Piektien, 28. aprīlī, SK Super Nova Salaspils aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta devītās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu “Liepāja”. Diemžēl, spēle laukuma saimniekiem sanāca ļoti neveiksmīga – zaudējums ar graujošu rezultātu 2:6 (1:1). Ja pēc tādas spēles arī var būt kas pozitīvs, tad tas, ka mūsu komanda pirmo turnīra apli iznākumā noslēdza ne pēdējā vietā.
Mūsu komandas labā vārtus guva aizsargs Roberts Jaunarājs-Janvāris un uzbrucējs Eduards Višņakovs. Tas ir vēl viens pozitīvs moments šajā “melnajā” spēlē. Roberts nosvinēja savus pirmos vārtus SK Super Nova Salaspils sastāvā – apsveicam, Robčik! Eduards nosvinēja savus pirmos ilgi gaidītos vārtus sezonā – apsveicam, Višņa!
Jubilejas spēle uzbrucējam Denisam Rakelam, kurš aizvadīja savu 100. maču Latvijas čempionāta virslīgā. Protams, Deniss gribēja nosvinēt jubileju pavisam savādāk, bet futbols ir futbols. Jebkurā gadījumā, apsveicam, profesionāli!
Lūk, vispārībā arī viss pozitīvais. Kaut gan nē, bija vēl viens ļoti patīkams moments. Paldies visiem mūsu komandas līdzjutējiem, kuri atnāca uz stadionu un vīrišķīgi atbalstīja komandu tādā mačā. Kā jau vienmēr, jūs esat īsti malači. Īpaši gribas atzīmēt pavisam negaidītus mūsu komandas līdzjutējus. Viņi atbrauca pie mums ciemos no Anglijas, no Jorkas pilsētas. Tālu, bet, kā izrādījās, ne visai. Paldies par atbalstu! Bet lūk, apburošais pāris pie mums uz Salaspili atbrauca uz futbolu, neticēsiet, no… Austrālijas, no Melnburnas. Fantastika, vai nav tiesa?! Ļoti patīkami, paldies, draugi, par atbalstu!
Atvainojiet, ka neizdevās iepriecināt ar veiksmīgu spēli.
Bet lūk, tagad tiešām viss par pozitīvo. Kaut gan nē, tomēr vēl nē. Tādēļ, ka pirmais puslaiks laukuma saimniekiem sanāca pilnībā cienīgs, nospēlēja 1:1. Sākām, tiesa, sliktākajās tradīcijās – ļoti ātri ielaidām. Māiņu kustība, saasinājums flangā no tā, kurš viesiem pats bīstamākais, laba piespēle un sitiens no tuvuma – 0:1. Eh, kad gan mēs beigsim dāvāt pretiniekam vārtus pašā debijā?!
Bet pēc tam mūsu puiši nomierinājās, ņēma bumbu savā kontrolē, bet pretinieks tam pavisam nedomāja traucēt. Viesi kaut kā aizmirsa par tempu, ātrumu, darbojās kaut kā ļoti mierīgi un bez agresivitātes.
Laukuma saimnieki to labi izmantoja! Aktīvi, kā parasti, Rakelu nogāza – soda sitiens. Oļegs Laizāns, kuram Aleksandrs Koliņko uzstājīgi ieteica izpildīt soda sitienu, klasiski arī izpildīja. Centrējums, un Jaunarājs-Janvāris vētrainā cīņā pirmais paspēja pie bumbas – 1:1! Ļoti labi vārti, apsveicam! Iesist tieši liepājniekiem – tā ir īpaša bauda, jā, Robčik?!
Tas bija vienreizēji, un spēle mums pavisam ne slikti padevās. Puslaika beigās ļoti bistami tālajā stūrī sita Artūrs Ostapenko, izveidojām mēs vēl dažus bīstamus draudus. “Liepāja”, potams, arī organizēja vairākus asus uzbrukumus, bet kopumā neizšķirts pēc 45 minūtēm izskatījās pilnībā likumsakarīgi.
