Iesitam divus vārtus Daugavpilī! Stepanovs vēl arī virtuozi…

Ceturtdien, 3. martā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo kontroles spēli. Andreja Lapsas komanda viesos tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Spēle bija rezultatīva, aizraujoša un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 2:2 (0:0).

Patīkami atzīmēt, ka uzvarai tuvāk bija viesi, bet neizšķirts – pavisam nav iemesls stipri satraukties. Daudz svarīgāk, ka katra tāda spēle tikai apstiprina mūsu kluba varēšanu virslīgas klubu līmenī, kurā SK Super Nova Salaspils pavisam drīz nāksies debitēt.

Nesen pretinieki tikās Salaspilī. Tad mūsu komanda parādīja ne sliktu futbolu, bet tomēr piedzīvoja minimālu zaudējumu (0:1). Šodien jautājums, protams, nebija par revanšu – laukā tomēr vēl pagaidām pirmssezona. Svarīgs bija pavisam kas cits. Svarīgāk bija parādīt vēl kvalitatīvāku futbolu, redzēt progresu un pārliecību, nodemonstrēt spēju būt ne sliktākiem (minimums!) par stipro pretinieku no elites un tiešo konkurentu gaidāmajā sezonā.

Kādu iznākumu šajā ziņā atnesa mačs? Atbilde acīmredzama – pozitīvu visos uzskaitītajos aspektos! Saprotams, ka bez kļūdām nevarēja iztikt, saprotams, ka ir kļūdas, kuras ļoti prasās izskaust (šis ļoti «sliktais pieradums» pašiem sev uz līdzenas atvest uguni pie saviem vārtiem!), bet kopumā iemeslu pozitīviem iespaidiem sanāca ievērojami vairāk.

Debija piederēja laukuma saimniekiem, bet tas lasījās. No kuģa uz balli iziet Daugavpilī laukumā visiem grūti. Bija nepieciešams laiks tam, lai pilnībā pamostos, tiktu skaidrībā ar taktiskajiem uzdevumiem un ieiet spēlē. Kaut gan arī šajā «snaudošajā» periodā daugavpiliešiem nebija nopietnu vārtu momentu, bet viesiem kā reiz reāla iespēja bija! Jegors Cīrulis labi pastrādāja, no kreisās veica klasisku centrējumu uz centru, kur Vugaram Askerovam mazliet pietrūka, lai sitiens ar galvu trāpītu vārtos. Nekas, vēl redzēsiet, pieredze savu paņems čempionātā…

Laukuma saimnieku pārākums pamazām samazinājās, puslaika vidū iztvaikoja, bet saprotams, ka no vienmēr bīstamā mājas pretinieka briesmas var gaidīt jebkurā momentā. 34. minūtē par tādām briesmām kļuva «standarts»: centrējums, efektīgs sitiens ar galvu «devītniekā». Glāba Kristaps Zommers, atsitot grūtu bumbu augšējā stūrī. Labais, Kristap!

Puslaiks iznākumā tā arī palika bez vārtiem, kaut gan spriedze saglabājās. Mums varēja atzīmēties Žeņa Miņins, kļūdoties sitot apakšējā stūrī no labas pozīcijas. Bet pretinieks pat iesita, bet no aizmugures, kaut gan pretuzbrukumu veica kopumā ļoti gudri.

Nu bet pēc pārtraukuma uzreiz atzīmējās viesi! Brīnišķīgi «standarta» vārti. Miņins padeva klasisku piespēli no soda, bet aizsargs, kurš dotajā momentā vēl Misters Iks, lieliski sita ar galvu – 0:1! Skaisti. Un ļoti vajadzīgi, tādēļ, ka apstiprina progresu «standartos». Svarīga lieta.

Protams, Andreja Kaļiņina komanda atbildē acimredzami sapurinājās. Spiediens, pieaugoši ātrumi, daudzskaitlīgas maiņas – tas bija svarīgs spēles periods, kad ļoti vajag izturēt, nesalūzt. Tika galā ļoti labi, nekādas spēles buksēšanas, nekāda spēles zīmējuma zuduma sev neatļāva. Malači!

