Sestdien, 15. jūlijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo spēli. Latvijas Kausa 1/8 fināla ietvaros Sergeja Golubeva komanda viesos tikās ar klubu “Valmiera” FC. Čempions panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 2:0 (2:0). Mūsu komanda aizvadīja cienīgu maču, bija pelnījusi iesist un nervus acīmredzamam favorītam pakutināja, īpaši otrajā puslaikā. Bet kopumā vis noslēdzās loģiski.
Protams, sapņot par iekļūšanu ceturtdaļfinālā varēja. Un vajadzēja. Bet, saprotama lieta, pretinieks draudīgs un spēcīgs, un Kauss tam svarīgs. Pat neskatoties uz to, ka pavisam drīz Jurģa Kalna komandu gaida ļoti svarīgs un sarežģīts atbildes mačs Čempionu Līgā. Izmantojot iespēju, novēlam “Valmiera veiksmi un uzvaru 19. jūlijā.
Neskatoties uz to, “Valmiera” sapņo vēl, protams, par kārtējo un jaunu trofeju, un šajā stadijā apstāties acīmredzami nedomāja. No tā arī stiprs sastāvs, līdz optimālam bija pavisam netālu. Bet lūk, Sergejam Golubevam kā reiz ar sastāvu nācās palauzīt galvu pamatīgi: kā zināms, “valmieriešu” arendētais trijnieks (O. Raščevskis, K. Lūsiņš un K. Kaušelis) spēlēt nedrīkstēja.
Iznākumā vieta “pamatā” atradās, piemēram, 16 gadīgajam uzbrucējam Robertam Kukulim. Robčikam, protams, bija grūti, sedzēji gan pieredzējušāki, gan varenāki, bet kopumā spēli jaunais talantīgais puisis aizvadīja cienīgi. Centās, iesaistījās cīņā, kustējās, nopelnīja dažus bīstamus sodus, malacis. Jau otrajā puslaikā uz maiņu izgāja vēl viens jauns spēlētājs, 16 gadīgais Artjoms Černovs. Aizsargs arī ļoti cienīgi atstrādāja savu spēles laiku: nekautrējās, bija neatlaidīgs un enerģisks, darbojās pilnībā gudri, malacis.
Mūsu komanda vispār kopumā izskatījās pavisam ne slikti. Īpaši otrajā puslaikā. Žēl, ka pirmajā gadījās uzreiz divas bumbas mūsu vārtos. It kā ar laukuma saimnieku starta spiedienu pārliecināti tikām galā (spiediens arī nebija īpaši nopietns), taktiski savu zīmējumu ieturējām gudri, aizsargājāmies uzticami. Lūk, vienīgais moments, sitiens no tuvuma, Rūdolfs Soloha teicami tika galā. Un turpat jau vārti. Sitiens ar galvu ne pārāk draudēja, bet rikošets, un vārtsargs nepaspēja noreaģēt, kā vēlējās – 1:0. Viesi atbildēja ar asu izgājienu 22. minūtē, Ivans Patrikejevs, kurš, starp citu, kārtējo reizi pilnībā līmenī atstrādāja neierastā pozīcijā, sita apakšējā stūrī. Bīstami, vārtsargs atsita, noslēgt tālo vārtu stabu nebija kam.
Saprotams, ka “Valmierai” piederēja pārsvars, daudz kontrolēja bumbu, bet uzplēst pretinieka vareno aizsardzību tai gandrīz neizdevās. Vien pus momenti, pus momenti. Tā dzima arī otrie vārti. Uzbrucējs uz mirkli piespieda aizsargu iesnausties un trāpīgi sita – 2:0. Tur arī starpība: pat uz mirkli “aizsnausties” cieti netiek rekomendēts.
Otrais puslaiks iesākās ar laukuma saimnieku uzbrukumiem, bet Soloha bija lielisks. Divi klasiski seivi atstāja mūs spēlē, kurā viesi pēc tam izveidoja uzreiz vairākus ļoti bīstamus momentus! 53. minūtē Eduards Višņakovs aizbēga pa flangu uz randevū ar vārtsargu, sita, liekas, tieši, bet… Vārtsargs savējos skaisti glāba. Uzreiz “Valmiera” uz līdzenas vietas rupji izgāza aizsardzību, un jauna teicama iespēja Višņam – laukuma saimnieki ar grūtībām atsitās, stūra sitiens. Centrējums, Deniss Pritikovskis pēkšni izrādījās bez sedzēja, sitiens ar galvu, nu! Uh, kļūdījās aizsargs, apbēdinoši. Pozīcija bija izdevīga.
Nogrieznis bija ļoti kvalitatīvs, un iesistu mēs pelnītus vārtus, “Valmierai” droši vien nāktos panervozēt vēl stiprāk. Tādēļ, ka bija redzams, ka mūsu komanda grib uzbrukt, meklē variantus priekšā, piespiež pretinieku kļūdīties. Jā, pie 2:0 noskaņojums laukuma saimniekiem bija nedaudz gaisīgs, bet par to vēl jāmāk arī sodīt. SK Super Nova Salaspils sanāca. Nesanāca iesist.
Kā arī 82. minūtē, kad Pritikovskis klasiski pieslēdzās, atrada flangā Jevgeņiju Miņinu. Žeņa veica asu piespēli centrā, kur laicīgi atlidoja Patrikejevs. Eh, diemžēl, sitiens no simtprocentīgas pozīcijas Ivanam nesanāca. Garijs Keins noteikti iesistu. Bet Vaņa pagaidām nav Garijs.
Tā, domājot par uzbrukumu, mūsu komanda arī nospēlēja līdz fināla svilpei. Saprotams, ka kopumā “Valmiera” uzvarēja taisnīgi. Saprotams, ka arī otrajās 45 minūtēs tai bija pietiekoši iespēju rezultātu padarīt lielu. Bet svarīgs kas cits. Svarīgi, ka mēs bijām ļoti tuvu vārtu guvumam, un ne vienam. Tik daudz vārtu momentu, kā šodien, SK Super Nova Salaspils vispār nekad agrāk spēlē ar “Valmieru” neizveidoja. Pat zīmīgajā uzvarētajā spēlē. Bet, diemžēl, iesist, tā arī neizdevās.
Vajag, lai obligāti izdotos piektdien, 21. jūlijā. Salaspilī. Kad pie mums viesos brauc “Metta”. Iesitīsim?! Uzvarēsim?!
Valmiera – SK Super Nova Salaspils – 2:0 (2:0)
SN: Soloha, Atars, Pritikovskis, Jagodinskis (Černovs, 81), Skrebels, Terzi (Sprukulis, 64), Patrikejevs, Laizāns, Miņins, Kukulis (Ostapenko, 72), Višņakovs (Čugunovs, 81)
#SuperNova #Salaspils #futbols #LatvijasKauss #WinWinsport Foto – Jānis Ligāts.
Attachment
