Piektdien, 30. septembrī, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta trīsdesmitās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda Salaspilī tikās ar klubu “Riga” FC. Favorīts iznākumā pelnīti uzvarēja ar rezultātu 4:1 (2:1). Bet, neskatoties uz lielo rezultātu, mūsu komanda pelnījusi labus vārdus – mēs ilgi bijām vadībā (!), kopumā nervus “rīdziniekiem” kutinājām ilgi, tā kā nekāda viegla pastaiga viņiem Salaspilī nesanāca. Kaunēties mums noteikti nav par ko!
Vienīgos vārtus laukuma saimnieku labā iesita centra aizsargs Roberts Zelmanis. Zel, tie bija supervārti, apsveicam! Spēles sākumā Kristiāns Sprukulis izpildīja stūra sitienu, bet Zels ielidoja soda laukumā kā īsts ērglis, lieliski sita ar galvu no metriem divpadsmit – bumba kā lode ielidoja augšējā stūrī! Bravo, Robčik! Ar visu savu vareno, neatlaidīgo darbu garā un smagā gada laikā tu noteikti esi pelnījis, lūk tādus, spīdošus vārtus. Jāsaka, jau otros sezonā – bombardieris, pie tam, no aizsarga atkal tika Rīgas gigantam. Pirmie – RFS, otrie “Riga”. Dzelžains un vienkāršs puisis, par kuru ļoti patīkami!
Mača debija vispār padevās pārsteidzoša. Tādēļ, ka tā pēkšņi pilnīgi negaidīti dāvāja publikai ilūziju, ka šodien laukumā būs karsti. Tādu pavisam trauslu ilūziju, par kuru izbrīnies un nekādi nevari noticēt tās realitātei. Gandrīz mirāža. Bet atkal jau, Robčiks Zelmanis “vainīgs”! 12. minūte, “standarts”, un šiks sitiens ar galvu – 1:0! Stadions sastingumā, “Riga” šokā, bet mēs priecīgi, ļoti priecīgi.
Mēs uzreiz uz mirkli aizmirsām, ka mums traumu un slimību dēļ nespēlē vesels lērums vadošo spēlētāju. Prātā var sajukt: Marko Regža, Roberts Jaunarājs-Janvāris, Jevgēņijs Terzi, Ričards Rullis, Ņikita Skļjarenko, Jegors Smirnovs, un vēl Svjatoslavs Čugunovs, Ņikita Koliņko. Lazarete vienkārši briesmīga, piekritīsiet. Tur jau pat Igoram Korabļovam vai Andrejam Perepļotkinam bija jāaizdomājas par iziešanu laukumā…
Bet ja nopietni, tad variet stādīties priekšā, cik smagi pirms spēles bija Aleksandram Koliņko. Pamēģini te elementāri “pamatu” savākt… Bet pretiniekos – “Riga”, kura cīnās par titulu. Un pret to vēl arī kaut kādu saprātīgu taktisko zīmējumu nākas uzzīmēt, lai nenodegtu kaut kādu nepieklājīgu rezultātu. Neko jau sev uzdevums, vai nav tiesa? Un kurš vēl domā, ka trenera krēsls – tas vienmēr mīksts, mājīgs un komfortabls… Nē, draugi, jebkurā līmenī trenera krēsls – tā ir mēbele, kura pēc gara drīzāk tuvāka elektriskajam krēslam…
Treneru pārdomas iznākumā noveda pie tā, ka, piemēram, ar pirmajām minūtēm aizsardzībā mums izgāja 17 gadīgais Rikardo Jagodinskis, kuru mēs apsveicam ar debiju SK Super Nova Salaspils. Rikardo nospēlēja cienīgi, viņa vecākais brālis Vitālijs Jagodinskis, brīnišķīgs un klasisks aizsargs, var savu jauno amata kolēģi stipri nekritizēt. Un vēl aizsardzībā 18 gadīgais Kristers Atars, kurš uz jauniņā Rikardo fona liekas gandrīz jau kā veterāns, nemainīgi izejot starta sastāvā. Saprotams, visas spēles saites pārtrūka- sajaucās, kā zelta monētas multfilmā par zelta Antilopi. Iznākumā shēma tika izvēlēta pēc principa “kurš palicis, tas arī izkārtojumā arī iekārtojās”. Un, atkārtojam, pretiniekos – “Riga”, tā, atkārtojam, tikko no Kipras treniņnometnes atgriezusies…
Un lūk, pie tāda acīmredzama “dots”, kurš, sekojot vienkāršai loģikai, nekādas iespējas mūsu komandai neatstāja, mēs pēkšņi ātri atklājam rezultātu! Skaisti, gudri un emocionāli iesitam un… dāvājam publikai to pašu trauslo ilūziju! Neticami. Bravo, komanda.
