Svētdien, 7. augustā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmit ceturtās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar klubu RFS. Un atkal neaizmirstams vēsturisks moments! Ir TREŠĀ UZVARA PĒC KĀRTAS! Mūsu komanda iesita čempionam TRĪS vārtus un panāca neticamu uzvaru ar rezultātu 3:2 (1:1)! Fantastika, bravo, komanda! Tādas uzvaras ar zelta burtiem tiek ierakstītas kluba vēsturē! MALAČI!
Satriecoši, draugi. Fināla svilpe, uzvara. Mūsu rezervistu soliņš draudzīgā laimes uzplūdā izkliedz uzvaras saukli. Aleksandrs Koliņko, palīgi, apskāvieni. Lieliskais visu sezonu, bet šodien absolūti neticamais Kristaps Zommers nokrīt uz zāles, apskauj bumbu. Kas šajā mirklī virmo dvēselē mūsu vienmēr emocionālajam vārtsargam?! Niagāras ūdenskritums, ne mazāk!
Žeņa Terzi un Jegors Smirnovs, no smaidiem spīdošie, kā divas saules reizē, apskaujas, un fotogrāfs steidz iemūžināt šos laimīgos puišus. Daudzi puiši bez spēka nokrīt zālē, uz mirkli paliekot vienatnē ar sevi, it kā vēloties ar visām ķermeņa daļām izjust šo uguņojošo panākumu.
Mača varonis Ediks Višņakovs (Džuni – tas bija bombardiera burvestības uzvedums!) paspēj dalīties ar līdzjutējiem, starp kuriem noteikti bija vecākais brālis Aleksejs, smaida, noguris iet uz ģerbtuvi, bet acīs staro nievājoša uguns: «Kādreiz es spēlēju RFS, es atceros, liels sveiciens...»
Jā, uzvarēt – tas ir satriecoši. Uzvarēt čempionu, kad, būsim patiesi līdz galam, mūsu uzvarai pa īstam ticēja tikai komanda un paši uzticamākie līdzjutēji – tas ir divkārt satriecoši.
Tā uzveikt čempionu – tā ir tīra futbola poēzija, draugi! Un šajā izteikumā, protams, nav nekā apbēdinoša priekš RFS. Par tādu iznākumu, tādu notikumu jebkurā futbola čempionātā jebkurā valstī sajūsminās jebkurš normāls līdzjutējs, tādēļ, ka vienmēr simpatizē “maziņajam kaujā ar gigantu”. Vērts atkārtot – fantastika.
Protams, tādā spēlē, lai mūsu cerības pirms mača uz ļoti skaļu sensāciju iznākumā pārvērstos realitātē, nepieciešama daudzu faktoru sakritība. Pats galvenais un obligātais – ārprātīga mūsu puišu pašatdeve visas 90 minūtes. Un tas bija, bravo. Un vēl maksimāli akurāta sekošana trenera plānam spēlei. Un tas arī bija, atkal bravo.
Visbeidzot, dabīgi, milzīga nozīme ir tam, uz ko spējīgs tieši šajā konkrētajā dienā pretinieks, vēl jo vairāk, tik klasisks un spēcīgs. Acīmredzami, ka šodien čempions aizvadīja ne tuvu savu labāko spēli. Acīmredzami, ka komandai tā arī līdz galam pilnībā neizdevās tikt vaļā no domas, ka pavisam drīz smaga vizīte Maltā. (Starp citu, novēlēsim veiksmi RFS šajā ne vienkāršajā izbraukuma divcīņā!) Nu un vēl viens svarīgs un nepieciešams faktors – saprotams, bez veiksmes tādos mačos neuzvarēt!
Nu ko, šodien viss sakrita! Un šeit kā reiz milzīgs SK Super Nova Salaspils nopelns! Ja nu vienīgi mūsu pretinieku Eirokausu domas – gaidas mēs nekādi nevarējām ietekmēt, toties visos pārējos aspektos bez mūsu karstās dalības nekādi nevarēja iztikt! Un, neapšaubāmi, pats kļūmīgākais vērtējums mūsu uzvaras analīzei skanētu šādi: “Nu tad RFS jau spēlēja otrais sastāvs.” Nieki. Kad tu esi čempions, teiciens “otrais sastāvs” vispār nepastāv. Bez tam, kad tev laukumā tādi monstri, kā, piemēram, Kaspars Dubra vai Artūrs Zjuzins, tad nekādā ziņā nedrīkst apvainot šos cienīgos puišus “otršķirībā”.
