Sestdien, 20. augustā, SK Super Nova Salaspils aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmit piektās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda Salaspilī tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Smaga un svarīga spēle, kurā ļoti vajadzīgu uzvaru panāca mūsu komanda – 1:0 (0:0)! Neticamais SK Super Nova Salaspils uzvaras gājiens turpinās: ir ceturtā (!) uzvara pēc kārtas! Lielisks rādītājs, bravo, komanda!
Par izšķirošo vārtu autoru kļuva uzbrucējs Eduards Višņakovs, mača beigās iepriecinot līdzjutējus ar izsmalcinātiem vārtiem – šiks sitiens augšējā stūrī! Bravo, Edik! Par vēl vienu neapšaubāmu mača varoni kļuva vārtsargs Kristaps Zommers, pēc savas jau labās tradīcijas veicot vairākus satriecošus seivus. Bravo, kapteini!
Spēle SK Super Nova Salaspils kļuva īpaša. Dramatiskā uzvara ļāva mūsu komandai pamest pēdējo vietu, kurā mēs atradāmies trīs mēnešus. Ļoti svarīgs notikums psiholoģiskā plānā: mēs ilgi un neatlaidīgi uz to gājām, futbolisti, Aleksandrs Koliņko un viņa palīgi patērēja ļoti daudz pūļu, izdarīja milzīgu darbu. Acīmredzams, ka priekšā vēl sarežģīts un grūts ceļš, bet vienalga ļoti labi, ka komandas darba augļi redzami jau tagad. Mēs apsveicam ar to mūsu līdzjutējus un pateicamies par brīnišķīgo atbalstu šodienas mačā. Tas bija brīnišķīgi, paldies!
Varēja nešaubīties, ka spēle būs grūta, diez vai skaista un, ja var tā teikt, mutuļojoša. Iemesli vairāki. Nu, piemēram, trīs uzvaras pēc kārtas – spīdoši, bet tas arī sūrs spiediens. Būt tam gataviem – tas arī pieredzējušiem puišiem ne vienmēr pa spēkam, bet jau jauniem… Uzvarēt atkal – tas ir ļoti smags uzdevums. Nu un BFC “Daugavpils” cietoksnis – vai nav iemesls?! Andreja Kaļiņina komanda pārdzīvo smagu periodu, bet tā jebkurā gadījumā tradicionāli labi organizēta, uzvilkta un nepiekāpīga. Punkti pret daugavpiliešiem visiem nāk ļoti grūti.
Tā kā nav nekā pārsteidzoša, ka spēle iznākumā pārvērtās ne tai skatāmākajā veidā, kurā bija pārāk daudz brāķa, nepietiekama tempa, nepietika kvalitatīvas kustības, bet daudzus lēmumus bija grūti nosaukt par optimāliem. Pieņemsim, izdevās izskriet retā pretuzbrukumā, bet pēc tam sekoja mazsaprotama piespēle vai, teiksim, sitiens pēc viena pieskāriena, kad situācija to pavisam neprasīja.
Kopumā, pretiniekiem nācās sisties par punktiem nomocošā divcīņā. Ar bumbu vairāk bija viesi, bet izspiest no tā kaut ko īpašu ilgi neizdevās. Par ko asu mēs atcerējāmies agrāk, pie tam moments sanāca jautrs. Pēc stūra sitiena komandas soda laukumā veica kaut kādu “piespēļu festivālu ar galvu”, vairākas reizes turp-atpakaļ, un epizodes finālā Višņakovs pēkšņi sita (ar galvu, saprotams!) – pārliktnis!
Tas pirmām kārtām sapurināja BFC “Daugavils”. Dažus bīstamus izgājienus viesi uzreiz noorganizēja. 32. minūtē Lizunovu izveda viens pret vienu, bet Roberts Jaunarājs-Janvāris lieliskā izklupienā Alessandro Nestas stilā glāba situāciju – bravo, Rob! Pēc tam pienāca Zommera laiks! Tas pats Lizunovs drīzumā neatvairāmi sita tuvajā augšējā stūrī, un kā Kristaps noreaģēja, nesaprotami. Super seivs, aplausi, vārtsarg. Visbeidzot, pirms došanās pārtraukumā Zommers atkal sajūsmināja stadionu: sitiens ar galvu no tuvuma, un vārtsarga ārprātīga reakcija! Kā tu to dari, Kristap?! Izsmalcināti.
Otrais puslaiks pārvērtās par turpinājumu cīņai katrā laukuma daļā. Spēles veidošana grūti padevās gan vieniem, gan otriem. Vēlēšanās, neapšaubāmi, bija, bet izpildījums, vispār katrs uzbrukums nāca ar acīmredzamu “čīkstoņu’”. Ar katru minūti palika arvien mazāk šaubu, ka vieni vārti arī izšķirs tikšanās likteni.
