Ļoti žēl… Bet laukumā mēs ieguvām vairāk punktu, kā Metta!

Sestdien, 12. novembrī, SK Super Nova Salaspils aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta noslēdzošās, trīsdesmit sestās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar klubu “Metta”. Spēle, kurā noskaidrojās, kurš atstāj virslīgu, sanāca paredzami interesanta un ļoti saspringta. Mūsu komandu apmierināja tikai uzvara, un mēs bijām tai ļoti tuvu. Bet, diemžēl, iznākumā spēle noslēdzās neizšķirti ar rezultātu 1:1 (1:0). SK Super Nova Salaspils pamet Latvijas futbola eliti. Ļoti apbēdinoši un sāpīgi, jo vairāk, ka punktus tieši laukumā mēs iznākumā ieguvām vairāk, kā “Metta”.

Par mūsu komandas vienīgo vārtu autoru kļuva pussargs Jevgeņijs Miņins. Miņins laicīgi atsaucās piespēlei (no Jevgeņija Terzi) un meistarīgi trāpīja tālajā stūrī. Labais, Žeņa! Žēl, nesanāca iesist vairāk, aktīvais Žeņa bija tam ļoti tuvu, bet…

Drāma. Rēta katra SK Super Nova līdzjutēja sirdī. Jūs, godātie draugi, šodien bijāt lieliski! Jūsu bija daudz un jūsu atbalsts bija ļoti vajadzīgs un svarīgs, tas ļoti palīdzēja. Liels visiem paldies! Pirmajā rindā sēdēja, piemēram, centra aizsargs Roberts Jaunarājs-Janvāris, un var stādīties priekšā, kā viņam gribējās būt tur, ar partneriem, laukumā. Bet viņš nevarēja, un visas 90 minūtes, kopā ar visu skaļo dzeltenzilo brālību stipri pārdzīvoja tribīnēs. Eh, žēl, ka šā karstā atbalsta mums visiem tomēr pietrūka…

Uh, cik mēs tuvu bijām panākumam?! Visu otro puslaiku SK Super Nova Salaspils pārākums bija nospiedošs, mēs gandrīz neatstājām pretinieka laukuma pusi. Laukuma saimnieki, satriekti no mūsu varenā spiediena, ar grūtībām atsitās, puslaikā nospēlējot vien vien uz pāris-trīs durstīgiem pretuzbrukumiem. Ne vairāk. Visā pārējā jau – haotiskas aizsardzības darbības, bet, jānovērtē arī pretinieks, galēji pašaizliedzīgas.

Abas komandas vispār visas 90 minūtes sitās nevainojami. Nežēlojot ne sevi, ne pretinieku. Tas arī pārvērta spēli īstā karstā kaujā. No augstās spriedzes un kopējā kaujinieciskā noskaņojuma baudu guva visi līdzjutēji. No rezultāta, diemžēl, tikai viena puse…

Eh, ja ne šie kļūmīgie vārti no “standarta” pirmajā puslaikā! Parasts stūra sitiens, pozicionāla kļūme, skaists sitiens ar galvu tuvajā augšējā stūrī – 1:0. Apbēdinoši vārti, tādēļ, ka tādās spēlēs tādus vārtus ielaist nedrīkst. Jo vairāk, ka īpašu uzbrūkošu priekšnoteikumu “Mettai” nebija. Laukuma saimniekiem līdz pārtraukumam vispār gadījās vēl tikai viens nopietns moments, vēl pie rezultāta 0:0, kad kāds kļūdījās no labas pozīcijas. Un viss. Lūk, tikai šis līdz galam nenostrādātais stūra sitiens…

