Sestdien, 30. septembrī, SK Super Nova (U15) futbolisti aizvadīja vienu no svarīgākajiem mačiem sezonā. Baltijas līgas finālu. Pretiniekos spēcīgā un ambiciozā Lietuvas komanda NFA BE 1. Fināls sanāca saspringts un interesants, bet, diemžēl, mūsu komandai prieku nenesa – zaudējums ar rezultātu 0:2 (0:1). Līdzīgā spēlē laukuma saimnieku uzbrukuma trumpji izrādījās spēcīgāki. Apbēdinoši, bet tāds ir futbols. Bez zaudējumiem nekad nenāk lielas uzvaras. Nenokariet degunus, puiši!
Mūsu futbolisti un treneri lieli malači, par brīnišķīgo sniegumu turnīrā visi pelnījuši vētrainus aplausus. Malači, un vēlreiz paldies. Jūsu ceļš līdz izšķirošajai spēlei bija lielisks, pieliktās pūles, nepiekāpība, un kvalitatīvs darbs pelna pašus labākos vārdus. Tagad, protams, sarūgtinājums stiprs, bet nedrīkst noskumt – futbolā gadās viss. Tādas neveiksmes norūda un dara labākus. Skatāmies uz priekšu lepni un pārliecināt!
Bez šaubām, atsevišķus, un ne mazāk skaļus pateicības vārdus pelnījuši SK Super Nova līdzjutēji. Uz Kauņu to atbrauca daudz, un tā bija satriecoša bilde. Visi ļoti stipri pārdzīvoja un aizrautīgi atbalstīja mūsu komandu – liels paldies, jūs esat īsti malači.
Nu bet pats fināls… Spēle, protams, bija gaidāma ļoti grūta. Pirmkārt, fināls savādāks nemēdz būt. Otrkārt, pretinieks – ļoti nopietna komanda, talantīga, tās sastāvā daudz izlašu spēlētāju. Treškārt, bet, varbūt, tieši mūsu komandai šis iemesls kā reiz īpaši principiāls, nevarēja ņemt dalību spēlē vadošais uzbrucējs Jegors Olijars. Protams, mūsu produktivitāti uzbrukumā tas ļoti nopietni pazemināja. Asumu nācās meklēt citos variantos un, pēc būtības, mēs tos tā arī neatradām…
Laukuma saimnieki ātri ieguva teritoriālu pārākumu, bet izspiest no tā neko nespēja. Aizsardzības darbības varenais Tomass Žigadlo un kompānija izpildīja pārliecināti, bet organizēt pāreju uzbrukumā nesanāca. Brāķa bija padaudz. Un arī varenajam trīszobim laukuma centrā neizdevās pārņemt spēli kontrolē. Vienkārši tādēļ, ka mobilais un kustīgais pretinieks neļāva.
Nācās bieži nosliekties uz individuāliem fokusiem, Ņikita Ponomarjovs vairākas reizes aizlidoja savos firmas izrāvienos, bet pienācīgu atbalstu nesaņēma. Centībā, protams, nevienam no puišiem nav ko pārmest, visi sitās ar visiem spēkiem katrā laukuma daļā, bet saturīgu spēles zīmējumu “uzzīmēt” nekādi neizdevās. Starp citu, tai skaitā arī tādēļ, ka vairākās epizodēs stipri no ritma izsita nedaudz strīdīgie tiesneša lēmumi.
Bet, protams, daudz stiprāk noskaņu mums izbojāja laukuma saimnieku gūtie vārti. Mēs uzdāvinājām pretiniekam pārāk daudz plašuma (kas tāds notiek ļoti reti!), varens sitiens, vārtsargs Nils Balagušs spīdoši to atvaira, bet… Pie atlēkušās bumbas pirmie, diemžēl, bijām ne mēs – 1:0.
Emocionālo fonu tāds notikums, protams, krasi maina. Pēc inerces NFA BE1 organizēja vēl vienu izgājienu, pie tālā vārtu staba bija karsti. Bet visā pārējā asumu pie Balaguša vārtiem vairāk negadījās: Nils visu pārliecināti kontrolēja, bet šāvienus no vidējas distances vispār sakoda, kā indiešu riekstus.
Bet mums jau bija nepieciešama agresija un spožums uzbrukumā! Tuvāk pārtraukumam spriedze pretinieka laukuma soda laukumā sāka parādīties, daži “standarti” pakutināja nervus līdzjutējiem. Finālā, tiesa, lai iesistu tā bija nepietiekami. Labāk par visiem to saprata, protams, Sergejs Podoļako, loģiski vēršot savu uzmanību uz maiņām. Georgijs Bombāns, Maksims Goluboks, šie talantīgie jaunie ar dotībām, aktīvi iesaistījās spēlē, piedeva kustību un enerģiju. Vispār visi puiši sakustējās kvalitatīvāk, un tas uzreiz noveda pie tā, ka ar bumbu mēs bijām cieši.
