Ļoti cienīgi nospēlējām ar līderi

Sestdien, 18. jūnijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta septiņpadsmitās kārtas ietvaros Igora Korabļova komanda viesos tikās ar «Valmieru». Mūsu komanda aizvadīja ļoti cienīgu spēli un piespieda līderi nopietni nervozēt. Laukuma saimnieki iznākumā uzvarēja ar rezultātu 1:0 (0:0), bet var nešaubīties, ka šī uzvara atņēma viņiem daudz fizisko un morālo spēku.

Spēle kļuva par īpašu uzbrucējam Robertam Kukulim: 15 gadīgais spēlētājs iznāca uz maiņu otrajā puslaikā un debitēja Latvijas čempionāta virslīgā. Neaizmirstams notikums jaunajam talantīgajam spēlētājam – apsveicam, Robert. Neapstājies, strādā un sities tālāk par tiesībām iziet laukumā!

Vienmēr patīkami un prieks, kad jaunais spēlētājs pārvar kadu zīmīgu barjeru. Jau pēc spēles ģērbtuvē visi partneri ar aplausiem apsveica Robčiku ar debiju. Novēlēsim arī citiem jaunajiem SK Super Nova futbolistiem ticēt sev, daudz strādāt, lai paši nosvinētu debiju elitē. Viss iespējams, puiši!

Atgriezīsimies pie spēles. Valmierā cilvēki patreiz izbauda futbola dzīvi. Var tikai apsveikt vietējos līdzjutējus: lieliskais, rekonstruētais J. Daliņa stadions – tā ir vienkārši pērle mūsu futbola saimniecībā. Atrasties šeit ļoti patīkami. Mūsdienīgi, kvalitatīvi, izbaudāmi. Īpaša aura.

Un pats galvenais, ka Jurģa Kalna komanda savai vecajai jaunajai mājai ļoti atbilst. Un spēli rāda mūsdienīgu un kvalitatīvu, un ambīcijas varenas. Turnīra līderis, neapšaubāmi, sapņo par pirmo, vēsturisko, čempionu titulu.

Acīmredzami, ka Igoram Korabļovam, pirmo reizi vadot komandu virslīgas spēlē, sarežģītāku debiju bija grūti iedomāties. Atceroties kaut vai, ar kādu rulli “Valmiera” pārlidoja pār mums pirmajā aplī Salaspilī. Tikai dzirksteles spīdēja. Un šodien, protams, laukuma saimnieku plānos zaudēt punktus absolūti neietilpa.

Un lūk, šeit pašā laikā adresēt komplimentus mūsu komandai, mūsu futbolistiem. Lieli malači! Aizvadīja vienu no labākajām kvalitātes ziņā spēli čempionātā, pret pašiem topa pretiniekiem – labāko viennozīmīgi. Un pilnībā varēja kļūt par pirmo komandu ilgā laikā, kura aizķer “Valmierai” punktus.

Iznākumā, diemžēl, skaļu sensāciju sarūpēt neizdevās, “Valmieras” uzvaru grūti nosaukt par nepelnītu. Līderis ne velti līderis. 60. minūtē reaktīva kombinācija noveda pe efektīgiem vārtiem lieliskā Daisukes Jokotas izpildījumā – 1:0. Bet vairāk (rezultatīvi) mēs draudīgajam pretiniekam izdarīt neatļāvām.

Pirmo puslaiku vispār aizvadījām ļoti labi. Teicama noskaņošanās, galēja pašatdeve, savāktība un acīmredzama vēlme sabojāt līderim noskaņojumu. Šodien ļoti interesanta un pareiza bija kustība, priecēja arī savlaicīgums un gudrība pieņemtajos lēmumos. Kristians Sprukulis un Rihards Ozoliņš ļoti labi vadīja spēli laukuma centrā, klasiski mainīja ritmu, centās saasināt katrā ērtā gadījumā. Ļoti kvalitatīvi viņiem palīdzēja Jevgeņijs Miņins, veicot milzīgu darba apjomu un pie tam visu laiku darbojoties asi un apdraudot pretinieka vārtus. Neatpalika arī Marko Regža, šodien pastāvīgi turot sasprindzinājumā aizsardzību un daudz plīdzot partneriem, nolaižoties laukuma dziļumā.

Saprotams, neatpalika arī aizsardzības līnija ar Kristapu Zommeru galvgalī. Aizsargi ļoti klasiski pastrādāja, izlika sevi bez atlikuma. Stādieties priekšā, cik spēka un enerģijas no tiem pašiem diviem Robertiem (Zelmenis un Jaunarājs – Janvāris) prasīja pastāvīgā karstā saķeršanās ar Krolli un kompāniju?! Malači, 2R – sitās, kā zvēri. Ļoti patīkami bija vērot arī malējos aizsargus – progress vienmēr darbu mīlošajiem un bezbailīgajiem Iļjam Semjonovam un Ņikitam Skļjarenko (salīdzinot ar spēli pirmajā aplī) ievērojams, malači. Protams, neiztika bez kļūdām, no kurām gribētos izbēgt, bet vienalga puiši ievērojami pielikuši. Tagad viņus neaplidosi uz vienas kājas, iespēju nedod! Tā turēt.

Viss tas “Valmierai”, var nešaubīties, ļoti nepatikās. Mena un t. t. fintoja, protams, efektīgi, bet biežāk iestiga, kā saasināja. Krollim arī iziešana sitiena pozīcijā padevās smagi. Bet saprotams, ka vispār bez momentiem pie Zommera vārtiem iztikt nevarēja. Un Kristaps – malacis, bieži izglāba, lidoja pa stūriem, un šodien kopumā spēli aizvadīja kvalitatīvāk un spēcīgāk par savu amata brāli Rihardu Matrevicu. Labais, Kristap!

Žēl, pēc spēles vienmēr īpaši žēlojies par momentiem, kurus neizdevās izmantot. Bet ļoti svarīgi, ka to pietika, ka svešā laukuma pusē mēs atradāmies bieži un daudz, ka uzbrukām ar visai lieliem spēkiem. Eh, jau 4. minūtē Miņins karsti aizdedzināja, mazliet mazliet pietrūka līdz vārtiem! 22. minūtē spēcīgi sita Sprukulis: žēl, Kikas sitienu pēdējā momentā paspēja nosegt. Un cik bīstami pirmā puslaika beigās pēc gudra pretuzbrukuma Miņins šāva garajā apakšējā stūrī – cieši gar vārtu stabu! Iesistu, Žeņa, iesistu, eh… Pēc pārtraukuma iespējas bija mazāk asas, bet bija. Ceļus meklēja, par uzbrukumu domāja, neļāva līderim atslābināties – malači.

Vispār, komanda pelnījusi labus vārdus. Tāda pašatdeve un noskaņošanās vajadzīga vienmēr un katrā spēlē. Otrdien jau jauna spēle, ļoti svarīga kauja Daugavpilī. Protams, nekas vienkāršs mūs tur negaida. Bet ar tādu vēlēšanos sisties, kā Valmierā, SK Super Nova Salaspils atņemt punktus stiprajiem daugavpiliešiem noteikti var. Un pat vairāk: vienkārši jāatņem!..

Optibet Virslīga. 17. kārta

Valmiera – SK Super Nova Salaspils – 1:0 (0:0)

SN: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris, Skļarenko, Sprukulis, Rullis (Brics, 79), Ozoliņš (Kukulis, 88), Kauliņš (Troickis, 46), M. Regža (Čugunovs, 88), Miņins.

#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport

J. Līgats 

Attachment

B7EDF94F-58DB-4AFA-8A08-2D98C871ABA0