Kas notika pēc pārtraukuma?.. Kaut kā uzreiz vārdus atrast grūti. Saprotams, ka “Liepājai” bija jāpieliek otrajā puslaikā, un tā arī notika. Bet neko ārkārtēju (pie visas cieņas pret ambiciozo Tamaza Pertijas komandu) viesi neparādīja. Jā, presings, jā, gudri, jā, ir ļoti spēcīgi un pieredzējuši spēlētāji, bet enerģijas “Liepājai” acīmredzami pietrūka. Ne jau nejauši Tamazs Pertija savā stilā vētraini un aktīvi uzurināja komandu laukuma malā: tādēļ, ka galvenais treneris brīnišķīgi redzēja, ka bez normālas agresijas laukuma saimniekus neuzvarēt!
Diemžēl, mēs paši, ļoti stipri pretiniekam palīdzējām. Tajā nozīmē, ka pieļāvām aizsardzībā kaut kādas ārprātīgas kļūdas. It kā kāds aptumsums gadījies. Nu nav šaubu, ka mūsu puiši var un prot spēlēt daudz spēcīgāk. Arī iepriekšējās spēlēs, protams, kļūdījāmies, viss gadās, bet tā, kā šodien… 55. minūte – 1:2. 59. minūte – 1:3. Pēc būtības, ne no kā!
Noskaņojums strauji nokrita, bet jānovērtē mūsu puiši. Šajā smagajā momentā komanda nesalūza, puiši savācās un ātri vienus vārtus atspēlēja. Stūra sitiens, piespēle, Rikardo Jagodinskis skaisti sita ar galvu. Vārtsargs neticamā veidā ar sitienu tika galā, bet pie atlēcošās bumbas meistarīgi nospēlēja Višņakovs – 2:3! Labais, Edik! Pēdējās spēles spoži parādīja, ka uzbrucējs obligāti drīz iesitīs, mēs, atceraties, to atzīmējām. Un Ediks iesita, protams, iesita – tā turēt!
Mēs iedvesmojāmies, parādījām emocijas, aktīvi līdām uzbrukumā. Kombinējām, pretinieks acīmredzami bija izsists no līdzsvara. Vienā karstā epizodē 67. minūtē Ričards Rullis (patīkami, ka vienmēr bezbailīgais Riča atgriezies laukumā pēc traumas) ielauzās soda laukumā kreisajā flangā, sita tālajā stūrī – uh, nedaudz garām.
Likās, mūsu spiediens obligāti dos augļus. Un jau noteikti piespiedīs nervozēt stipro pretinieku. Bet, diemžēl, mūsu bezgalīgā labestība (izpaužoties šikās dāvanās pretiniekam) parādījās atkal. Bezbēdīgā situācijā kļūdāmies, un 2:4. Vēl septiņas minūtes, un situācija atkārtojas – 2:5. Vēl nedaudz laika, un tie paši grābekļi – 2:6.
Ko tur teikt… Pagājušajā sezonā mēs vienu reizi ielaidām pat vairāk, bet tad “Valmiera” pēc tempa un prasmes atgādināja “Golden State Warriors” Kevina Duranta laikā. Mūs toreiz apspēlēja bez variantiem. Bet šodien viss bija ne tā, šodien mēs vienkārši dāvājām pretiniekam vārtus. Protams, tas ļoti stipri sarūgtina.
Par to gribas atvainoties mūsu līdzjutēju priekšā.
Laboties var tikai vienā veidā – ar kvalitatīvu spēli. Pie patreizējā mežonīgā grafika tā jau pavisam drīz; otrdien, 2. maijā, mājās uzņemam “Audu”.
Nu nevar divas kārtas pēc kārtas būt “melnās dienas”. Mēs vienmēr ticam mūsu puišiem, tādēļ lai labāk tā būtu mūsu diena.
Optibet Virslīga. 9. kārta
SK Super Nova Salaspils – FK Liepāja – 2:6 (1:1)
SN: Kudrjavcevs, Ļotčikovs, Jaunarājs-Janvāris, Zelmanis (Jagodinskis, 62), Atars (Rullis, 36), Lūsiņš, Ostapenko (Sprukulis, 76), Laizāns, Višņakovs, Miņins (Kaušelis, 76), Rakels
Vārti SN: 1:1 Jaunarājs-Janvāris (35), 2:3 Višņakovs (63).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Alekss Puškins.
Attachment