Visā pārējā nepiekāpīga cīņa katrā laukuma daļā. Pamatā mēs darbojāmies no aizsardzības, un darbojāmies gudri, saliedēti. Bet arī par uzbrukumu pavisam neaizmirsām. Vēl pie 0:0 laba iespēja bija Miņinam, bet sitienu paspēja nobloķēt. Bet pie 0:1 mēs noorganizējām vairākus bīstamus izgājienus, un žēl, ka neviens no tiem nekļuva rezultatīvs. 28. minūtē Kristers Atars un tas pats Miņins uzplēsa kreiso flangu, centrējums, un Eduards Višņakovs efektīgi pārvirzīja bumbu tuvajā stūrī. Tajā mirklī mēs vēl nezinājām, ka “Mettas” vārtsargs gatavojas kļūt par sava kluba sezonas varoni. Satriecoša reakcija, skaists seivs – eh… Turpat Terzi ar otro tempu, un – atkal sitiens bloķēts. Pirms paša pārtraukuma jauns varens izgājiens, Kristiāns Sprukulis, brīnišķīgi un ļoti kvalitatīvi kopumā pastrādājis, ar iespēju asam sitienam, bet… Nedaudz nogulēja, un… Iespēja palaista.

Puslaiks zaudēts, bet sajūtas, ka zaudēta spēle, noteikti nebija. Kā reiz otrādi! Domājās, ka otrās 45 minūtes mūsu komanda aizvadīs daudz enerģiskāk un agresīvāk, ka nekas vēl nav zaudēts.

Tā arī sanāca!

Par otro puslaiku gribas teikt mūsu puišiem atsevišķu lielu paldies. Malači! Dzelzs cīnītāji. Grūti tā uzreiz pateikt, labākais tas bija mūsu puslaiks garajā sezonā, bet viens no labākajiem neapšaubāmi. Pastāvīgs spiediens, agresija, enerģija un ārprātīga cīņa. Pretiniekam nebija ar ko elpot! Brīžiem laukuma saimnieki pat no sava soda laukuma neizgāja – vienkārši nepaspēja pacelt galvas un nezināja, ko darīt!

SK Super Nova Salaspils spiediens bija skaists. Varens. Plašs. Draudi no abiem flangiem. Mēs pastāvīgi krāvām virsū pretinieka soda laukumam, mēs pastāvīgi noslāpējām pretinieku, mēs pastāvīgi veidojām draudus. Žēl, nekādi neizdevās pielikt izšķirošo punktu. Meistarība neatnāk, lūk, vienkārši tāpat. Visu laiku kaut kur blakus, kaut kur tuvu. Kaut kādi metri, centimetri!..

Bet nebija šaubu – iesitīsim, noteikti iesitīsim! Viss mūsu spīdošais uzbrūkošais rāviens nelika par to šaubīties!

Un lūk, šie svarīgie vārti! 64. minūte, Terzi piespēle, un aktīvais Miņins laicīgi atrada bumbu un eleganti pārvirzīja to tālajā stūrī – 1:1! Labais, Žeņa! Tik vajadzīgie un ilgi gaidītie vārti!

Dzeltenzilā tribīne sajūsmā sapurinājās, laukuma saimniekus vispār dzirdēt nevarēja!

Mēs dominējām visās lietās.

Velns parāvis, kā gan neielidoja šie otrie vārti?! Nu kā?! Pastāvīgs spiediens, pastāvīgi uzbrukumi, pastāvīgi centrējumi – “Mettas” soda laukumā viss vienkārši liesmoja! Bet bumba, kā noburta, visu laiku lidoja ne tur, kur vajag. 82. minūtē soda sitiens, pie bumbas divi Jevgeņiji. Terzi ar sagatavi, Miņins ar klasisku šāvienu. Un seivs no tās puses, teicams seivs! Eh…

Mēs draudzīgi saķērām galvas! Vienotā rāvienā. Bet turpinājām ticēt. Un lūk, jauna iespēja, Roberts Zelmanis, ja sen pārkvalificējies no aizsarga par centra uzbrucēju, negaidīti sita tuvajā stūrī. Uh, atkal seivs, teicams seivs.

Bet mēs joprojām ticējām. Bet mūsu puiši cīnījās līdz galam, sevi nežēlojot. Un visu laiku līda un līda uz priekšu, darīja visu, lai otrie vārti kļūtu par realitāti. Spriedzi jau varēja sataustīt ar rokām. Un lūk, vēl moments, un lūk, jauna vārtu iespēja, un lūk, vēl… Un uz visu – seivs, jauns seivs. Kāds no skatītājiem taisnīgi izmeta: “Mettai” savam vārtsargam jāuzceļ piemineklis!”

