Otrdien, 11. aprīlī, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta maču. Čempionāta piektās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda savā laukumā tikās ar klubu “Metta”. Diemžēl, mūsu neveiksmīgais periods turpinās – zaudējums ar lielu rezullltātu 0:3 (0:2). Spēle mums pavisam neizdevās, kas, protams, stipri sarūgtināja komandu un līdzjutējus.
Ko darīt, draugi, komanda patreiz pārdzīvo ļoti neveiksmīgu nogriezni, un dotajā momentā ļoti vajadzīga pacietība, auksta situācijas analīze un ticība, ka visu obligāti izdosies izlabot. Nedrīkst padoties panikai un pārāk vētrainām emocijām. Mēs noteikti varam spēlēt spēcīgāk, galvenais – galēja pašatdeve un cīņas griba laukumā, kur mums, bez šaubām, kā reiz ļoti vajag pielikt. Laukumā vajag sisties un cīnīties, un nav svarīgi, kas tavs pretinieks. Sisties par katru laukuma metru, par katru pašu sarežģītāko bumbu – tikai tā var un vajag izgrauzt dārgas vērtības punktus. Jau tagad katrs no tiem mūsu komandai zelta vērtē.
Tāds noskaņojums komandai arī jābūt nākamajos mačos, ļoti grūtos mačos.
Nu bet spēle ar “Mettu”…
Galvenais treneris Aleksandrs Koliņko paredzami veica vairākas pārmaiņas starta sastāvā. Tās prasījās, tur viss loģiski. Tiesa, jauni veidojumi – tas vienmēr zināms risks, bet tas, kā saka, prasījās. Un arī pretinieku gribējās ar kaut ko pārsteigt, acīmredzami tas nevarēja būt gatavs visām mūsu izmaiņām. Bet pavisam cita lieta, ka mums, diemžēl, sanāca “pārsteigt” pretinieku vēl arī ar futbolu, kurā nebija ne tempa, ne ritma, ne enerģijas. Viesi jau 62. sekundē viegli nokļuva sitiena pozīcijā, un labi, ka kāds kļūdījās, stumjot bumbu tuvajā stūrī.
“Metta”, jādomā, pavisam negaidīja, ka tai pēkšņi dota tāda brīvība. Viesi ar baudu līda uzbrukumā, darbojās organizēti, gudri piedāvāja sevi un gandrīz katrs izgājiens noslēdzās ar sitienu. Jāatzīst – malači. Vienkārši un saprotami, kā āmura sitiens. Tāds “āmurs” negaidīti visus pārsteidza 18. minūtē, kad “Metta” atklāja rezultātu. Sitiens no kilometra, trāpīgs un skaists, laukuma saimniekiem kļuva pilnībā negaidīts – 0:1.
Stadionā uzreiz ar nesaprata, ka bumba vārtos. Bum! Pats vienkāršākais futbola likums saka: bez sitieniem nav vārtu. Diemžēl, mēs nez kādēļ par to pastāvīgi aizmirstam. Bet pretinieks atceras un priecājās…
Bet mums drīzumā nācās sarūgtināties vēl arī cita iemesla dēļ. Oļegam Laizānam bija jāatstāj laukumu traumas dēļ. Novēlam kapteinim drīzu izveseļošanos!
Un arī tas vēl nebija viss mūsu rūgtajā vilšanās sarakstā. Vēl trīs minūtes, un viesi gudri realizē izgājienu flangā – 0:2. Lūk tāds ledus lietus siltā saulainā laikā.
Pirmo puslaiku laukuma saimnieki tā arī noslēdza: neveiksmīgi un kaut kā bezkrāsaini. Bet pie visa tā vienu krāšņu un skaistu epizodi noorganizēja, un tā gandrīz pārvērtās kulminācijā! 32. minūtē Jegors Cīrulis droši pieslēdzās uzbrukumam, veica iespaidīgu reidu – sitiens, vārtsargs ne bez grūtībām bumbu atsita. Uzbrukums turpinājās, bumba pāradresēta no labās uz kreiso, un Eduards Višņakovs ar sitienu no tuvas pozīcijas.
