Svētdien, 16. aprīlī, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtejo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta sestās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu «Valmiera» FC. Salaspilī viesojās čempions! Ļoti patīkami atzīmēt, ka mūsu komanda cīnījās galēji pašaizliedzīgi un panāca sensacionālu uzvaru ar rezultātu 1:0 (1:0)! Satriecošas emocijas, kuras ļoti patīkami dāvāt līdzjutējiem, kuri brīnišķīgi atbalstīja mūsu komandu visas 90+ minūtes. Paldies, un ar uzvaru – visi MALAČI!
Izšķirošos vārtus iesita uzbrucējs Deniss Rakels, tie ir pirmie zvaigžņotā jaunpienācēja vārti SK Super Nova Salaspils sastāvā – apsveicam! Tā turēt, Den! Par vēl vienu neapšaubāmu spēles varoni kļuva vārtsargs Rūdolfs Soloha, lieliski atvairot pendeli un veicot vēl vairākus satriecošus seivus. Apsveicam, bravo, Solo – Wall!
Tādām uzvarām vienmēr atrodas individualitātes, kuri, kā saka, taisa rezultātu. Kuri spēlē spīdēja ar īpašām krāsām un kuri pēc spēles rada lielu interesi žurnālistiem un līdzjutējiem. Tā arī jābūt! Bet pilnībā acīmredzami, ka tādas uzvaras nekad neizkaļ tikai atsevišķi spēlētāji – tas ir milzīgs un svarīgs VISAS KOMANDAS sasniegums! Tikai visi kopā mēs varam laukumā sagādāt nepatikšanas komandai-čempionam, tikai kopējām pūlēm mēs varam uzvarēt komandu-čempionu.
Šodien tā viss arī sanāca. Šie svarīgie trīs punkti – pilnībā visas komandas nopelns. Malači, puiši, brīnišķīgs darbs!
Ja tu esi īsts sportists, tev jātic panākumam jebkurā spēlē. Kurš tur pretinieks – nav svarīgi. Ticēt un darīt tam maksimumu iespējamā. Kaut gan, bez šaubām, visas pirmsmača prognozes bija «Valmieras» labā. Loģiski un dabīgi. Jā, čempionu mētā, bez daudzajām traumām (gribas novēlēt visdrīzāko izveseļošanos visiem traumētajiem puišiem), čempions vēl arī acīmredzami pārdzīvo otrās sezonas sindromu. Tā ir ļoti sarežģīta lieta, ar kuru grūti tikt galā pat pieredzējušiem futbolistiem, bet jaunajiem puišiem – tas ir īsts pārbaudījums, un bieži nepanesams vispirms psiholoģiski. Bet potenciāls “Valmierai” ļoti labs, un tāds izgudrošanas mīlētājs kā Jurģis Kalns, meklējot neparastus gājienus, vēl obligāti padarīs savu komandu par draudīgu spēku. Un jau pavisam acīmredzami, ka, atbraucot uz Salaspili, “Valmiera”, pat buksējoša “Valmiera”, var domāt tikai par trīs punktiem.
Ko mēs varējām piedāvāt atbildē, vēl jo vairāk, atceroties mūsu trīs pēdējās spēles, bezkrāsainas un bez emocijām? Ļoti smags jautājums Aleksandram Koliņko un viņa palīgiem. Pie tam vēl arī kadru problēmas uzkritušas: O. Laizāns traumēts, īrē esošie K. Kaušelis, K. Lūsiņš un O. Raščevskis spēlēt nevarēja. Četri caurumi starta sastāvā!
Meklējumi sākās jau uzreiz pēc neveiksmīgās spēles ar “Mettu”. Jau tad Aleksandrs Koliņko un Igors Korabļovs, vīlušies, stāvēja pie stadiona Salaspilī un apdomāja dažādus variantus. Viens no tiem – Rikardo Jagodinskis balsta pussarga lomā – tieši tad arī radās. Šodien Jagoda (jaunākais Jagoda 
tur pirmo reizi savā īsajā karjerā arī spēlēja. Spēlēja ļoti atzīstami, malacis. Tā, ka jau pēc spēles Rakels skaļi un jautri uzsauca: “Bravo, Jagoda!”
Tādu pašu pozitīvu saucienu šodien vietā adresēt jebkuram no mūsu futbolistiem. Darbarūķis Kristiāns Sprukulis laukuma centrā vai tie paši Jegors Cīrulis un Kristers Atars, kuri teicami norubīja flangos. Kļūdījās, protams, bet daudz biežāk darbojās pareizi, un, galvenais, bezbailīgi un ar varenu enerģiju. Eh, žēl, kautrīgais aizsargs Atars neiesita 77. minūtē: skaists sitiens, pārliktnis! Eh, žēl!
Un kā jums Jevgeņijs Miņins?! Šis uzbrūkošais mākslinieks var visus pārsteigt uzbrukumā, mēs visi to zinām, bet aizsardzības darbs – tas, teiksim tieši, lieta, kura Žeņam ne ļoti cieņā. Bet vajag! Un lūk, šodien Miņins atstrādāja katrā epizodē cieši, aizrautīgi, ar pārsteidzošu kaisli, ar augstu efektivitāti – vienkārši spīdoši, Žeņa!
Tā var ilgi turpināt, nāksies pārskaitīt vispār visus spēlētājus. Jūs lasīt piekusīsiet, draugi! Kā atstrādāja, teiksim, Artūrs Ostapenko?! Neierasta nodarbe, daudz aizsardzības funkciju, bet puisis darbojās līdz pēdējam, malacis.
