Visi SK Super Nova Salaspils līdzjutēji nogaidījušies mūsu komandas gūtos vārtus. Ļoti tos gaida, saprotams, gan futbolisti, gan treneri. Gatavojamies obligāti iesist otrdien, 19. aprīlī, mūsu stadionā Salaspilī. Spēle ar BFC “Daugavpils” principiāla un svarīga, neaizmirstiet atbalstīt mūsu puišus (sākums – 18:00, ieeja bez maksas). Un vārti noteikti būs!
Bet lūk, kam ar vārtiem problēmu nav, tad tas ir mūsu karstajai SK Super Nova (U16, elites grupa). Iepriekšējā kārtā Latvijas čempionātā simpātiskā Igora Korabļova vienība iesita 4, šodien 3! Principiālā spēlē ar mūžseno pretinieku “Mettu”, emocijām pilnā futbolā un vienreizēju nepiekāpību.
Sitās abas komandas no zvana līdz zvanam gan nesaudzīgi, gan nesamierināmi, ar visiem spēkiem, visi ļoti gribēja uzvarēt – tīrā elektrība! Pats svarīgākais un patīkamākais: laba, mūsu puišu gara spēku uzvara ar rezultātu 3:2 (2:2)! Malači, gan spēlētāji, gan treneri!
Vienmēr patīkami atkārtot: jauniešu komandu spēles – tas ir īsts futbola notikumu kaleidoskops. Priecīgi jau vienkārši tādēļ, ka acis visiem puišiem deg, kā lepniem kondoriem medību laikā. Emocijas, kaisle, milzīga vēlēšanās gan kad ir spēks, gan kad tā vairs nav atlicis. Spēle nezin pauzes ne uz mirkli: nekādi tev nogurdinoša pozicionāla bumbas saspēle, nekādas ritma maiņas, nekāda mēģinājuma nosist tempu – lido visas 90 minūtes te uzbrukumā, te aizsardzībā. Lido un sevi nežēlo. Pat dzirksteles neredzamās mirgo! Bravo, komandas!
Nu un īpašs un skaļš “Bravo!” mūsu komandai! Pretinieks tradicionāli ass, gudrs, meistarīgs, sportiskā ziņā nekaunīgs. SK Super Nova nevienā no šīm īpašībām noteikti nepiekāpās, bet uzbrukumā izskatījās gan asāk, gan variatīvāk. Aizsardzībā mūsu puišiem nācās arī pietiekami pastrādāt, un Roberts Konopeckis ar partneriem atstrādāja ļoti atzīstami, dzelzs Robertu stilā no galvenās komandas.
Iepriecināja, ka mūsu puiši ar raksturu. Ātri ielaida pēc apbēdinošas kļūdas un skaista sitiena: bumba ielidoja augšējā stūrī – 0:1. Savācās – atspēlējās. Kristians Černovs ar efektīgu piespēli izveda Robertu Kukuli uz randevu ar vārtsargu: Robčiks noslēdza gudri un akurāti – 1:1! Drīzumā viņi apmainījās lomām: Kukulis iedeva klasisku piespēli, bet Černovs pārliecināti ielika bumbu apakšējā stūrī – 2:1!
Bet tas jau jaunu siržu futbols! Atklāts un bez kompromisiem. Jau nākamajā uzbrukumā pretinieks ņēma pēkšņi un… iesita, uzreiz atspēlējās – 2:2. Kā visu to iztur treneri, iedomāties grūti. Nervu sistēmai jābūt radītai no granīta un dzelzs.
Pēc pārtraukuma – jaunu notikumu ūdenskritums. Divcīņas, momenti, seivi, kļūdas, izsaucieni – viss lielmeistaru komplekts, straujš un neatkārtojams. Vārti bija vieni. Ņikita Ševčenko, mazs nazītis, gudri apmānīja lielu sedzēju un tika nogāzts soda laukumā. Malacis, Ševa! Kad tāda iesauka, vienmēr vajag radīt ko neaizmirstamu. Černovs pendeli iesita kā pieaugušais – 3:2! Tā turēt, talantīgais Kristian! Citādi neveiklais noraidījums pirmajā kārtā – tas nav par futbolu. Lūk, vārti un piespēles – tas ir futbols, tas ir par uzbrucējiem!
Uzvara! Tik lieliski mūsu puiši pēc spēles smaidīja, tik patiesi priecājās par svarīgo panākumu. Malači visi! Tā turēt, puiši, un jaunas uzvaras nekur nepaliks.
Attachment
