Svētdien, 9. jūlijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmit otrās kārtas ietvaros Sergeja Golubeva komanda viesos tikās ar klubu FS “Jelgava”. Spēle sanāca interesana, abpusēji asa un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 2:2 (1:1). Mūsu komanda pelnījusi labas atzīmes, ļoti ptīkami bija vērot, ka mūsu puiši sitās visas 90 minūtes un parādīja cienīgu futbolu, malači. Jo apbēdinošāk, ka pavisam nedaudz mums pietrūka līdz ļoti vajadzīgajai uzvarai, žēl.
Vārtus mūsu komandas labā iesita aizsargs Raivis Skrebels un pussargs Jevgeņijs Miņins. Apsveicam Raivi ar pirmajiem vārtiem SK Super Nova Salaspils sastāvā – labais, malacis! Nu bet kapteinis kārtējo reizi izsauca sajūsmas vētru: Miņina vārti sanāca ļoti skaisti – filigrāns izpildījums! Ir 8. vārti turnīrā – bravo, Žeņa!
Cik apbēdinoši tagad atcerēties vētrainās beigas šai emocionālajai un intriģējošajai spēlei. Vispirms laimīgs uzplaiksnījums, izsmalcināts pretuzbrukums, un mēs izgājām vadībā. Ediks Višņakovs, Ivans Patrikejevs ar lielisku piespēli, Miņins ar reaktīvu skrējienu. Rādījās, prasījās piespēle centrā Višņam, bet nē – Miņins jau ieslēdza režīmu “dzirksteļojošā kreisā!” Ritma maiņa, aizsargs atvaļinājumā un ļoti skaists sitiens tālajā “devītniekā” – 1:2! Jāāāā, cik prieka bija šai mirklī Miņina acīs, skaties un pats priecājies! Lieliski vārti.
85. minūte, un sāc domāt – pavisam nedaudz nedaudz atlicis, izcietīsim! Bet… Diemžēl, pat izdomāt nepaspēja – laukuma saimnieki turpat uzreiz izlīdzināja rezultātu. Garš uzmetiens, viņiem uzvarēta bumba, mums pozicionāla nesaprašanās, un trāpīgs sitiens no gaisa stūrī – 2:2. Uh, nu kā tā, kā tā?! Tā arī gribējās saķert galvu…
Drīzumā atskanēja fināla svilpe. Puiši, atdevuši visus spēkus karstumā, novēlās zālājā, stipri pārdzīvoja, protams. Tiešām, drausmīgi apbēdinoši, tāda ilgi gaidītā uzvara bija tik tuvu. Un tomēr – bravo, puiši, jūs esat lieli malači. Jā, neizdevās uzvarēt, bet jūs parādījāt līdzjutējiem, atgādinājāt mums visiem, ka SK Super Nova Salaspils var spēlēt cienīgu futbolu. Virslīgas līmenī. Daudzi tam jau pavisam pārstājuši ticēt. Bet mēs tomēr varam, varam būt kvalitatīvi un interesanti. Par to atsevišķs paldies.
Savu gatavību Sergeja Golubeva komanda parādīja ar pirmajām minūtēm. Gudra pārvietošanās, cīņas griba, aktīvais “Robokops” Kristers Lūsiņš, mīdot jebkuru oponentu, un vispār aktīvi visi – skatāmi. Un nekautrējāmies mēs sist pa vārtiem! Atceraties, sezonas sākumā mēs sapņojām par to, lai mūsu puiši sistu pa vārtiem?! Liekas, tagad pa īstam sagaidījām, viens Žeņa Terzi šodien sita vairāk un biežāk, kā visa komanda martā-aprīlī-maijā.
Kā reiz pats Terzi pirmais arī sāka, jau 4. minūtē gandrīz trāpīja mērķī. Pēc tam Oļgerds Raščevskis, Višņakovs un tas pats Lūsiņš – sita bīstami, sita ar patiku. Malači.