Bet mūsu vārtsargs, neatkārtojamais Kristaps Zommers, jau minūtes sešas kā pārvērties par uzbrucēju. Visu laiku meklēja savu iespēju, visu laiku mīdīja pretinieka soda laukumu. Līdz trāpīgam sitienam, diemžēl, tā arī netika…

Un sekundes kusa, kusa, kusa. Un, diemžēl, izzuda. Fināla svilpe. Mūsu puiši nokrita laukumā. Mūsu līdzjutēji atbildē aplaudēja. Un skuma, protams. Ļoti apbēdinoši, ļoti sāpīgi.

Cik gan žēl!

SK Super Nova Salaspils pēdējo, ļoti sarežģīto un svarīgo, sezonas spēli aizvadīja ļoti labi. Mēs sitāmies par katru laukuma metru un sitāmies līdz pēdējam. Sitāmies, nežēlojot sevi.

Gada izšķirošajā spēlē mēs bijām KOMANDA, par kuru gribējās pārdzīvot, gribējās atbalstīt un ar kuru gribējās būt līdzās. Paldies, Komanda!

Uh… Ko padarīsi. Neizšķirts iznākumā mums pārvērtās par rūgtu zaudējumu. Kaut gan tieši laukumā mēs šo “Mettu” Latvijas 2022. gada čempionātā pēc punktiem apsteidzām. Viņiem vairāk punktu “vēstulēs”. Mums vairāk punktu laukumā, kur spēlē futbolu. Un ar to mēs varam lepoties.

Un vēl mēs varam un jālepojas ar mūsu puišiem, kuri šajā sezonā paveica milzīgu darbu. Neviens neņēma mūs nopietni, bet iznākumā mēs līdz pēdējās spēles pēdējai sekundei čempionātā bijām virslīgā. Un neatkārtosim, ka punktus mēs iznākumā ieguvām vairāk, kā “Metta”. Protams, tajā milzīgs nopelns vispirms futbolistiem. Mūsu puiši katru dienu, katru treniņu, katru kārtu mācījās lielo futbolu, progresēja, kļuva stiprāki un dāvāja cerību mūsu līdzjutējiem.

Paldies, puiši, par sezonu. Lepojamies ar jums! Bija daudz kā, daudz kļūdu un neveiksmju, bet tas ir otršķirīgi. Galvenais, jūs katrā mačā cīnījāties par mūsu klubu un atdevāt laukumā visu, ko varējāt. Paldies! Jūs dzirdiet mūsu karstos aplausus.

Un vēl, protams, liels paldies visiem mūsu līdzjutējiem! Pateicoties jums, godātie draugi, mūsu komanda līdz pēdējai sekundei cīnījās un gandrīz veiksmīgi atrisināja galveno uzdevumu. Tas ir futbols. Bet mēs esam ļoti priecīgi, ka jūs visu laiku bijāt ar mums. Jūsu atbalstam bija milzīga nozīme un vienmēr ļoti palīdzēja. PALDIES!

Sezona noslēgta. Sezona, kurā SK Super Nova Salaspils pirmo reizi savā vēsturē iepazinās ar virslīgu. Tas bija ļoti cienīgs un neaizmirstams piedzīvojums. Mēs ļoti pacentīsimies, lai jaunu tādu brīnišķīgu piedzīvojumu gaidīt nenāktos pavisam ilgi.

Vēlreiz – paldies!

Optibet Virslīga. 36. kārta

FK Metta – SK Super Nova Salaspils – 1:1 (1:0)

SN: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jagodinskis, Atars, Terzi, Sprukulis, Rullis (Gražis, 83), Miņins, Čugunovs, Višņakovs.

Vārti Super Nova: 1:1 Miņins (64).

#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport

Attachment

171BE877-97B4-4AC4-ACC8-F15F883E8690