Un tā, visi faktori sakrita vienuviet. Viesi uzvarēja pelnīti, un to velnišķīgi patīkami apzināties! Nevar iesist TRĪS vārtus čempionam nejauši. Var uzsmaidīt veiksme vienā epizodē, kā tas gadījās 20. minūtē, kad mēs atklājām rezultātu. Atceraties? Varonīgais puisis Kristers Atars nopelnīja bīstamu soda sitienu. Terzi izpildīja piespēli, un bumba negaidīti trāpīja Robertam Zelmenim kaut kur pa celi un ienira vārtos – 0:1! Jā, ir, Robčik! Ir pirmie vārti virslīgā! Ļoti patīkami par šo kluso dzelžaino cīnītāju! Visu sezonu Robčiks cīnās, kā gladiators, bloķē, nosedz, pārtvēris jau miljonu bīstamu sitienu un piespēļu, un lūk, ilgi gaidītais atalgojums! Apsveicam, Robert! Sagaidīji un nopelnīji. (Starp citu, izmantojot momentu, gribas novēlēt drīzumā tādu pat prieku izjust otram “centrālajam” dzelžainajam cīnītājam vārdā Roberts Jaunarājs – Janvāris, vēl vienam bezbailīgajam gladiatoram!)
Jā, tieši šajā epizodē viesiem paveicās. Bet svarīgs moments. Jau līdz 20. minūtei viņi šo kaprīzo veiksmi pilnībā nopelnīja ar mierīgām, gudrām un pārliecinātām darbībām. Līdz vārtu guvumam gan Višņakovs paspēja ar galvu ne slikti satraukt, gan Rihards Ozoliņš (šodien Ozo, starp citu, atstrādāja vienkārši vienreizēji!) no vidējas distances bīstami sita. Tas uzbrukumā. Aizsardzībā arī viss izskatījās līmenī. Daudz neatļāva, asu centrējumu un kāda šāvienu zem pārliktņa (izteiksmīgais Zommers pirmo reizi norāva vētrainus aplausus!) – čempionam 20 minūšu laikā pieticīgi.
Saprotams, ka laukuma saimnieki, ielaižot, uzreiz atcerējās par spiedienu. Bet viesi tam bija gatavi, nekādu juceklīgu darbību aizsardzībā – gudra spēle bumbas atņemšanā, maksimāla pretestība katrā divcīņā un pozicionāla ieturētība. Protams, tas ne vienmēr iztika bez kritumiem – nu nevar jau pavisam iztikt bez kļūmēm! Lūk, arī 40. minūtē “skolnieki” strauji organizēja teicamu momentu: Zjuga no sešpadsmit sita trāpīgi. Bet kāds Zommers?! Ārprātīgs seivs ar kāju, bravo, Kristap! Aplausi.
Tos pilnā mērā par pirmo puslaiku pelnījusi visa mūsu komanda. Tikai, lūk, aizgāja visi pārtraukumā jau pie neizšķirta rezultāta. Apbēdinoša kļūda soda laukumā (pārāk liela vēlēšanās atņemt bumbu!), pendele, un 1:1. Žēl, ļoti gribējās uzvarēt, jo vairāk, iesist čempionam divus – tas… Atceraties, mēs iepriekšējās divās spēlēs neiesitām RFS pat vienus vārtus…
Pārdzīvojumi, pārdzīvojumi… Kurš gan pārtraukumā zināja, ka Višņa-viesulis gatavo otrajā puslaikā izrādi jaunā (brazīlišu) Ronaldo stilā?!
Jūs pievērsāt uzmanību, ka līdz šim mēs ne reizi nesacījām par Marko Regžu? Pavisam ne tādēļ, ka uzbrucējs pirmajās 45 minūtēs sapinies pretinieka aizsardzības veidojumos. Pavisam nē, Regža spēlēja ļoti vērtīgi un kvalitatīvi, klasiski pārvietojās un neļāva bijušajiem kluba biedriem atslābt. Mēs vienkārši gaidījām īpašu momentu, lai izteiktu Marko pelnītu porciju sajūsmas! 50. minūtē Regža skaisti aizgāja no Zjugas un ar lielisku piespēli izveda Višņakovu viens pret vienu. Edik! Edik! Mēs visi gaidījām šo šiko izrāvienu (no Stugļa uzbrucējs aizlidoja, kā gepards no… izvēlieties salīdzinājumu paši) un spīdošo meistarīgo noslēgumu – 1:2! Jā, labais, Višņa!!!
