SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo kontroles spēli. Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar Lietuvas klubu “Ekranas” (Paņeveža). Bija auksti, bija diezgan tumšs, bet darba process arī tādos spartiskos apstākļos vienalga vērtīgs un svarīgs – neizšķirts ar rezultātu 1:1 (0:1). Turpinām gatavošanos.
Kontroles spēles starpsezonā – tā ir īpaša vēsture, kura pieredzējušu līdzjutēju nekad nemaldina. Un vēl jo vairāk, nekas tajās nepārsteidz trenerus. Spēles bilde tādās spēlēs var mainīties daudzkārt un īsā laikā: viss atkarīgs no tā, ko tieši tagad svarīgi ieraudzīt treneriem, ar ko viņi pirmām kārtām vēlas tikt skaidrībā tieši šodien un t. t.?
Vai, skatieties, jau pirmā puslaika vidū dzelžainais Roberts Zelmanis, kā vienmēr, bezbailīgi līda cīņā un… pārsita pieri. Par laimi, nekas briesmīgs nenotika, un čempionātā dzelžainais Robčiks, protams, atgrieztos laukumā. Starp citu, mēs to visu jau esam redzējuši pagājušajā gadā, kad pārsietā Zela galva spīdēja spoži un lepni. Tagad jau, saprotams, vadošo aizsargu uzreiz nomainīja, un aizsardzības centrā uzreiz “kadru revolūcija” – laukumā potenciālie jaunpienācēji, un saprotams, ka uz spēles kopējo zīmējumu tas momentāli atsaucās.
Tāda šo spēļu būtība. Viss var mainīties mirklī. Pirmajā puslaikā Aleksandrs Koliņko, protams, izlaida laukumā “futbolistus apskatei”, bet viņu bija acīmredzami mazāk, kā pēc pārtraukuma. No tā arī dažādi puslaiki: pirmajās 45 minūtēs spēle ar saturu, spiediens, zināma (brīžiem pavisam ne slikta) savstarpējā sapratne un kvalitatīva izveide; otrajās 45 minūtēs, pēc liela daudzuma maiņām – nekārtības svinības, izplūdis spēles zīmējums, un, kas loģiski, reālu iespēju rašanās pretiniekam.
Lūk, tā ir tipiska bilde pārbaudes spēlēm pirmssezonā.
Iesist mēs varējām jau pirmajā uzbrukumā, bet izgudrotājs Ivans Patrikejevs, noslēdzot vareno izgājienu, sita vārtu stabā. Vaņa, nepārdzīvo – tu atliki vārtu guvumu čempionātam, un tas ir pareizi. Gandrīz uzreiz jaunu klasisku izgājienu noslēdza Oļegs Laizāns, bumba aizripoja gar pašu vārtu stabu. Ne slikti strādāja flangi, ļoti kvalitatīvi pa labi draiskojās neliela auguma spēlētājs no uzbrukuma grupas, “Misters X”, kura uzvārds pārāk pazīstams, lai mēs to steigtos nosaukt. 
Kopumā, acīmredzams viesu pārākums šaubas neradīja, kaut gan arī laukuma saimnieki, kuru sastāvā leģionāru bija, laikam, pieci-seši minimums, vairākus simpātiskus uzbrukumus organizēja, viegli pakutinot nervus mūsu aizsardzībai.
17. minūtē rezultāts tika atklāts. Mūsu stūraitiens, cīņa, Zelmanis ar prasmīgu spēli gaisā, spiediens. Galu galā Jevgeņijs Miņins pārtvēra bumbu, aizlidoja pa flangu, asi centrēja soda laukumā, kur jau kā viesulis rāvās Eduards Višņakovs. Saprotams, ka no mūsu uzbrucēja stipri bīstas visas Baltijas komandas, lūk, arī šajā reizē aizsargs, nepaspējot pēc Edika, kļudījās un iegrieza bumbu savos vārtos – 0:1!
Drīzumā Ediks varēja iesist arī pats, skaistu izgājienu izveidoja Miņins un Laza, bet, izejot sitiena pozīcijā, apbēdinoši kļūdījās. Puslaika nobeigumā Laizāns no soda sitiena sita vārtu stabā, kas, piekritīsiet, notiek reti – parasti bumba ielido vārtos. Noslēdzās puslaiks ar efektīgu uzbrukumu, kura piespieda pēkšņi atcerēties… karsto Stambulu 20 gadus atpakaļ. Nu gandrīz piespieda. 
Toreiz, un es biju stadionā, tādēļ atcerēties viegli un patīkami, Alekandrs Koliņko ar lielisku garo piespēli izveda viens pret vienu nākošo RFS ģenerāldirektoru, un epizode noslēdzās ar spīdošiem vārtiem. Šodien Vjačeslavs Kudrjavcevs, savu puslaiku nospēlējot stingri un uzticami, tādā pat stilā izveda uz vārtiem kādu no uzbrucējiem, un tas pirmām kārtām atstāja iespaidu uz… Aleksandru Koliņko. Žēl, šodien vārtus neiesitām, bet moments salā sasildīja.
Vienu vārtu pārsvars, kaut gan vajadzēja būt +2 vai +3. Pārtraukums, daudz plānotu maiņu, un dziestoša ar katru minūti spēle. Protams, mūsu puiši centās, sitās, līda asumos, bet runa par ko citu. Kad izzini daudzus, saspēli negaidi. Izzini drīzāk kādas individuālas darbības, novērtē tā vai cita futbolista lēmumus, spēju tikt galā ar grūtībām un t. t. Tas ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, protams. Bet tas nes nepatikšanas pie saviem vārtiem, ja pretinieks ļoti grib izglābties un jūt, ka tagad tas viņam pa spēkam. Īpaši pie “standartiem”, kur jaunpienācējiem īpaši sarežģīti darboties vienoti. Tā viesi arī ielaida 79. minūtē: “standarts”, skaists sitiens ar galvu – 1:1. Labi pastrādājušais Rūdolfs Soloha, pirms tam, starp citu, paspīdējis ar lielisku seivu, šajā epizodē bija bezspēcīgs.
Neizšķirts, un tas nav pats svarīgākais. Svarīgi, ka Aleksandram Koliņko un viņa palīgiem atkal ļoti daudz informācijas. Ar kādu jau nāksies škirties, kādam jādod vēl iespēja, un t. t. Tas arī ir darba process.
Gatavojamies tālāk.
Kontroles spēle
FK Ekranas – SK Super Nova Salaspils – 1:1 (0:1)
SN: Kudrjavcevs, Cīrulis, Atars, Zelmanis, Laizāns, Patrikejevs, Miņins, Višņakovs un futbolisti, kuri iziet pārbaudi.
Uz maiņu izgāja: Soloha, Rullis, Sprukulis, Gražis, Jagodinskis, un vairāki futbolisti, kuri iziet pārbaudi.
Vārti Super Nova: 0:1 savos vārtos (17).
#SuperNova #Salaspils #futbols #Optibetvirsliga