Trešdien, 27. septembrī, SK Super Nova Salaspils futbosti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmit ceturtās kārtas ietvaros Sergeja Golubeva komanda viesos tikās ar čempionu klubu “Valmiera” FC. Mūsu komanda parādīja brīnišķīgu spēli, visi spēlētāji cīnījās, kā lauvas, un nopelnīja neizšķirtu ar rezultātu 1:1 (1:0)! Lūk tas, ļoti priecīgais mirklis – pēc ilgas pauzes mēs beidzot iesitām un nepalikām bez punktiem. Ļoti patīkami, piekritīsiet! Malači, un paldies, Komanda!
Kā reiz galvenajam trenerim Sergejam Golubevam spēle kļuva īpaša – noslēdzošā mūsu komandā. Speciālists atstāj SK Super Nova Salaspils (par to mēs ziņojām atsevišķos jaunumos). Mēs vēlreiz pateicamies Sergejam par darbu mūsu klubā, paldies! Ļoti patīkami, ka savu darbu mūsu komandā Sergejs Golubevs noslēdza uz tādas patīkamas nots. Veiksmi nākotnē!
Vienīgos vārtus mūsu komandas labā iesita pussargs Jevgeņijs Miņins. Pats rezultatīvākais SK Super Nova Salaspils spēlētājs noveda skaitu saviem vārtiem līdz deviņiem. Labais! Novēlam, Žeņa, drīzumā nosvinēt pelnīto “desmitnieku”!
Izbraukums uz Valmieru – vienmēr sarežģīts un interesants piedzīvojums. Sarežģīts, tādēļ, ka “Valmiera” spēcīga, motivēta un cīnās par ceļazīmi uz Eirokausiem. Interesanta – daudzējādā ziņā to pašu iemeslu dēļ, un vēl tādēļ, ka šeit vienmēr ļoti patīkami spēlēt: teicams stadions, kvalitatīvs laukums, gudri līdzjutēji. Nu un vēl arī tādēļ, ka kā reiz “Valmierai” mēs bieži iesitam un atņemam punktus!
Šodien izdevās gan viens, gan otrs! Ar pimajām minūtēm bija jūtams mūsu komandas pa īstam niknais noskaņojums, bet tas vienmēr sola kaut ko būtisku. Bet lūk, laukuma saimnieki izskatījās kaut kā ne pārāk savākti: vāja kustība, brāķis vienkāršās situācijās. Un… Un ļoti ātri laukuma saimnieki negaidīti izvirzījās vadībā: vienkārša situācija, pozicionāls caurvējš, izgājiens viens pret vienu – 1:0. Bum, no nekā, un tāda šika dāvana favorītam…
Bet bija acīmredzams, ka mūsu puiši šodien bija gatavi turēt sitienu. Mēs aktīvi gājām uz priekšu, pārliecināti kombinējām, daudz bijām ar bumbu un izskatījāmies interesantāk par draudīgo pretinieku. Bumba daudz atradās pretinieka soda laukuma robežās, vairākus bīstamus sitienus izdarīja Ivans Patrikejevs. Brieda.
Vārti, tik ilgi gaidītie vārti!, par pārsteigumu nekļuva. Varens izgājiens kreisajā flangā, labs Artūra Ostapenko darbs, klasisks Patrikejeva centrējums, cīņa gaisā. Bumba aizlidoja līdz Miņinam, kurš tādās situācijās pretinieku nežēlo – 1:1! Jā, tad beidzot! Mēs nebijām iesituši nedaudz mazāk par gadiem simts, un jo patīkamāk bija ieraudzīt bumbu vārtu tīklā!
“Valmiera” acīmredzami atradās nokdaunā, bet mēs turpinājām būt enerģiski un izdarījām varenu spiedienu. Standarti bija bīstami, un otrie vārti nevienu nepārsteigtu. Neiesitām, bet kopumā puslaiku SK Super Nova Salaspils aizvadīja ļoti labi. Malači.
Bet atlika vēl otrais puslaiks, un bija skaidrs, ka laukuma saimnieki obligāti pieliks. Vispirms jau ātrumā un kustībā. Ļoti patīkami, ka mēs izrādījāmies tam gatavi! Atkal lielisks bija vārtsargs Vjačeslavs Kudrjavcevs, veicot vairākus brīnišķīgus seivus. Tiešā trāpījumā 64. minūtē; sarežģīts šāviens ar rikošetu 71. minūtē – Kudrjavcevs pārliecinoši tika galā. Tas bija ļoti vajadzīgi un svarīgi. Labais!
Pie tam, vāl agrāk viesiem kā reiz bija jāizvirzās vadībā, kad pašpārliecinātais “Valmieras” vārtsargs atkal nolēma apmānīt pesingu un… neapmānīja. Apmānīja viņu, un kā reiz Patrikejevs sita pa tukšiem vārtiem. Vispār, pa ne pavisam tukšiem: aizsargs paspēja atgriezties. Bet, būtu Vaņa nedaudz aukstasinīgāks, vārti būtu. Žēl.
Protams, aizsargāties mums nācās daudz vairāk, kā pirmajās 45 minūtēs. Darīja mūsu komanda to labā nozīmē izmisīgi – bravo! Metās zem sitieniem, sitās līdz galam katrā epizodē – ļoti patīkami bija uz to skatīties. Ļoti klasiski (un ārēji ļoti mierīgi!) spēlēja jaunais Rikardo Jagodinskis. Bet pieredzējušais Deniss Pritikovskis vispār šodien bija līdzīgs ievainotam zvēram: atstrādāja visur un ļoti vareni! Kā 62. minūtē Dens līda presingā pie pretinieka stūra karodziņa?! Tikai atvilka bumbu metrus četrdesmit, pēc tam gadījās to zaudēt, bet Pritikovskis neizslēdzās, bet atkal gāja presingā. Un uzvarēja spēles duēlī! “Pēc tās epizodes ar lielām grūtībām līdz saviem vārtiem aizvilkos”, – jau pēc spēles pajokoja nogurušais, bet apmierinātais aizsargs. Labais, Den!
Beigas paredzami sanāca ļoti karstas. Iespējas bija gan vieniem, gan otriem. 75. minūtē Rostands Ndjiki bīstami sita ar galvu: vārtsargs glāba. Uh… 81. minūtē pēc efektīgas kombinācijas bumbu pēdējā momentā no kājas Rostandam noņēma aizsargs. Atkal – uh! Kad kādam no laukuma saimniekiem neizturēja nervi, cilvēks saņēma sarkano kartīti, šaubu vairs nebija – mēs pārtraucam nomācošo zaudējumu sēriju!
Velreiz gribas pateikties mūsu komandai par tādu spēli. Visiem futbolistiem, kuri atstāja laukumā visus spēkus. SK Super Nova Salaspils jau sen pelnījusi punktus, bet nekādi neizdevās. Šodien piepildījās, un absolūti pelnīti. Malači.
Lūk, tā arī vajag spēlēt un cīnīties līdz galam šajā smagajā sezonā! Spēcīgi aizcirst durvis tomēr ļoti patīkami…
Optibet Virslīga. 24. kārta
Valmiera FC – SK Super Nova Salaspils – 1:1 (1:0)
SN: Kudrjavcevs, Jagodinskis, Pritikovskis, Skrebels, Ostapenko, Sprukulis, Rostand, Miņins, Terzi (Williams, 83), Patrikejevs (Artjomovs, 75), Dani Lual (Višņakovs, 67)
SN vārti: 1:1 Miņins (32).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto Valmierā FC
Attachment