Tas čempionam kļuva par spēcīgu psiholoģisku sitienu. Un nāca posms, kad viesi pilnībā diktēja noteikumus. Lūk, Višņakovs ar jaunu spēcīgu sitienu, lūk, Smirnovs ar nogalinošu šāvienu (bumba gandrīz salauza vārtu stabu!). Neticami, čempions ar grūtībām turēja sitienu.
Bet ilgi tā turpināties nevarēja. Laukuma saimnieki meta kaujā varenus spēkus ar Emersonu galvgalī, un mums nācās domāt tikai aizsardzībā un domāt nopietni. Piemēru rādīja tas pats Zommers, kurš šodien, bez šaubām, arī kļuva par mača varoni. Lūk, Iličs ar nogalinošu sitienu, bet mūsu vārtsargs veic kārtējo superseivu. Aizsargi vārtsargu atbalstīja: lūk, Iļja Semjonovs, pats neatkārtojamākais turnīra aizsardzības spēlētājs, pēdējā momentā ne ar ko atstāja Emersonu, kurš bija gatavs izšķirt. Labais, Iļjuha! Un lūk, arī veiksme: Iličs kļūdījās situācijā, kurā viņš parasti precīzs.
Kā atbildēt, kad spiež?! Ar uzbrukumu! Višņa, jā!!! Regža ar kārtējo brīnišķīgo darbu saspēlē, darba rūķis Ričards Rullis ar vārtu piespēli un… Višņakovs ar vēl vienu izgājienu uz tikšanos ar Šteinboru un nepielūdzamu sitienu – 1:3!!! Ir, Edik, lūk, tas arī ir Višņakovu firmas rokraksts! Bravo, ar atgriešanos!
Lūk, tās ir emocijas! Iesitam trīs vārtus otrajā spēlē pēc kārtas! Trīs iesitam čempionam. Darām visu (un skaisti!), lai stipri sabojātu svētkus klubam-gigantam, aizvadošam pirmo maču sava brīnišķīgā kompleksa zaļajā klājienā. Starp citu, jānovērtē RFS vadītājiem: mūsu sarežģītajos laikos izveidot šādu futbola oāzi – tas ir milzīgs sasniegums. Iespaido un pelna lielu cieņu.
Un lūk, mēs bojājam noskaņojumu izteiktam favorītam, bet spēlēt vēl pietiekoši. Un tomēr, mēs nekur “nesēžamies”, pie “standarta” Aleksandrs Koliņko skaļi sauc aizsargiem: “Protams, ejam uz priekšu, lienam, meklējam momentu!” Un tas pie 3:1 ar čempionu, draugi!” Tā arī mainās psiholoģija…
Bet vairāk, saprotama lieta, darba aizsardzībā. Visi palīdz cits citam, cīnās, Višņa izklupienā (!) mūsu stūra karodziņa rajonā, Zommers ar kārtējo teicamo seivu. Jau tikšķ papildlaiks, un atkal neticams Zommera seivs. Fokusu meistars. Bet apbēdinoši noguļam bumbas atsitienu, pretinieks pirmais pie bumbas – 2:3. Uh… Vai tiešām čempions izglābsies?! Sekundes knapi velkas, kāds no pretiniekiem bīstami sit ar galvu – kļūdīgi. Uh… Nu, vēl mazliet mazliet, vēl nedaudz – viss, jāāāā, UZVARA!
Bija sezonas gaitā sensācijas. Un skaļas. Bet šī, iespējams, pati skaļākā! Bravo, Komanda! Apsveicam visus ar neaizmirstamu uzvaru!
…Ģērbtuvē emocijas sita augstu vilni. Prieks liels un kopējs. Tomēr Aleksandrs Koliņko pārtrauca laimīgo jūsmu un teica svarīgas lietas. “Liela uzvara, puiši, bet jūs visi ziniet, kādu grūtu un svarīgu uzdevumu mēs risinām. Tagad priecājieties, jūs esat pelnījuši, bet neaizmirstiet, ka priekšā daudz darba un smagi mači. Turpinām sisties!”
Turpinām.
Optibet Virslīga. 24. kārta
RFS – SK Super Nova Salaspils – 2:3 (1:1)
SN: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris, Atars, Terzi (Sprukulis, 73), Rullis, Smirnovs, Ozoliņš, Regža, Višņakovs (Koliņko, 85)
Super Nova Salaspils vārtu guvēji: 0:1 Zelmanis (20), 1:2 Višņakovs (50), 1:3 Višņakovs (68).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto: Nora Krevņeva-Baibakova
Attachment