Un uzreiz jau… negaidīti ielaida. Vārti atlidoja kaut kā ne no kurienes. Uzbrukums, mēs nogulējām “otro vilni”, sitiens un – 1:0. Rudiks Soloha droši vien pēc tam pats sevi par epizodi stipri “koda”, neveiksmīgu epizodi.
Neloģiski vārti, bet galvenais, ka komanda nesalūza. Ņēma bumbu savā kontrolē, uzbruka, meklēja ceļus, saspriegoja un atkal jau – sita pa vārtiem. Asuma pietrūka, bet asuma meklējumi bija aktīvi. Bet tas obligāti nesīs augļus! Un lūk tas, puslaika priekškars: Terzi kārtējo reizi izšķīrās par sitienu – vārtsargs atsita, stūra sitiens. “Standarts”, Raščevskis uzcēla, Višņakovs klasiski ar galvu pagarināja uz tālo vārtu stabu, kur laicīgi atradās strādīgais puisis Skrebels. Sitiens no tuvuma, jāāā – 1:1! Labais, Raivi, ļoti patīkami, ka aizsargs nesāka ilgi gaidīt savus pirmos vārtus mūsu komandā.
Un vēl ļoti iepriecināja, ka iesitām no “standarta”. Ļoti svarīga lieta, nepieciešama. Bija redzams, ka nostrādāja mājas sagatave. Klasiski, kad darbs treniņos atnes tik acīmredzamus un redzamus augļus. Kompliments Sergejam Golubevam un visam treneru štābam.
Vārti uz ģerbtuvi, protams, noskaņojumu pavairoja, otro puslaiku mēs iesākām aktīvi un enerģiski. Bet svarīgi bija nezaudēt galvu, neaizrauties. “Jelgavas” atbildes slēpa draudus, bet viens garš puisis uzbrucējs vispār prasīja ļoti pastiprinātu uzmanību. Deniss Pritikovskis ar partneriem darbojās kopumā uzticami, cieši, uzmanīgi, bet reizēm milzis rādīja solo fokusus, kurus, tā teikt, mums nebija ar ko sist. Viens tāds efektīgs fokuss noslēdzās ar skaistu sitienu tālajā stūrī – vārtu stabs. Labi, kad veiksme skatās uz tavu pusi maigi…
Bet mums, saprotams, gribējās “ugunsgrēkus” pavisam pie citiem vārtiem – svešajiem! Un mums izdevās klasiski uzbrukumi, Lūsiņš, Raščevskis, Patrikejevs un citi asi rāva flangus, saasināja. Nesanāca, tiesa, pēdējais akords: vai piespēle, vai sitiens. Kamēr beidzot savā skaistajā reaktīvajā lidojumā nedevās Žeņa Miņins.
Žēl, bet pēc tam sekoja laukuma saimnieku uzbrukums…
Nu ko, trīs punkti bija tuvu, bet, diemžēl, nesanāca. Ko padarīsi, tas ir futbols. Toties sanāca beidzot vairāki patīkami triepieni. Mēs pārtraucām zaudējumu sēriju, mēs pirmo reizi šogad nezaudējām viesos. Un vēl patīkamāk, ka mūsu komanda atkal (kā Daugavpilī, kā Liepājā), tā teikt, spēlēja, gribēja spēlēt, sitās, gribēja sisties. Un pavisam nenolaiž rokas, neskatoties ne uz ko. Tas rada cieņu.
Ei, puiši, varbūt, sakoposim spēkus un stipri pārsteigsim kādu Kausā?!
Optibet Virslīga. 22. kārta
FS Jelgava – SK Super Nova Salaspils – 2:2 (1:1)
SN: Soloha, Atars (Jaunarājs-Janvāris, 87), Pritikovskis, Skrebels, Raščevskis, Terzi, Patrikejevs, Lūsiņš (Kaušelis, 73), Sprukulis (Laizāns, 53), Miņins (Jagodinskis, 87), Višņakovs
Vārti SN: 1:1 Skrebels (45+1), 1:2 Miņins (85).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Attachment