Aizvedām to līdz soda laukumam mēs jau daudz pārliecinātāk, bet lūk tur nekādi nespējām atrast labāko turpinājumu. It kā visu pareizi puiši darīja, bet atrast šo nepieciešamo sitiena pozīciju nesanāca. Vispār, arī pretinieks jānovērtē: aizsardzībā viņi par katru bumbu sitās aizrautīgi. Lai uzlauztu tādas bruņas, ar katru minūti vajag arvien aktīvāk soļot uz spēles visu vai neko, bet tas dāvā iespējas pretuzbrukumos…
Bet Nils Balagušs malacis, neļāva intrigai izdzist. Vienā epizodē vārtsargs spīdoši tika galā ar sitienu tiešā trāpījumā. Labākais mūsu spēlētājs finālā – bez šaubām. Organizatori, saprotams, to arī ieraudzīja, un jau pēc fināla svilpes Nils taisnīgi saņēma balvu no leģendārā argentīniešu pussarga Estebana Cambiasso rokām. Apsveicam, Nil, malacis, tā turēt!
Bet atkal jau – mums bija vajadzīga agresija un spožums uzbrukumā! Diemžēl, to tā arī neatradās. Spiediens saglabājās, bet tik tiešām kārtīgs vārtu moments viesiem tā arī nepakļāvās. Bet lūk, laukuma saimniekiem atradās. Viņi daudz cietās aizsardzībā, un pašās spēles beigās izmantoja savu iespēju – 2:0. Saprotama lieta, viss ar to beidzās.
Ļoti apbēdinoši. Fināla svilpe atskanēja, mūsu varenie puiši, atdodot visus spēkus, nokrita zālājā. Sergejs Podoļako, kā vienmēr emocionāls, uz karstām pēdām norādīja spēlētājiem, kur un kā varēja nospēlēt spēcīgāk. Noskumušie vecāki – līdzjutēji neapklusa, pelnīti ar ovācijām atbalstīja puišus. Bet pretējā laukuma pusē skanēja vētrains prieks…
Starp citu, savaldīt uzvaras emocijas laukuma saimnieku līdzjutējiem, izgājušiem laukumā, nepadevās, no kā pat izveidojās nepatīkama situācija. Kāds no viņiem pat pamanījās pagrūst mūsu vārtsargu, un tas novada pie nevienam nevajadzīgas spriedzes, un labi, ka lieta nebeidzās ar kautiņu. Zaudēt jāprot. Bet arī uzvarēt ir jāprot. Kādēļ uz līdzenas vietas bojāt svētkus pašu komandai…
…Medaļas mūsu puiši noņēma ātri. Sudraba viņiem bija acīmredzami nepietiekami. Sejas puišiem neko, izņemot vilšanos, nepauda. Kristers Lilavs, šis strādīgais cīnītājs, kurš, diemžēl, traumas dēļ zaudēja daudz svarīga laika kā reiz pirms fināla, gandrīz vai raudāja. Bet cik neaprakstāmu skumju bija Jegora un Timura Čugunovu acīs?! Vai kautrīgais un bezbailīgais Kristers Birkše-Kloks, kurš atgādināja cilvēku, kuram kādēļ kāds pēkšņi atņēmis sapni… Un tā var teikt par visiem.
Jā, puiši, zaudēt finālu sāpīgi. Bet bez tādiem spēles puniem nav lielu uzvaru. Tās, uzvaras, vēl noteikti jums būs, nešaubieties!
Ilgais un emocionālais ceļš Baltijas līgā noslēdzies. Vajag vēlreiz pateikties mūsu SK Super Nova (U16 un U15) komandāmpar teicamo sniegumu, malači! Divas mūsu Akadēmijas komandas aizgāja līdz finālam un cīnījās par trofeju – tāda sasnieguma nav nevienam. Iemesls lepnumam! Uzvaras nebija tagad, uzvaras būs nākotnē.
Novēlēsim SK Super Nova (U15) futbolistiem un galvenajam trenerim Sergejam Podoļako ātrāk aizmirst par neveiksmi. Latvijas čempionātā nograndēs ļoti svarīgas spēles, un mūsu komanda turpina cīnīties par medaļām.
Puiši, finišā gaidām jūs uz pjedestāla. Neapstāties!
#SuperNova #U15 #futbols #fināls #BYFL #WinWinsport
Attachment