Cita lieta, zīmīgās kļūdas no cikla «paši sev». Te piespēle «gaļā», te piespēle – ugunsgrēks, kad situācija to pavisam neprasa. Tādas situācijas, saprotams, nebija daudz, bet daudz klasiskāks pretinieks pat par vienu nesaudzīgi sodīs.

Un arī BFC “Daugavpils” sodīt ir spējīgs! Nespēja, tādēļ, ka mēs paši pēc pilnīgi nevajadzīgām kļūdām pēc tam vīrišķīgi centāmies neielaist. Kā, piemēram, 63. minūtē, kad uz līdzenas vietas atvedām bīstamu sodu. Labs atkal bija Zommers: sitienu no soda laukuma līnijas vārtsargs spīdoši atvairīja.

Mača beigas pārvērtās rezultatīvā trillerī, pie tam, viesu nopelns tajā bija jūtamāks par laukuma saimnieku. Vispirms mēs ielaidām no “standarta”. Bet šis soda sitiens drīzāk bija nelaimes gadījums, kā reāla kļūda. Piespēle, un nenogurdināmais Roberts Zelmanis, kurš, kā vienmēr, visas 90 minūtes rubīja, kā lepns zvērs, aizlidoja glābt, bet apbēdinoši (toties skaisti un ļoti trāpīgi, protams) sita pa saviem vārtiem – 1:1. Nepārdzīvo, Robčik, gadās. Sezonā tāpat iesitīsi pretējos!

Nepaspēja publika apkošļāt visu jautro epizodi, kā gadījās daudz zīmīgāka! Atbildes uzbrukumā Vladimirs Stepanovs sagādāja brīnumainu individuālo fokusu, iesita vārtus – skaistuli! Talantīgais puisis apveda vairākus sedzējus un efektīgi raidīja bumbu tālajā stūrī – 1:2! Gadītos tāds zibens čempionāta spēlē, pussarga vārti uzreiz iekļūtu pretendentos uz skaitākajiem vārtiem turnīrā. Labais! (“Balvā” par to labsirdīgajam Stjopam vienā no epizodēm “atlidoja” vārtsarga elkonis degunā, bet, par laimi, paveicās, nekā briesmīga – deguns, malacis, izturēja!)

Vārti spīdēja spoži, Stepanovs ar to neapstājās. Reizi klasiski, ar ārējo, iedeva piespēli Svjatoslavam Čugunovam – saņem izgājienu “1 uz 1”. Iesist, žēl, lielajam uzbrucējam nesanāca. Bet nekas. Laiks iesist vēl obligāti atnāks!..

Uzvara bija tuvu, bet tomēr nesanāca. Nobeigumā daugavpiliešu uzbrukums noveda pie pendeles – 2:2. Bet pēdējā vārtu iespēja vienalga palika viesiem. Maksims Sidorovs asi pieslēdzās flangā, veica teicamu centrējumu, bet Miņinam nesanāca rezultatīvi noslēgt – paspēja nospiest. Nav bēda, arī šeit laiks iesist vēl obligāti pienāks…

Neizšķirts. Daudz labuma. Un pats galvenais – pārliecība. Tas, ka mūsu puiši, mūsu komanda kopumā var vākt punktus jebkurā spēlē, spējīga diktēt spēles apstākļus, spējīga izturēt, kad smagi, spējīga mācīties, izdarīt secinājumus un kļūt stiprāki. Un tas kā reiz ir kluba rokraksts, kurš startē virslīgā.

Turpinām gatavoties.

Kontroles spēle

BFC Daugavpils – SK Super Nova Salaspils – 2:2 (0:0)

Super Nova Salaspils: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Cīrulis, Ozoliņš, Indrāns, Stepanovs, Miņins, Rullis, Askerovs un viens futbolists, kurš iziet pārbaudi.

Uz maiņu izgāja: Čugunovs, Sidorovs, Brics, Sprukulis un viens futbolists, kurš iziet pārbaudi.

Super Nova Salaspils vārtu guvēji: 0:1 futbolists, kurš iziet pārbaudi (48), 1:2 Stepanovs (78).

Attachment

foto