Kā Ediks kļūdījās?! Tā tā arī palika mīkla. Žēl, komandai un pašam uzbrucējam šie vārti bija ļoti vajadzīgi. Citādi sezonas starts Edikam sanācis kaut kāds smags, bumba lido pavisam ne tur, kur gribās, un noteikti ne jau vārtos. Kā saka, īstais Višņakovs tādus momentus realizētu desmit no desmit. Bet te nelido, nez kādēļ nekādi nesanāk… Protams, Višņa stipri pārdzīvo, un mums atliek vien atbalstīt uzbrucēju. Edika līmenis visiem brīnišķīgi zināms, un nav šaubu, ka viņš iesitīs, obligāti iesitīs. Nepārdzīvo, snaiperi – pacietība un darbs, un drīzumā noteikti iesitīsi, un mēs visi apsveiksim tevi ar ilgi gaidīto notikumu!
Vārti būtu varējuši pamodināt mūsu komandu pa īstam, tie noteikti piedotu enerģiju. Bet vārtu nebija. Toties bija jau trīs kapteiņi: sākumā Laza, pēc tam Višņa, bet uz otro puslaiku ar kapteiņa apsēju izgāja jau Roberts Jaunarājs-Janvāris! Starp citu, ļoti patīkami bija atkal redzēt Robertu oficiālā spēlē: dzelžainais aizsargs nebija spēlējis kopš pagājušā gada 18. septembra! Un lūk, atgriezās un nospēlēja savā firmas stilā: bezbailība katrā divcīņā, cīņa līdz galam, milzīga vēlēšanās laboties, ja iepriekšējā epizodē kļūdījies un laukumā atstāti visi spēki bez atlikuma. Labais, Robčik! Dzelzs cilvēks.
Par vēl vienu zīmīgu momentu kļuva izejot laukumā jaunam vārtsargam – Rūdolfs Soloha nosvinēja savu debiju SK Super Nova Salaspils sastāvā. Apsveicam! No spēles varenais vārtsargs neielaida, bet pendele ir pendele. Apbēdinošs “vienpadsmitnieks”, kad mēs pilnībā varējām nospēlēt uzticamāk – 0:3.
Saprotams, ka pēc šā spēle beidzās, nebeidzās tikai spēles laiks. Apbēdinoši. Tādēļ, ka vēl līdz pendelei SK Super Nova Salaspils aizvadīja interesantu un cienīgu nogriezni, uzbruka enerģiski un ar kaisli. “Standartu” bija daudz, ne slikts spiediens, asi veidojumi. Pati vētrainākā epizode gadījās 66. minūtē, kad varens uzbrukums noslēdzās ar Oļģerda Rasčevska spēcīgu sitienu: bum, skaisti augšējā stūrī un… Pārliktnis! Eh, veiksme jānopelna, kripatu pa kripatiņai.
Tā arī gribas atkārtot: vārti būtu varējuši mūsu komandu pamodināt pa īstam, tie noteikti piedotu mums enerģiju. Bet vārtu arī tagad nebija. Žēl, starp citu, neveicas pagaidām labajam puisim Oļgerdam. Aktīvais aizsargs arī Daugavpilī bija ļoti tuvu mērķim, gan arī tagad. Centimetri… Būs, būs, galvenais nešaubīties.
Prestiža vārtus mēs varējām iesist arī beigās, kad ar Kristiāna Kaušeļa sitienu lieliski tika galā vārtsargs. Vārti ir vārti, tie mums bija ļoti vajadzīgi – mēs neesam iesituši jau sen. Bet saprotams, ka kopumā tie neko izmainīt nevarētu. Likumsakarīgs zaudējums.
Tagad mūs gaida spēļu cikls ar klubiem-gigantiem. Svētdien, 16. aprīlī, uz Salaspili atbrauks čempions. Bez šaubā, būs ļoti smagi. Pārbaudījums.
Jācīnās.
Optibet Virslīga. 5. kārta
SK Super Nova Salaspils – FS Metta – 0:3 (0:2)
SN: Kudrjavcevs (Soloha, 46), Cīrulis, Zelmanis, Raščevskis, Jaunarājs-Janvāris, Miņins (Atars, 46), Sprukulis (Patrikejevs, 76), Laizāns (Lūsiņš, 20), Rakels, Višņakovs (Ostapenko, 46), Kaušelis
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Alex Puskins.
Attachment
