Svētdien, 14. maijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divpadsmitās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda Salaspilī tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Laukuma saimnieki spēli aizvadīja neveiksmīgi: liels zaudējums ar rezultātu 0:4 (0:3). Tur arī teikt īpaši nav ko – izgāzta spēle.
Protams, mēs no šī mača gaidījām daudz. Spēlējām ar konkurentu tabulā, spēlējām mājās. Ticējās, ka pārtrauksim zaudējumu sēriju. Pretnieks nelikās kā nesagraujams bastions. Tomēr daugavpilieši vienpadsmit spēlēs panākuši vien vienu uzvaru, pie tam, uzvarot mūs. Sapņojām par revanšu.
Bet īstenībā… Vēl nepaspēja skatītāji saprast daudzos jaunumus, ar ko stipri pārsteidza mūsu treneru štābs, bet viesi jau iesita. Viesu pussargs efektīgi un ļoti viegli aizgāja uzreiz no trim (!) sedzējiem un atdeva piespēli. Uzbrucējs saņēma bumbu, uzbrucējs bez traucēkļiem sašāva mūsu vārtus – 0:1. 6. minūte. Godīgi sakot, ātrie vārti, kur no spēles uz spēli bumbas lido mūsu vārtos, jau kļuvuši par mūsu komandas firmas zīmi. Kas nomāc un ļoti sarūgtina.
Tas ir noskaņas jautājums. Ja tu izej un uzreiz ielaid, tā nav vienkārši kļūda, kļūdu ķēde. Galu galā, kļūdas bijušas un vienmēr būs. Bet ja tas atkārtojās ar tādu patstāvību, tad tas ir psiholoģiskās gatavības jautājums. Tātad, diemžēl, tu neesi gatavs cīnīties ar pirmajām minūtēm. Tātad, tu vispār neesi gatavs cīnīties.
Ļoti grūti pateikt, kādēļ tā notiek. Tas kaut kādā mērā izskaidrojams, kad pret tevi pretinieks-gigants, bet kad pretinieks vienā līmenī ar tevi… Kaut kur pēkšņi izzūd ticība sev, parādās pārliecības trūkums, un tas ātri pāraug spēles kopējā haosā.
Puiši, nešaubieties par sevi! Ticiet sev! Jūs protat spēlēt labu futbolu, noteikti protat. Un kad jūs pilnā mērā to sajutīsiet un noticēsiet, punkti obligāti parādīsies.
Pretējā gadījumā rodas bilde, kuru līdzjutēji vēroja visu pirmo puslaiku. Viesi bez redzamām pūlēm draudēja, visu kontrolēja un viegli iesita. Jā, sitieni izdevās skaisti un sarežģīti, bet tika izdarīti bez traucējumiem, bez pretošanās. Bum – 0:2. Bum, gandrīz tādi paši vārti – 0:3.
Kad tik svarīgas spēles iznākums izšķirts jau 32. minūtē (bet, pēc būtības, vēl ātrāk, līdz 20. minūtei), tad tā ir pilnīga izgāšanās, protams.
Jā, pēc pārtraukuma sekoja pārkārtojumi, maiņas. Laukuma saimnieki sāka spēlēt interesantāk, ātrāk, enerģiskāk. Bet, protams, 0:3 – tas ir 0:3, viesi varēja sev atļauties gandrīz visu, ko gribās. Protams, uz pilnvērtīgu atgriešanos spēlē cerēt bija naivi. Kaut gan par centību un aktivitāti puiši labus vārdus pelnījuši. Bet kad mēs vēl arī mazākumā palikām, kļuva acīmredzams, ka viesi ar trīs vārtiem neaprobežosies. Likumsakarīgi iesita vēl vienus – 0:4.
Bumba vārtos, un bija skumji skatīties, kā šajā momentā Rudiks Soloha, atbalstījies pret vārtu stabu, domā par kaut ko savu un stipri pārdzīvo. Jā, Rudik, gadās tādas spēles, kad vārtsargam gribas izkūpēt, izzust, kaut gan personīgi viņš pats ielaistajos vārtos nav vainīgs. Pacietība, puisi, un izturība – tādas spēles dara stiprāku, ja iziet caur tām vīrišķīgi un sakožot zobus. lai nākamajā spēlē izgrauztu punktus par spīti visam.
Jau ceturtdien, 18. maijā, mūs gaida vēl viena svarīga spēle Salaspilī. Pie mums ciemos brauc “Jelgava”. Komanda, kura brīnišķīgi sevi parādīja sezonas startā un kura mūs uzvarēja pirmajā aplī pārliecināti un mierīgi. Komanda, kura ir turnīra debitants. Ja pat tas nesapurinās mūsu puišus, neizsauks veselīgu agresiju un nepiespiedīs sirdīm un acīm laukumā degt, tad…
Puiši, visādi gadās. Mēs ticam komandai. Līdzjutēji tic. Pat pēc tādām spēlēm, kuras līdzjutējus sit stipri. Vienalga tic. Neaizmirstiet par to. Un pierādiet, kas esat šīs ticības cienīgi.
Optibet Virslīga. 12. kārta
SK Super Nova Salaspils – BFC Daugavpils – 0:4 (0:3)
SN: Soloha, Cīrulis, Ļotčikovs, Jagodinskis, Atars (Godiņš, 46), Raščevskis, Ostapenko (Lūsiņš, 46), Laizāns (Čugunovs, 73), Višņakovs (Kaušelis, 46), Miņins (Jaunarājs-Janvāris, 78), Rakels
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Attachment