Un ja puslaika sākumā spriedze vairāk radās Zommera valstībā (Kristaps turpināja spēlēt pārliecinoši, bezbailīgi, savā firmas stilā skaļi un spoži sakot priekšā laukuma spēlētājiem), tad tuvāk fināla svilpei darbība pamatā pārvietojās uz viesu soda laukuma rajonu. Lūk, publikas mīlulis Iļja Semjonovs-viesulis (cik, izrādās, mūsu neatkārtojamajam aizsargam pielūdzēju tribīnēs – brīnišķīgi!) aizlidoja pa flangu, uzcēla, un pie tālā staba gandrīz noslēdza. Eh… Rets uzbrukuma uzliesmojums, bet mēs visi gaidījām vairāk, cerējām…
Un lūk… Gaidījām mēs tribīnē, gaidījām, cietāmies, cietāmies, un, par laimi, pavisam ne velti! 86. minūtē gadījās pati spožākā epizode šajā pavisam ne spožajā tikšanās reizē! Ko izdarīja Višņa, kurš, jāsaka, visu spēli rukāja vareni, a?! Jevgeņijs Terzi sāka izgājienu, piespēle, Marko Regža nesaudzīgā divcīņā ar lielu oponentu paspēja skaisti pagarināt tālāk un… Un te atliek atcerēties vienkāršo un mūžīgo futbola patiesību: būt sastāvā uzbrucējam, spējīgam izšķirt epizodi – tā vienmēr ir milzīga veiksme, šī privilēģija.
Višņam bija ne pārāk ērti, Višņam nebija laika, minimums platības, bet viņš… momentāli novērtēja situāciju, klasiski pakārtojās un uzreiz spēcīgi sita, pārsteidzot vārtsargu nesagatavotu – 1:0! Bumba ietriecās augšējā tuvajā stūrī, vārti- skaistums. Uh! Ļoti skaisti un ļoti gudri. Bravo, Edik!
O, kādas tur uzvirmoja emocijas! Buuum! Uzliesmojums, spožs, kā elektrības stars miglā. Tribīne, draugi, vienkārši uzziedēja no prieka! Jāāāā! Mēs sagaidījām šo momentu, šo pašu dzirksteļojošāko epizodi smagajā un nervu pilnajā spēles vakarā!
Tādos momentos atlikušās minūtes pēc tradīcijas velkas kaut kā pārāk ilgi. Tomēr vienreizēja lieta: pārliecība par to, ka izlīdzināt rezultātu mēs viesiem neatļausim, uzradās uzreiz un neatlaida. Viesi centās, saprotams, kaut ko meklēja uzbrukumā, bet mēs jau esam citādāki, kā agrāk. Mēs neatļaujam sev tādos mirkļos nervozas darbības uz haosa robežas. Un līdz uzvarai spēli novedām pilnībā pārliecinoši un akurāti. Malači!
Ceturtā uzvara pēc kārtas! Izlasiet vēlreiz. Piekritīsiet, skan, kā rindiņa no radītā kāda it kā Reja Bredberija vai Aizeka Azimova. Kaut kas nereāls. Uz doto momentu ar tādu sēriju var palielities tikai “Riga” FC un viss. Viss! Bet “Riga”, tā, kurai… Vispār, jūs paši brīnišķīgi zināt, ar ko “nedaudz” atšķirās šīs divas komandas…
Ar uzvaru, draugi! Svarīgs un īpašs zīmējums – prast uzvarēt, izgrauzt trīs punktus pat tad, kad spēle tālu no tā, uz ko komanda spējīga savos labākajos momentos. Neapšaubāmi, bez veiksmes tādās spēlēs neiztikt. Bet bez tās vispār gandrīz nekad panākums neatnāk. Svarīgi kas cits: SK Super Nova Salaspils parāda, ka tā arvien labāk māk (un mācās!) uzvarēt mačos, kuros uzvarēt spēles ziņā it kā nevajadzētu. Tā ir pārliecības un progresa pazīme. Neapstāties!
Mēs arī nedomājam. Mēs skatāmies uz priekšu.
Optibet Virslīga. 25. kārta
SK Super Nova Salaspils – BFC Daugavpils – 1:0 (0:0)
Super Nova: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris, Skļarenko, Terzi, Smirnovs (Atars, 61), Sprukulis, Rullis, Regža, Višņakovs.
Vārti: 1:0 Višņakovs (86).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Nora Krevņeva-Baibakova
Attachment
