Pirmdien, 8. maijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta vienpadsmitās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar klubu “Valmiera” FC. Čempions panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 3:1 (2:0). Laikam, no visiem četriem gūtajiem vārtiem paši skaistākie izrādījās viesu aktīvā, un tas ir pats pozitīvākais spēles moments mums.
Par mūsu vienīgo vārtu autoru kļuva pussargs Jevgeņijs Miņins – lieliski izpildīts soda sitiens. Vārti-skaistulis. Labais, Žeņa, apsveicam!
Vēl viens mūsu futbolists, kurš pelnījis atsevišķus vārdus – dzelžainais aizsargs Roberts Zelmanis. Puslaika nobeigumā Robčiks savā stilā, bezbailīgi un agresīvi, lidoja pretī bumbai pēc stūra sitiena. Bum, drausmīga sadursme ar galvām ar sedzēju – spēles epizode, no kuras skudriņas skrien pa ādu. Paldies Dievam, abi puiši iztika bez nopietnām traumām, bet Zels atstāja laukumu ar apsaitētu galvu. Tā jau ir kaut kāda Robčika tradīcija, atceraties, arī pagājušajā sezonā mēs tādu bildi redzējām. Bezbailība un drosme, tā teikt, prasa upurus. Pēc spēles dzelžainajam aizsargam uzlika vairākas šuves, un viņš jau, par laimi, smaidīja. Turies, Robčik, drīzu izārstēšanos un atgriešanos ierindā!
Spēle kļuva par īpašu balsta pussargam Kristiānam Godiņam. 18 gadus vecais futbolists debitēja SK Super Nova Salaspils sastāvā. Apsveicam, Kristiān! Zīmīgi, ka savu spēles laiku veiklais “Kri Go” aizvadīja ļoti aktīvi un interesanti, ļoti centās un veica pieklājīgu darba apjomu. Malacis, tā turēt!
Protams, čempions šodien bija noskaņots ļoti izšķirīgi. Zaudētu Jurģa Kalna komanda punktus ar mums otrajā spēlē pēc kārtas, čempionu elementāri nesaprastu. Spēles raksturs tādēļ nevienu nepārsteidza: ar pirmajām minūtēm laukuma saimniekiem piederēja iniciatīva, darbojās ātri un enerģiski. Tas solīja problēmas, bet viesi tika galā pietiekami pārliecinoši. Jā, brāķis traucēja, bet neko nopietnu čempions no tā neieguva. Un pat pirmā īstā spriedze gadījās kā reiz “Valmieras” soda laukumā: Eduards Višņakovs sitiena pozīcijā, bīstami, kritiens, no tribīnes nesapratīsi bija tur kaut kas, vai nebija, bet izskatījās strīdīgi.
Un te… Gadījās pēkšņi dzirksteļojošs četru minūšu posms, kurš, pēc būtības, izšķīra cīņas iznākumu. 14. minūte, banāls izrāviens flangā, piespēle un sitiens vienā pieskārienā – 1:0. Atļāva, nepieskatīja, nepaspēja, nogulēja. Ļoti vienkārši vārti.
Vēl četras minūtes, un neveiksmīgs nelaimes gadījums. Ja kāds gribēs pārliecināt, ka cilvēks tā arī gribēja no flanga uzsist, jūs atbildē droši pasmaidīsiet. Tas, protams, bija centrējums, kurš nejauši pārvērtās sitienā – 2:0.
Bum, un lūk, jums, sveiki. Lauzt kaut ko tādā situācijā, bez šaubām, ļoti smagi. Labi, neielaidām pirmajā puslaikā vēl, ģerbtuvē varēja atvilkt elpu. Un pirmām kārtām morāli pārkārtojāmies.
Otro puslaiku nospēlējām daudz interesantāk, asāk un mērķtiecīgāk. Uzreiz vairāki “standarti”, 54. minūtē Višņa nopelnīja bīstamu soda sitienu. Oļega Laizāna punkts, sitiens – vārtsargs vietā. Turpinājām kombinēt, spēlējām uz priekšu, meklējām turpinājumu uzbrukumā – un sanāca jau. Uzreiz daudz mazāk ugunsgrēka pie saviem vārtiem, kad meklē spēles laimi pie pretinieka vārtiem!
“Valmiera” neapšaubāmi, pati lidoja uzbrukumā ar baudu, bet neko pa īstam karstu pie Rūdolfa Solohas vārtiem izveidot neizdevās. Daži sitieni bija nepatīkami, bet Soloha bez problēmām ar tiem tika galā. Tādēļ jo vairāk sarūgtināja trešie laukuma saimnieku vārti: stūra sitiens, it kā tikām galā, atsitāmies, bet otrais temps un… Sitiens no soda laukuma stūra, kuram mēs izrādījāmies negatavi – 3:0. Velns parāvis.
Šajā momentā ļoti negribējās, lai viesi pārstātu spēlēt. Tomēr intrigas nav, iespēju izglābties nav. Un kā reiz ļoti iepriecināja, ka mūsu puiši rokas nenolaida, parādīja raksturu un tiešām gribēja čempionu ar kaut ko sarūgtināt. 82. minūtē mums izdevās labs uzbrukums, Svetoslavs Čugunovs nopelnīja bīstamu soda sitienu. Un vēl piespieda pretinieku noraidīties. Pie bumbas Miņins, viņa īpašā kreisā, šiks šāviens, “sieniņa” pārvērtās statistos, vārtsargam iespēju nebija – 3:1! Skaisti vārti, Žeņas stilā! Labais. Tad arī tālāk tādā pat garā, mums ļoti vajadzīga šī “vārtu” kreisā.
Ne tā, ka uzspīdētu intriga, bet beigas negaidīti pārvērtās enerģiskā darbībā. Mēs daudz uzbrukām, laukuma saimniekiem pavisam nebija vienkārši, un žēl, ka otrie vārti tā arī neatnāca. Piemēram, 89. minūtē Ričards Rullis aizrautīgi izpildīja kaut ko līdzīgu otrajiem vārtiem laukuma saimnieku labā, bet vārtsargs pēdējā momentā “Valmieru” glāba. Uh, 3:2 būtu pavisam jautri…
Svētdien, 14. maijā, mēs Salaspilī uzņemam BFC “Daugavpils”. Sākums – 16:00. Ar šo ļoti svarīgo spēli mums sākas galēji atbildīgs čempionāta posms. Laiks, kad mums ļoti vajadzīgs būs uguns acīs, varena pašatdeve un ticība sev. Tikai tas dod vārtus, tikai tas noved pie uzvarām. Tās mums patreiz ļoti vajadzīgas.
Aizmirstam čempionu, domājam jau tikai par svētdienu.
Optibet Virslīga. 11. kārta
Valmiera FC – SK Super Nova Salaspils – 3:1 (2:0)
SN: Soloha, Rullis, Jaunarājs-Janvāris, Zelmanis (Godiņš, 45), Cīrulis (Atars, 73), Jagodinskis (Ļotčikovs, 28), Sprukulis (Čugunovs, 73), Miņins, Laizāns, Ostapenko (Korzāns, 73), Višņakovs
Vārti SN: 3:1 Miņins (85).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Attachment
