Ceturtdien, 28. aprīlī, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta maču. Čempionāta devītās kārtas ietvaros Andreja Lapsas komanda Salaspilī tikās ar klubu «Metta». Diemžēl, pirmo apli mūsu komanda noslēdza neveiksmīgi: ļoti apbēdinošs zaudējums ar rezultātu 0:1.
Patreiz, protams, noskaņojums mūsu spēlētājiem un treneriem smags. Un arī līdzjutējiem tāpat, dabīgi. Visiem ļoti gribējās noslēgt pirmo apli ar labu spēli un, galvenais, ar uzvaru. Ļoti gribējās dāvāt līdzjutējiem pozitīvas emocijas. Viņi tās noteikti pelnījuši. Par punktu svarīgumu tabulā pat nav ko runāt…
Diemžēl, nesanāca. Zaudējām. Nepelnīti, minimums neišķirtu SK Super Nova Salaspils šodien noteikti varēja izsist. Galu galā, tik daudz pretinieku laukuma pusē mūsu komanda šajā sezonā vēl nebija spēlējusi! Bet, par lielu nožēlu, atkal neizdevās iesist. Kaut gan bija tuvu…
Droši vien, visi brīnišķīgi atcerās, ka mūsu komandai kaut kā smagi padodās puslaiku starta nogriežņi. Bet šodien ar to viss bija kārtībā: uzmanību ģērbtuvēs neaizmirsa, koncentrācija bija ar mums, un kaut kā ātri un pārliecinoši mēs pārņēmām spēli savā kontrolē.
Spiediens, “standarti”, 12. minūtē Vladimirs Stepanovs atrada Ričardu Rulli, tas pagarināja uz Rihardu Ozoliņu – viss ātri, plaši, gudri. Un nobeigumā varens sitiens! Bija bīstami, žēl, Ozo partnerim trāpīja, bet izskatījās simpātiski un optimistiski.
Pretinieks ilgi modās, bet turpinājumā pakāpeniski sāka atgūties, atkosties, sāka draudēt. 30. minūtē palika karsti, bet lieliskais Roberta Zelmaņa izklupiens ļāva izbēgt no nepatikšanām. Atbildē Stjopa acīgi mērķēja apakšējā stūrī – “Metta” uzelpoja, tikai stūra sitiens. Puslaika beigās Misters Zibens uzspīdēja jau pa īstam, divus sedzējus skaisti nosūtīja atvaļinājumā, asi sita tuvajā stūrī – vārtsargs viesus glāba. Efektīga epizode. Bet interesanti, tiesa, bet vai tur nebūtu izgājusi piespēle centrā, Stjopa?..
Puslaiks pagāja, mēs diktējām noteikumus, un pirmām kārtām domas bija par to, ka ļoti vajag iesist. Notiktu tas, un pārliecība par to, ka mēs šo spēli tiešām neatlaidīsim, obligāti pārvērstos par simtprocentīgu. Vienīgi prasījās ieviest dažas taktiskas korekcijas, to pašu Stjopu izvirzīt uzbrukuma plašumos daudz akcentētāk. Kopumā, vēl nedaudz nedaudz pielikt un būs mums laime.
Ko lai saka, pēc pārtraukuma mūsu komanda tiešām pielika. Un pareizas korekcijas treneru štābs paredzami ienesa, un tas uzreiz iedarbojās, lēmumu augļi kļuva manāmi uzreiz. Mums bija acīm redzams pārsvars, neko viesiem neatļāvām un prasījās, pēc būtības, tikai viens – trāpīgs noslēguma sitiens. Bet, diemžēl, tieši tā arī visu laiku nebija…
Pie tam, mūsu puiši malači, šodien sita daudz biežāk, kā iepriekšējās spēlēs. Tas pats nenogurdināmais Stjopa visu laiku meklēja iespēju, Rullis – snaiperis centās, divreiz ar Vugara Askerova šāvieniem tika galā vārtsargs. Un, varbūt, tik reta priekš mums ilgstoša aktivitāte pretinieka laukuma pusē nedaudz iemidzināja uzmanību aizsardzībā. Bet, varbūt, vienkārši lika just nogurums… Nogulējām mēs, vispār, divus gandrīz vienādus “Mettas” pretuzbrukumus. Bet pirmajā gadījumā Kristaps Zommers lieliski tika galā ar bīstamu sitienu apakšējā stūrī. Otrajā jau mūsu vārtsargs izrādījās bezspēcīgs – 0:1.
Brr… Nu cik apbēdinoši bija šajā momentā! Puiši atdeva laukumā visu, ko varēja, dominēja, daudz uzbruka, meklēja ceļus uz pretinieka vārtiem, bet atbildē – ielaisti vārti. Nezinu, kur puiši tomēr atrada sevī spēkus, lai pārvestu spēli pie “Mettas” vārtiem, tādēļ, ka brīžiem likās, ka tiem, spēkiem, vienkārši nav kur rasties. Bet pārbīdījās un izdarīja visu, lai atspēlētos. Pielika enerģiju uzbrukumā Edgars Brics un Artjoms Troickis, Riča Rullis iekustējās tā, it kā nebūtu aiz muguras nogurdinošās 70 minūtes, pēc tradīcijas enerģiski ķīmiķoja Stepanovs. Visi centās, bet šī nesaudzīgā bumba viesu vārtos tā arī lidot nesagribēja. Pat 91. minūtē, kad Stjopa un Rullis atkal izveidoja, saasināja, bet bumba no tuva attāluma trāpīja vārtu pārliktni, bet ne ielidoja tīklā. Nu ko tu vari padarīt?!
Žēl, apbēdinošs zaudējums. Pirmajā aplī to mums, ļoti apbēdinošu un nepelnītu, sanācis divi. Ar “Tukumu” un “Mettu”. Viss bija tuvu, bet noslēdzās skumji. Nu ko, tātad, laiks pirmajai uzvarai pagaidām nav pienācis. Tātad, lai sagaidītu šo vēsturisko un laimīgo mirkli, vēl jāciešas. Vajag vēl, tā sakot, izmocīt. Tas vispār ir katra debitanta slogs, un no tā nekur neizmuksi.
Bet uzvarēt obligāti sanāks. Nav šaubu. Un vispirms tādēļ, ka kopumā pirmo apli SK Super Nova Salaspils aizvadīja ļoti cienīgi.
Atceraties, deviņu grūtu maču laikā tiešām pilnībā izgāzts posms mūsu komandai bija tikai viens: otrā puslaika sākums spēlē ar “Valmieru”. Pārējā mūsu dzelzs puiši parādīja sevi labi: protams, kļūdījās, un bieži, bet arī mācījās, ievērojami progresēja un, galvenais, vienmēr cīnījās līdz galam, izliekot sevi laukumā bez atlikuma. Malači. Pie tādiem puišiem uzvara noteikti atnāks. Ticēsim, otrajā aplī…
Optibet Virslīga. 9. kārta
SK Super Nova Salaspils – FK Metta – 0:1 (0:0)
SN: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris (Sprukulis, 82), Skļarenko, Rullis, Ozoliņš (Troickis, 75), A. Regža (Miņins, 46), M. Regža, Stepanovs, Askerovs (Brics, 75).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinSport
Foto – O. Baibakovs
Attachment
