Mūsu galvenā komanda gatavojas rīt pabojāt nervus Latvijas čempionāta galvenajam favorītam. SK Super Nova Salaspils – Riga FC, efektīga izkārtne. Gaidam līdzjutējus Salaspilī! Bez šaubām, būs tribīnēs arī mūsu futbolisti no SK Super Nova (U16), kuri šodien noslēdza Latvijas čempionāta pirmo etapu. Andreja Perepļotkina komanda tikās ar JDFS Alberts un panāca ilgi gaidīto uzvaru ar rezultātu 2:1 (1:1)! Solo izpildīja Alens Grikovs, iesitot divus efektīgus vārtus.
Uzvara tas vienmēr prieks. Vēl jo vairāk, saspringtā spēlē, abpusēji asā, nepiekāpīgā. Apsveicam mūsu komandu. No otras puses, sist bungas, protams, nedrīkst. Paradoksāla mūsu komandai sanākusi sezona. Baltijas līgā SK Super Nova uzvarēja daudzas spēles, spīdoši iekļuva finālā. Septembrī, ja kāds aizmirsis, gaida karsta kauja par trofeju ar «Mettu». Puišiem var un vajag tikai aplaudēt.
Bet lūk, čempionātā… Kaut kāda mistiska sanāca spēlēšana. Kā neaizgāja no paša sākuma, tā arī… Ko teikt, ja līdz šodienai mēs turnīrā tā arī neizcīnījām nevienu uzvaru. Saprotams, komanda pavisam spēlēt nav aizmirsusi, bet it kā kāda ļauna vara “turētu mūs aiz rokas” visu turnīru. Bez šaubām, neviens no pretiniekiem nav labāks par mūsu komandu tik ļoti, lai atrautos tādā gigantiskā punktu izteiksmē, ka tabulā labāk neskatīties. Cik spēles mēs apbēdinoši zaudējām ar minimālu rezultātu, ka atcerēties negribās?! Tāda sajūta, ka visa veiksme mums aizlidoja Baltijas līgā, bet čempionātā Kundze Fortūna izsvītroja mūsu komandu no sava saraksta.
Bet ko padarīsi, arī tāda paradoksāla uzstāšanās – ļoti svarīga un vajadzīga mācībstunda nākotnei. Lieks skaļš atgādinājums, ka katra spēle – labs un sarežģīts pārbaudījums, kur tikai galēja pašatdeve un māka paciest jebkurā situācijā var atnest augļus. Grauzt zemi par punktiem jebkurā spēlē – tas nav tikai figurāls izteiciens. Tā ir aksioma futbolam jebkurā līmenī.
Lūk, kā šodien, piemēram! Spēle neko neizšķīra, bet sitās pretinieki no pirmās līdz pēdējai sekundei. Laukuma saimnieki vienmēr nepiekāpīgi, bet mēs… Nu, protams, ļoti negribējās turnīru noslēgt bez uzvaras! Kas tāds – tas pavisam nav mūsu līmenis. Un arī elementāri kauns, sevi vajag cienīt.
Un lūk, jau pārvērtās pēkšņi aizsardzība, beidzot atcerējusies, ka rupjas kļūdas uz līdzenas vietas var un vajag izslēgt. Roberts Aleksejevs šodien atkal atgādināja varenu klinti, kuru neapiesi. Lielisku spēli šodien aizvadīja vēl viens centra aizsargs Mārtiņš Bērziņš, paspējot visur – malacis! Kādu ārprātīgu izrāvienu viņš veica pirmā puslaika beigās?! Aizvilka bumbu pāri visam laukumam, un gandrīz trāpīja tālajā apakšējā stūrī. Žēl, kļūdījās…
Pārējie aizsargi arī pastrādāja ļoti centīgi un gudri. Var taču! Kvalitatīvi pastrādāja pussargi, kur centrā saiknei Ārons Amdurs un Rodrigo Ginters nebija vienkārši cīņā ar ātrajiem un stiprajiem oponentiem. Bet puiši katrā epizodē sitās par bumbu, izgrauza, aizķērās, kā knaibles, nedodot pretiniekam brīvi pieņemt lēmumus. Flangos spīdēja asie Matīss Caune un Kristofers Auziņš.
Uzbrukumā ļoti kvalitatīvi pastrādāja “milzis” Andrejs Juzičs. Malacis, puisīt. Bezbailīgi lidoja jebkurā cīņā, saasināja, uzvilka. Tā arī vajag! Tā Juzičs arī pirmos vārtus sagādāja jau pašā spēles sākumā. Drosmīgi līda cīņā, sagrozīja galvas diviem aizsargiem, ar piespēli atrada Cauni. Mūsu mazais “Edgars Davids” klasiski centrēja, bet Grikovs skaisti un tehniski novirzōja bumbu tuvajā stūrī – 0:1!
Laukuma saimnieki, saprotams, pielika daudz pūļu, lai atspēlētos. Izdevās “standartā”, pie stūra sitiena mēs bumbu tā arī neiznesām – 1:1. Iznākumā viss izšķīrās pēc pārtraukuma.
Labs sanāca fubols. Dzelošs, kā korķi futbola “zābakiem”. Nesaudzīgs, bet bez rupjībām. Ass. Mēs uzbrukumā, JDFS Alberts – uzbrukumā. Lūk, mūsu runājošais vārtsargs Alekss Kuprins (teicama priekšā teikšana, mūsu vārtsargim retums), nospēlējot ļoti labi visas 90 minūtes, nobaidīja pretinieku, un tas aizmirsa realizēt izgājienu viens pret vienu. Lūk, mūsu miniatūrais “Maikls Ouens” Juzičs gandrīz iesita akrobātiskā lēcienā, bet pēc tam apbēdinoši kļūdījās, kad organizēja ļoti skaistu solo izgājienu. Uh, tur “devītniekā” ļoti skaisti ielidotu!
Vispār, spēle bija skatāma. Bet tās iznākumu izšķīra Grikovs. Alens, protams, īpašs spēlētājs, spējīgs izšķirt visu vienatnē. Bet tikai, kad pilnībā spēlē, kad maksimāli noskaņojies, skoncentrējies un savākts. Tad raudi, svešā aizsardzība! Centīgais Auziņš, malacis, klasiski pastrādāja aizsardzībā, atrada brīvo Grikovu. Vidēja distance, momentāla situācijas novērtēšana un lielisks apvedošs sitiens tālajā stūrī – 1:2! Ļoti skaisti vārti, bravo, Alen!
Mača beigas sanāca nervozas, saspringtas. Kuprins, malacis, vairākās epizodēs izglāba, iepriecinot ar uzticamību un īpašu vārtsarga mieru. Bet izlaist uzvaras rezultātu mums vispār nebija tiesību – nedrīkst aizvadīt turnīru bez uzvarām! Un lūk, svilpe, ir uzvara, lūk tā, ilgi gaidītā!
Vēlreiz apsveicam mūsu komandu. Un atgādinām: puiši, visas spēles, kuras vēl būs šajā paradoksālajā sezonā, vajag nospēlēt tieši, lūk tā. Ar noskaņu, savākti, pašaizliedzīgi, nesaudzīgi un ar raksturu. Īpaši, protams, vienā finālā septembrī…
Jūs noteikti varat!
#SuperNova #U16 #futbols #uzvara
Attachment