Par divu dzelžaino Robertu duetu (Zelmanis un Jaunarājs-Janvāris, saprotams!) pat runāt nevajag: šis duets, pardon, kā Berlīnes siena – to nogāzt un pārvarēt var tikai, ja ļoti daudz cilvēku uzreiz pieķersies. Bet septiņi-astoņi valmierieši – tas savienojumam Rob-Rob pat ne spiediens pavisam! Bet ja bez jokiem, tad tik daudz divcīņu, tik daudz bloķētu sitienu, tik daudz… – dzelzs puiši!
Cik patīkami bija vērot mūsu komandu, kad tās darbībās spīd enerģija, vēlēšanās, pašatdeve, noskaņošanās?! Jebkurā cīņā, jebkurā divcīņā – bez bailēm un bažām! Lūk, to mums visiem arī vajag!
Tā, nežēlojot sevi un starojot enerģijai, laukuma saimnieki arī iesita vienīgos vārtus. Atars ar klasisku garo piespēli, Eduards Višņakovs gudri sevi piedāvāja, ar spēcīgu sitienu un satriecošu kaisli pēc “otrās bumbas”. Notriekts, pendele. Par Ediku īpaši patīkami. Starts, mēs visi vērojām, uzbrucējam nāca sarežģīti, bet, nekas, Ediks – pieredzējis cīnītājs, viņš tiks galā. Un šodien jau katrā kustībā jutās pierastā klase un līmenis. Jā, protams, Višņa var spēlēt vēl spēcīgāk, un iesitīs viņš obligāti. Nedaudz pacietības, draugi, no šī uzbrucēja sveša aizsardzība vēl cietīs…
Pie “punkta” piegāja Rakels un bija nepielūdzams – 1:0! Ir, ilgi gaidītie pirmie! Vēl viens pieredzējis puisis, par kuru īpašs prieks. Visas sešas spēles Deniss strādā kā zvērs, veic milzīgu darba apjomu, ar kuru agrāk viņam nodarboties ar nevajadzēa. Agrāk Rakelam iespējas uzbrukumā partneri produktīvi gatavoja, bet tagad Denam pašam visu gan sev jāsagatavo, gan partneriem. Un cik nosvērti un bezrūpīgi Dens šos smagos spēles uzdevumus, kas prasa mežonīgus spēkus un pacietību, izpilda?! Cik akurāti vada ritmu, cik gudri rauj tempu un neļauj jaunajiem partneriem krist panikā spēles plānā?! Tas saucas par profesionālismu. Strādāt vienmēr, jebkurā situācijā un līdz galam. Jaunatne, nepalaidiet garām šīs svarīgās mācībstundas. Aplausi, Deniss.
Puslaiku mēs uzvarējām, smagā cīņā, pie saprotama viesu spiediena. Un momenti “Valmierai” bija, bet Soloha vēl pirmajās 45 minūtēs visiem lika saprast – šodien esmu necaursitams! Nebija šaubu, ka otrajās 45 minūtēs mūsu vārtsargam nāksies pastrādāt vēl vairāk. Un Soloha aizvadīja superspēli, sākumā noķerot kurāžu, bet pēc tam arī visas “valmieriešu” bumbas! Tā bija ļoti skaista benefise, Rudik!
Pati krāšņākā epizode – atsistā pendele. Soloha spīdoši uzvarēja duelī pret Ivanu Želizko un noveda līdz sajūsmai visus līdzjutējus! Bet labsirdīgais Rudiks neapstājās! Vēl divas-trīs sarežģītas epizodes Soloha izvilka vienkārši neticamā veidā – bravo, vārtsarg! Ar savu uguni viņš ar milzīgu enerģiju aizdedzināja visus puišus, kuri ļoti atzīstami, gudri un kopumā vienreizēji aukstasinīgi šo skaisto “1:0” nosargāja līdz fināla svilpei. Visi, kuri šajā aukstajā dienā bija ar cepurēm, noņemiet tās par godu mūsu vārtsarga lieliskajai spēlei!
Uzvara! Stadions tik brīnišķīgi virmoja un priecājās – sen kas tāds nav bijis! Paldies visiem par vienreizējo atbalstu! SK Super Nova otro sezonu pēc kārtas uzvar čempionu! Pagājušajā gadā RFS, tagad “Valmiera”. Čempioniem mēs īsts drauds! Cik patīkami, velns parāvis?!
Paldies puiši, par spēli un brīnumainajām emocijām. Tas arī ir futbols! Jau ceturtdien, 20. aprīlī, uz Salaspili atbrauks “Riga” FC, pagaidām izteikts favorīts sacīkstē par zeltu. Viss daudzskaitlīgais Rīgas kluba treneru štābs bija Salaspilī stadionā, uzmanīgi skatījās un izzināja, bet vienmēr emocionālais galvenais treneris Tomislavs Stipičs savā stilā daudz un enerģiski kaut ko skaidroja saviem palīgiem. Gatavojas… Protams, “Riga” – bezierunu favorīts, bet cīnīties var ar visiem. Ja cīnīties ar tādu pat kaisli, kā vakar uzvarētā kaujā ar čempionu!
Līdz ceturtdienai laiks ir. Tagad vēl nedaudz papriecāsimies par lielisko uzvaru. Pelnījuši papriecāties! Vēlreiz – malači!
Optibet Virslīga. 6. kārta
SK Super Nova Salaspils – Valmiera FC – 1:0 (1:0)
SN: Soloha, Cīrulis, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris, Atars, Jagodinskis, Miņins, Sprukulis (Ļotčikovs, 87), Rakels, Višņakovs (Čugunovs, 84), Ostapenko (Gražis, 69)
Vārti: 1:0 Rakels (26, 11. s.s.)
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Nora Krevņeva-Baibakova.
Attachment
