Ceturtdien, 18. maijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta trīspadsmitās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu FS “Jelgava”. Mūsu komanda bija tuvu ilgi gaidītajai uzvarai, bet iznākumā kaujiniecisks neizšķirts ar rezultātu 2:2 (2:1). Ļoti apbēdinoši, ka trīs punktus mēs neizcīnījām, bet ļoti svarīgi, ka beidzot pārtraucām neveiksmīgo sēriju, un par to mūsu komanda pelnījusi labus vārdus.
SK Super Nova Salaspils sastāvā ar precīzu sitienu atzīmējās pussargs Deniss Rakels, bet vēl vienu bumbu viesi raidīja savos vārtos.
Eh, nav šaubu, ka pēc spēles Deniss Rakels atcerējās ne savus brīnišķīgos vārtus, bet pavisam citu epizodi. Kompensācijas laiks, līdz fināla svilpei pavisam nedaudz, laukuma saimnieki uzbrukumā. Cīņa gaisā, bumba negaidīti nonāk pie Rakela viesu soda laukumā, un vairs tikai vārtsargs mūsu spēlētāja priekšā. Sitiens, kaut kāds pārāk labestīgs, mīksts sitiens, un bumba mierīgi ielido vārtsargam rokās. Uhhhh! Laikam, pats Dens tā arī nesaprata, kādēļ nolēma sist tieši šādā veidā. Dotu viņam vēl desmit reizes tādu šiku iespēju, iesistu visus desmit. Bet te… Eh, žēl, gadās, ko padarīsi. Nepārdzīvo, Deniss, visādi gadās.
Velns parāvis, cik skaisti būtu izraut trīs svarīgus punktus pašās beigās?! Varens būtu impulss visai komandai. Bet, diemžēl, šoreiz nepaveicās. Tātad, vēl nebija pelnījuši. Tātad, vajag vēl vairāk censties un rukāt, lai veiksme lemtu atcerēties par smaidu mūsu virzienā.
Bet jebkurā gadījumā, ļoti svarīgi, ka smago, kā svaru bumbas, zaudējumu sēriju mēs pārtraucām. Malači, puiši. Šī neveiksmju ķēde stipri spieda mūsu komandu visādos veidos, un šodien zaudēt nekādi nedrīkstēja. Mums jau tā stāvoklis ļoti grūts, un tādām spēlēm ir milzīga nozīme. Tās noteic noskaņojumu ilgam periodam.
Ļoti svarīgi bija labi sākt. Cik reizes mēs spēles debiju kaut kā ļoti viegli izgāzām, ka pat atcerēties negribās. Bet nu nevarēja tas turpināties mūžīgi. Šodien izbeidzās! Sanāca viss otrādi: laukuma saimnieki ļoti ātri atklāja rezultātu! Vārti sanāca kuriozi, negaidīti. Ar aktivitāti nopelnījām stūra sitienu, Jevgeņijs Miņins labi uzcēla, un kāds no viesiem pēkšņi ļoti skaisti ar galvu sita savos vārtos – 1:0! Nu tad dāvana, gadās, izrādās, arī uz mūsu “standarta” ielas svētki!
Nākamajā uzbrukumā mēs gandrīz nostiprinājām panākumu. Oļgerds Raščevskis teicami aizvilka bumbu pa flangu, ar asu piespēli atrada Ediku Višņakovu. Žēl, uzbrucējam sitiens nesanāca, bet izgājiens izskatījās labi.
1:0, mēs esam vadībā, sen tā nav bijis. Pat kaut kā nervozi palika no neparastās situācijas. Padomājiet paši. Tikko līdzjutēji sāka izzināt mūsu taktiskās nianses, pierast pie spēles ar diviem uzbrucējiem (kādēļ tik reta priekš mums bilde!) vai, piemēram, skatīties uz Kristeru Ataru kreisā pussarga lomā, un vispār iepazīties ar komandām, bet mēs jau esam vadībā!
Laikam, tam ne visai gatavi izrādījās arī paši laukuma saimnieki. “Jelgava” ātri atguva elpu pēc kļūmīgā sitiena savos vārtos un drosmīgi aizskrēja uzbrukumā. Un lūk, jau nepatīkams šāviens no vidējas distances: Vjačeslavs Kudrjavcevs ar grūto bumbu tika galā. Lūk, kinžala dūriens tuvajā stūrī no teicamas pozīcijas, un atkal mūsu vārtsargs izglāba.
Padomājās, ka pārāk ātri mēs atdevām iniciatīvu, negaidīti startā saņemto. Visu laiku aizsargāties – tas mums vienmēr noslēdzas skumji. Obligāti ielaidīsim. Prieks, ka puiši to paši ātri saprata un galvenā trenera uzbrukuma akompanementa pavadībā atgriezās uzbrukumā. Nostrādāja! Uzreiz iesita!
Uzbrukums labajā flangā, enerģiski, interesanti. Kristiāns Kaušelis sita (tad beidzot mēs sākam sist pa vārtiem!), un tas nebija slikti. Bumba aizlidoja uz pretējo flangu, kur kā viesulis ielidoja Atars un klasiski iesaistījās cīņā. Drosmīgi, nekaunīgi, kā futbolā – tā arī vajag, Krister! Tālāk vēl labāk: Atars aizvilka bumbu un iedeva lielisku piespēli Rakelam. Denisa pieredze un meistarība nostrādāja lieliski, klasisks un precīzs sitiens – 2:0! Labais, Krister! Labais, Deniss! Šis duets reizēm prot izveidot ko elektrisku, viņi zin.
