Neizšķirts! Un atkal bez vārtiem…

Otrdien, 19. aprīlī, SK Super Nova Salaspils aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta septītās kārtas ietvaros Andreja Lapsas komanda dzimtajās sienās Salaspilī tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Grūtā spēle noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu – 0:0.

Acīmredzami, viesi bija tuvāk uzvarai, tā kā viens punkts šodien mūsu komandai kļuva par nopietnu sasniegumu. Un vēl pilnīgi vietā apsveikt vārtsargu Kristapu Zommeru jau ar trešo (!) “sauso” maču turnīrā – tas ir vairāk, kā “Liepājai” un “Valmierai”! Bet lūk vārti, diemžēl, mums arvien nekādi nenāk…

… Uh, 92. minūtē viss stadions Salaspilī gandrīz nonāca sajūsmā. Pašās beigās mūsu komanda negaidīti strauji devās uzbrukumā, organizējot kaut ko līdzīgu simpātiskam un asam sturmējumam. Laba kustība, bumba gudri raidīta dažādās zonās, “standarti”. Un lūk, centrējums, un Roberts Zelmanis kārtējo reizi uzvarēja gaisa divcīņu (cik tās 90 minūtēs Robčiks uzvarēja!) un ar galvu sita tālajā stūrī. Žēl, garām vārtu stabam, kuru, diemžēl, noslēgt nebija kam. Apbēdinoši! Tas gan būtu prireks visiem SK Super Nova Salaspils līdzjutējiem, iesistu Robčiks pēdējās sekundēs un izrautu mūsu komanda trīs punktus! Tie gan būtu svētki. Bet, diemžēl, kļūda, un mēs priecājamies iznākumā par neizšķirtu.

Un tas, jāatzīmē, pavisam nav maz. Tādēļ, ka kopumā mūsu komandai spēle neizdevās, un sanāca mums 90 minūtēs daudz mazāk, kā izdevās. Nogrieznis beigās, kad mēs daudz laika pavadījām daugavpiliešu soda laukuma rajonā, bija, jāsaka, viens no labākajiem spēlē, ja ne labākais. Pārējā laika periodā simpātiskā Andreja Kaļiņina komanda dominēja, darbojās asāk, veidoja momentus. Bet, par laimi, mūsu dzelzs aizsargi kopā ar Zommeru atkal vīrišķīgi ar visu tika galā. Malači!

Līdzīga debija, kurā viesi izveidoja (un paši izbrāķēja) vienu klasisku momentu. Mūsu aktīvā vairāki interesanti pretuzbrukumi, kurus organizēja Vladimirs Stepanovs. Misters Zibens droši gāja apspēlē un pastāvīgi saasināja. 25. minūtē Stjopa izveidoja iespēju Jevgeņijam Miņinam, kurš, žēl, piebremzēja. Prasījās sitiens, bet Žeņa noslēma spēlēt tehniskāk, gudrāk, ar ko aizsargi iznākumā, diemžēl, tika galā. Tam pašam Miņinam, starp citu, bija vēl viena teicama iespēja, iespēja iesist “uz ģērbtuvēm”. Soda sitiens, labs punkts, treniņos Žeņa tādus liek kur vajag ļoti bieži. Bet tagad, diemžēl, nesanāca, bumba trāpīja «sienā».

Puslaiks vārtus neatnesa, bet sajūtas palika satraucošas. Un lieta ne pierasti ļoti labajā BFC «Daugavpils» futbolā. Pie tā sen visi pieraduši: no gada gadā daugavpilieši jebkurā situācijā gan stipri, gan organizēti, gan protoši. Ne velti Andreja Kaļiņina komanda visu lauku iekož gan grandiem, gan vēl jo vairāk tiem, kuri «vieglāki». Satraucoši bija arī cita iemesla dēļ. Un tieši: mūsu komandas darbības bija tālu no mūsu labākajiem paraugiem. Daudz brāķa, jūtama kustības nepietiekamība, iesnaudies ātrums. Ja vēl arī Stjopa neizdomātu enerģiski un praktiski vienatnē nepārvestu spēli uz otru laukuma pusi, tad slodze uz diviem Robertiem ar partneriem izaugtu daudzkārtīgi, bet spēka mūsu torņiem nav bezgalīgi.

Pārtraukums, otrā puslaika sākums, un uzreiz kļuva skaidrs, ka mūsu trauksmei bija nopietns pamats. Viesi kārtīgi pārņēma iniciatīvu, izrādīja nopietnu spiedienu – dažās epizodēs mums atklāti paveicās. 60. minūtē, mēs, tiesa, labi atkodāmies, bet Miņina sitiens gāja vārtiem garām. Un gandrīz uzreiz Jaunarājs – Janvāris izsita bumbu no tukšiem vārtiem – labais, Robert! Bet viesu spiediens pavisam neapslāpa: daudz stūra sitienu, spriedze. Šajā grūtajā momentā labs bija Zommers – uzticams un mierīgs. Malacis.

Iznākumā aizsardzībā mēs atkal aizvadījām kopumā ļoti atzīstamu maču, atkal neļāvām pretiniekam izcelties. Protams, arī te kļūdu pietika, bet prasme tikt galā ar jebkuru grūtu situāciju (ar jebkuru iespējamo, bet brīžiem pat kādiem neiespējamiem veidiem!) pie mūsu vārtiem – tā jau ir SK Super Nova Salaspils firmas zīme.

Cita lieta, uzbrukums. Visi, protams, ļoti pārdzīvo. Mūsu bezvārtu sērija sasniegusi jau kādas pavisam maz patīkamas minūtes, un no tā visiem noskaņojums, viegli sakot, nav jautrs. Treneri pieliek masu pūļu, meklē labākos variantus, pastāvīgi domā par to, kur gan «slēpjas» šie nesasniedzamie vārti un kā tos atrast?! Saprotams, arī puiši stipri pārdzīvo. Tas pats Stjopa pēc spēles izskatījās tumšāks par mākoni, kaut gan vienmēr parasti smaida, lai cik nebūtu smagi. Bet kad neiesit (un vēl tik ilgi), tas, protams, ļoti spiež psiholoģiski.

Nu ko, smagais periods turpinās, un mums visiem kopā vajag to pārvarēt. Protams, tas noslēgsies, protams, puiši iesitīs – savādāk būt vienkārši nevar! Svarīgi turpināt tam pastāvīgi ticēt, nešaubīties, ka mēs protam un varam. Jau pavisam drīz, sestdien, 23. aprīlī, mūsu komanda Salaspilī tiksies ar draudīgo «Valmieru». Ne tik sen, jāsaka, mēs iesitām viņiem divus, tiesa, kontroles spēlē. Un tomēr, mēs zinām, ka iesist «Valmierai» var! Un vajag. Lai izdodas…

Optibet Virslīga 2022. 7. kārta

SK Super Nova Salaspils – BFC Daugavpils – 0:0

Super Nova: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Cīrulis, Jaunarājs-Janvāris, Sprukulis (Indrāns, 46), Rullis (A. Regža, 88), Ozoliņš (Brics, 78), Stepanovs, M. Regža, Miņins (Troickis, 67)

#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport

Foto - O. Baibakovs.

Attachment

4B2B1129-E3B0-40E6-A800-5F3116ECE8DD