri nosedza mūsu pussargu, bet tādā situācijā atdot piespēli pretiniekam, kura, pēc būtības, piespēle – konfekte, vienalga, saprotama lieta, nepieļaujama. Sitiens bez traucēkļiem Zommeram iespēju neatstāja – 2:2.
“Ielaidām parāk vienkāršus vārtus! Pārāk viegli atļāvām pretiniekam atspēlēties! Jātiek no tā vaļā nekavējoties!” Šos acīmredzamos un pareizos vārdus Aleksandrs Koliņko teica ģērbtuvēs uzreiz pēc mača. Un atkal svarīga zīme. Uzvara, iemesls lielam priekam, bet treneris pirmām kārtām norādīja uz kritiskiem momentiem. Un tas arī – dzinums progresam, apstiprinājums, ka mūsu komanda kopumā aug.
Šie apbēdinošie vārti laukuma saimniekiem otro reizi ļāva izlīdzināt rezultātu. Tādēl, ka vēl agrāk Regža atkal iezaigojās visos pasaules telekanālos. Joks.:) Bet iezaigojās noteikti. Labs izgājiens, kurā mūsu uzbrucēju duets parādīja sevi visā spožumā: Eduards Višņakovs ļoti kvalitatīvi padarbojās saspēlē un dāvāja Marko sitiena pozīciju. Bet arī pats Regža epizodi atstrādāja spīdoši: gan sākumā, gan beigās – sitiens zem pārliktņa ar aizsargu uz pleciem – 1:2! Bravo, Marko! Īstais laiks piemērīt savas jau slavenās “brilles”! Ja mums visiem augusta sākumā nepiedāvās par tevi nobalsot, kā par pretendentu uz “Labākais jūlija spēlētājs” nosaukumu, tad cilvēki futbolu vispār neskatās…
Atgriezīsimies Slokā, kur otrais puslaiks sākās grūti. Mēs ne uzreiz varējām aizķerties aiz bumbas, ātri puiši no “Spartaka” piespieda panervozēt. Bet vēl viena patīkama zīme: mēs kaut kā bez liekas minstināšanās spiedienu izturējām un spēli pārbīdījām uz laukuma centru. Bet kaut kur pie 60. minūtes nomierinājāmies galīgi un sākām gatavot uzbrukumus nopietni un plaši. Lūk, Višņakovs eleganti raidīja izrāvienā Riču Rulli, kurš dāvāja Regžam momentu priekš hat-trick. Bum, brīnumaina pozīcija, bet bumba lidoja pāri vārtiem. Hat-trick, Marko, vēl jāpagaida.
Gandrīz uzreiz savienība Rullis – Regža atkal sagrieza no kājām uz galvas visu “Spartaka” pussargu līniju un ļoti skaisti izveda viens pret vienu Smirnovu. Eh, Jegors aizmirsa par sitienu, sāka mānīt, un moments tika palaists. Sit, Jegor, un tad noteikti apsveiksim ar vārtiem! 64. minūtē pārsteidza publiku Rihards Ozoliņš, šis strādīgais puisis nekad neizceļas ar spožu driblu, viņš vajadzīgāks, kad uz viņa pleciem spēles klavieres, kuras jānes, ko viņš arī dara ļoti vērtīgi. Bet te pēkšņi savāca bumbu un aizlidoja ar to metrus 45 pa ceļam apspēlēja sedzējus, sagriezās un sita. Ja iesistu, varētu paraksīt video: “Messi style“.;) Vārtsargs izglāba. Drīzumā atkal trīszobis Rullis – Višņakovs – Regža noorganizēja momentu, Marko pasteidzās ar sitienu. Žēļ, protams, bet visas šīs epizodes akurāti parādīja, ka mēs gribam iesist vēl (jūs tikai stādieties priekšā – trešos spēlē!), mums maz ar neizšķirtu. Un tam acīmredzami “Spartaks” nebija gatavs. Laukuma saimnieki, protams, brīžiem atkodās asi, bet kopēja iespaida no viņu darbībām nebija. Dažas spožas individualitātes, bet spēles zīmējumu kopumā saprast bija sarežģīti.
Un tādēļ vēl ar lielāku spēku bija ticība, ka mēs iesitīsim trešos! Un iesitām! Un kurš – Kristers Atars, jūs labi ziniet šo kluso, kautrīgo puisi?! Īpaši jāatzīmē Rullis. Riča klasiski nospēlēja bumbas atņemšanā, izrāva bumbu laukuma centrā, bet epizodes nobeigumā, pateicoties visuresošā Regžas palīdzībai vēl arī atzīmējās ar vārtu piespēli. Patīkami par Riču! Viņš negaidīti vareni sāka sezonu, bet tam trauma izsita no ierindas, no ritma, no visa – nācās visu sākt no nulles. Un katrā treniņā Riča vienmēr rubī un rubī līdz galam, atdeva visus spēkus, vīrišķīgi uzņēma formu. Un tagad izskatās arvien labāk ar katru spēli, malacis! Tā turēt, Rulli – bez mums, visa Smilteni par tevi stipri pārdzīvo.
Un lūk, ērta piespēle un Atars, 18 gadīgais cilvēks, kurš pavisam nesen atnāca pie mums no… “Spartaka”, vienā pieskārienā skaisti raidīja bumbu apakšējā stūrī – 2:3!!! Jāāāā! Malači! Bet kāds Kristers?! Viss tā iekšēji ikdienišķi, mierīgi, it kā iesitis virslīgā ne pirmos vārtus, bet divdesmit septītos. Bravo! “Torti uz treniņu neaizmirsti!” – jautrais Zommers pēc spēles apmierināts uzmundrināja jauno bombardieri. Apsveicam, Krister, tas bija ļoti labi.
Un lūk, tuvojas fināls. 84. minūtē pēkšņi stadionā nodzisa tablo. Izskatījās ne pārāk, bet simboliski: it kā laukuma saimnieki pārstātu ticēt uz izglābšanos. Kaut kāda vispārēja “groggi” sajūta. Un mēs varējām pat iesist ceturtos! Iļja Semjonovs, kurš dienā var izturēt trīs spēles pēc kārtas, 88. minūtē pārgrieza flangu un izlika bumbu centrā, kur atkal savu sitienu atrada Regža. Bum, laukuma saimniekus glāba vārtsargs. Nekas, mums drīz jauna spēle, un, starp citu, Marko, Tu zini, ar ko…
Uzvara! Patīkami par to pastāstīt. Tik daudz sezonas gaitā bijušas neveiksmes, tik daudz nācies teikt skumjus vārdus, ka tagad, prieka momentos, runāt gribas bez apstāšanās. Tomēr emocijām jāzina mērs. Tādēļ, ka mēs risinām ļoti smagu uzdevumu kopumā, un nepieciešams vēl ļoti daudz pūļu, lai to atrisinātu. Bet šī komanda jau pierādīja, ka tā spējīga panākt savus mērķus. Šie puiši gatavi cīnīties līdz galam.
Tādēļ mēs arī uzvarējām otro spēli pēc kārtas!
Tad neapstāsimies.
Optibet Virslīga. 23. kārta
FK Spartaks – SK Super Nova Salaspils – 2:3 (2:2)
SN: Zommers, Semjonovs, Skļarenko, Jaunarājs-Janvāris, Zelmanis, Smirnovs (Atars, 72), Ozoliņš, Terzi, Rullis, Regža, Višņakovs (Gražis, 86)
Super Nova Salaspils vārtu guvēji: 0:1 Regža (4), 1:2 Regža (23), 2:3 Atars (77).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto Sanita Ieva Sparāne
Attachment