25. minūte, 2:0 – kas tāds šajā sezonā vēl nav bijis! Malači, puiši. Lūk, tās spēles sākums mums patīk, pa īstam patīk. Tad varat, mēs arī nešaubījāmies! Paldies, ka apstiprinājāt mūsu pārliecību.
Pārākums nopietns, bet, protams, runāt par to, ka uzvara jau kabatā, bija naivi un stipri pāragri. Drošumu un aukstasinību mums vēl mācīties un mācīties: mūsu stils un firmas rokraksts – tas, lai katrs SK Super Nova Salaspils līdzjutējs sajustu sevi it kā uz sakarsētas pannas. 
Mēs protam darīt visu, lai nervi tiem, kuri pārdzīvo par mūsu komandu, vienmēr būtu uzvilkti, kā “Stradivari” vijoles stīgas. 
Pie tam, kopumā laukuma saimnieki aizsargājās pavisam ne slikti, un, kas īpaši patīkami, centīgi un ar vēlēšanos. No cīņas neviens nevairījās, palīdzēja cits citam, darīja visu, ko varēja. Jo apbēdinošāki sanāca vārti puslaika beigās. Viesi iesita viegli, bet mēs kaut kā pozicionāli epizodi nogulējām, nomirkšķinājām. Kaut kā uzreiz vairāki spēlētāji sastinga pus pozīcijā, kā skulptūras Uffizi galerijā: sitiens ar galvu – 2:1.
Vienkārši, pārāk vienkārši. Mums, piemēram, vārtu momenti nāk daudz sarežģītāk. Bet šodien tos gatavot sanāca ne slikti – tik daudz asa mēs sen neesam izveidojuši. Tā arī vārtus uz ģērbtuvēm gandrīz nosvinējām: Višņakovs un Rakels sagatavoja iespēju Ataram, kurš šodien uzbrukumā bija kodīgs, kā bišu spiets! Kristers, malacis, skaisti sita apakšējā stūrī – vārtsargs ar grūtībām tika galā.
2:1, pārtraukums, un vēl ļoti garās un ilgās 45 minūtes. «Cepešpanna» līdzjutējiem atdzist noteikti nepaspēja.
Otrā puslaika sākums mums sanāca kvalitatīvs un labs. Drosmīgi, aizrautīgi, neatlaidīgi gājām uzbrukumā – nu varam, varam, kad gribam un neizrādām pretiniekam pārāk daudz goda. Un atkal Atars! Žēl, labsirdīgais puisis šodien tā arī neiesita: pelnījis, bet veiksme – kaprīza dāma, tā par citām spēlēm atceras. Tomēr epizode bija skaista: partneri labi sagatavoja, un Atars kārtīgi izšāva – pārliktnis! Eh, 3:1 mēs diez vai izlaistu…
Bet tālāk bija vēl karstāk. Bumba laukuma vidū atpūsties nedomāja, avantūrisma ar katru minūti kļuva vēl vairāk, emocijas valdīja pār saprātu. Un vienalga mūsu puiši viesiem neko īpašu izveidot ilgi neatļāva. Jā, uz nerviem, saspringti, bet bez vārtu momentiem. Viens gadījās 70. minūtē, kad sekoja sitiens no tuvuma. Kudrjavcevs efektīgā stilā grūto bumbu atsita. Atlika ciesties ne jau tik ilgi, bet…
82. minūtē “Jelgava” tomēr izbēga no zaudējuma. Auts, nometiens pa sitienam, un uzreiz bum – 2:2. Sitiena momentu nogulēja, viss ātri un negaidīti. Apbēdinoša kļūda. Mazliet pietrūka.
Laiks vēl palika. Nervozi bija gan vienā laukuma pusē, gan otrā. Pašā notikumu biezoknī tika mests pat nekad nenogurstošais 15 gadīgais Roberts Kukulis, kurš spēles kopējo bildi pavisam nebojāja. Bet par vainagu šim straujajam futbolam kļuva karsta epizode, kura vienam talantīgam un nepiekāpīgam Denisam pat tagad atcerēties ļoti negribās. Neizšķirts.
Protams, mūsu turnīra situācijā zaudēt divus tik svarīgus un vajadzīgus punktus ļoti apbēdinoši. Kurš to zin, kas būs rudenī, varbūt tieši šo neizšķirtu mēs īpaši atcerēsimies un pārdzīvosim. No otras puses, tā bija vien mūsu trešā (!) spēle no trīspadsmit, kurā mēs papildinājām savu punktu bagāžu. Tā kā puiši malači, dāvāja mums visiem daudz emociju, un pozitīvo bija tomēr vairāk.
Ļoti gribas ticēt, ka tas piedos komandai pārliecību, palīdzēs vēl stiprāk noticēt saviem spēkiem. Mēs jau ne reizi runājām, ka mūsu puiši uz daudz ko spējīgi, ja pa īstam tam notic. Jā, spēles kvalitāti var un vajag uzlabot, bet tad to vispār vienmēr var un vajag uzlabot. Bet kad laukumā visi cenšas izdarīt visu, ko var, tad arī punkti tabulā parādās.
Vajag turpināt tādā pat garā.
Optibet Virslīga. 13. kārta
SK Super Nova Salaspils – FS Jelgava – 2:2 (2:1)
SN: Kudrjavcevs, Cīrulis, Zelmanis, Jagodinskis, Raščevskis, Atars (Godiņš, 69), Lūsiņš, Miņins (Kukulis, 82), Rakels, Višņakovs (Čugunovs, 69), Kaušelis (Korzāns, 59)
Vārti SN: 1:0 savos vārtos (4), 2:0 Rakels (25).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Oļegs Baibakovs.
Attachment