Saprotams, ka tālāk bija ļoti smagi. Saprotams, ka mēs daudz aizsargājāmies, ka “rīdzinieki” gandrīz nešķīrās no bumbas, ka vairākās epizodēs mums piedeva, bet vairākās vienreizējs, kā vienmēr, bija Kristaps Zommers. Svarīgi kas cits: laiks gāja, bet draudīgais pretinieks neko nevarēja padarīt ar mūsu aizsardzību. Katrs palīdzēja cits citam, katrs līdz galam atstrādāja savu mikroduēli, kļūdījās, bet nepadevās, bet turpināja kā apnicīga ēna traucēt pretiniekam. Daudz strādāja uzbrucēji Eduards Višņakovs un Aļģirds Gražis (kā reiz viņa un Miņina aktivitāte noveda pie stūra sitiena, kurš kļuva rezultatīvs), laukuma vidū, kā uzvilkti, rubīja Sprukulis un Rihards Ozoliņš. Par aizsargiem pat nav ko runāt: nenogurdināmā Zelmaņa vadībā ej pamēģini sev dot atlaides!
Mēs pat pretuzbrukumos paspējām reizēm gudri izskriet, un, ja ne steiga dažās epizodēs, pilnībā varējām Puriņam ar kolēģiem vēl pakutināt nervus. Bet pamatā, protams, visas pūles bija veltītas aizsardzībai. Un lūk, kad rādījās, ka līdz pārtraukumam mēs vīrišķīgi un gudri izcietām-izturējām, favorīts ņēma un… izšķīra mača gaitu kopumā.
Protams, tas ir klases un līmeņa jautājums. “Riga” šī labuma pietiekoši, tādēļ viss tik strauji arī atrisinājās. Bet, no otras puses, tieši mēs pielaidām tādas apbēdinošas kļūmes, no kurām pilnībā varēja izvairīties. Bet te sīkums, tur mazliet mazliet un 1:0 momentā pārvērtās par 1:2. Vispirms sitiens no tuvuma – 1:1. Pēc tam šiks šāviens “devītniekā”, tādi lieliski sitieni vispār gadās reti – 1:2.
Tādu pagriezienu psiholoģiski izturēt ļoti smagi, praktiski nereāli nesalūzt. Ātri rezultāts kļuva 1:3, un viss pavisam kļuva skaidrs. Viesiem piederēja neapšaubāms pārākums, spēles bilde izskatījās tā, kā arī bija jābūt. Atkal vairākās epizodēs spīdēja neatkārtojamais Zommers, kuram par godu sen laiks nosaukt vienu no sektoriem Salaspils tribīnē. Bravo, Kristap, mēs visi brīnišķīgi saprotam, zinām, cik tev smagi, kāds vispār tas ir sarežģīts uzdevums – pastāvīgi glābt. Bet tādēļ mūsu sajūsma no tavām klasiskajām darbībām tikai stiprinās un palielinās!
Par maču jau vairs īpašas intereses nebija, bet interesantas epizodes tajā vienalga gadījās. Un atkal neiztika bez dzelžainā Zelmaņa! Vienā no karstajiem un nesaudzīgajiem momentiem Zels atkal bezbailīgi līda pašā biezoknī, pārsita galvu un atstāja laukumu sabindēts. Kā reiz Zelmaņa aiziešanas dēļ aizsardzības centrs mums palika pārāk vaļīgs, kas noveda pie vēl viena trāpīga sitiena – 1:4. Sīkums, galvenais, ka Zels vienalga šodien bija brīnišķīgs. Visu paspēja, vēlreiz – bravo, Robert! Teicama spēle, kas visiem izsauc lepnumu par tevi. Malacis, tā arī turpini.
Un vēl interesanti būtu iesist 78. minūtē. Gandrīz iesita… Laukuma saimniekiem izdevās skaists, plašs uzbrukums, Jagodinskis, Ozo, Sprukulis pagarināja pa labi Semjonovam. Efektīgs uzcēliens, un Atars ne mazāk efektīgi sita ar galvu tālajā stūrī. Uh, vārtu stabs, bet ielidotu – varētu atkal sākt sapņot…
Un vēl, protams, interesanti bija vērot mūsu jauno talantu iziešanu uz maiņu. 15 gadīgais Roberts Kukulis vispār nekad nepiekūst, paspēj uzreiz spēlēt vairākās komandās – šodien atkal pašā galvenajā! Un Robčiks bija tuvu, lai nosvinētu savus pirmos vārtus elitē – labs reids, skaists sitiens, bet bumba aizlidoja nedaudz pāri vārtiem. 16 gadīgie uzbrucēji Daniels Radzenieks un Kirils Artjomovs vispār debitēja virslīgā un SK Super Nova Salaspils – liels notikums, apsveicam, puiši! Savas minūtes atstrādāja centīgi, tagad nesamaziniet apgriezienus. Novēlam veiksmi un jaunas spēles!
Nu bet mums visiem laiks jau domāt par jaunu maču. 8. oktobrī viesosimies Tukumā, ļoti svarīga spēle. Ļoti gribas ticēt, ka mūsu lazarete līdz tam laikam ievērojami iztukšosies…
Optibet Virslīga. 30. kārta
SK Super Nova Salaspils – Riga FC – 1:4 (1:2)
Super Nova: Zommers, Semjonovs, Jagodinskis, Atars, Zelmanis (Kukulis, 79), Šteinbergs, Sprukulis, Ozoliņš, Miņins (Artjomovs, 87), Višņakovs (Brics, 87), Gražis (Radzenieks, 76).
Vārti Super Nova: 1:0 Zelmanis (12).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Zigismunds Zālmanis, Riga FC.
Attachment
