Dramatiskas spēles beigas. Jau sākās spēles papildlaiks. Viena komanda rada nopietnu spiedienu un pelnīti uzvar ar rezultātu 2:1. Otra, aizvadot aizsardzībā gandrīz visas 45 minūtes, vēl aizvien sapņo par brīnumainu izglābšanos pirms “karodziņa” krišanas. Un lūk…
Vladislavs Safonovs atdod asu piespēli, aizsargi iekrīt pozicionāli, un Roberts Kukulis izraujas uz tikšanos ar vārtsargu. Kļūdīties nedrīkst, palaist pēdējo iespēju nedrīkst! Robčiks satuvinās ar vārtsargu un pašā vajadzīgākajā momentā neatvairāmi sit – vārti! 2:2!
Tā ļoti dramatiski noslēdzas saspringtā Latvijas čempionāta (U16, Elites grupa) spēle, kurā tikās SK Super Nova un Riga FC Academy. Karsts interesantās kaujas fināls!
Bet mačs sākās saspringti un slapji. Tai ziņā, ka lietus uzreiz paziņo komandām, ka pārtraukt tas nedomā, laukums ātrs, ieslēdziet, draugi, ātrumus. Kamēr puiši saprot, kas notiek, kā piepildīt dzīvē gudros treneru uzstādījumus, laukuma saimnieki ātri izvirzās vadībā.
Jurijs Nasonovs labi cīnās un nopelna bīstamu soda sitienu. Pie bumbas pieiet Alens Grikovs, jautrs smaidīgs puisis, kad nav laukumā. Bet tā nopietns un ar lielisku kreiso kāju. Spīdošs sitiens apkārt “sieniņai”, un bumba skaisti ienirst tuvajā stūrī – 1:0! Malacis Alen, ļoti skaisti vārti! Alena vecāki, saprotams, uzreiz aizmirst par lietu un ļoti priecājās. Nu un mēs visi arī, protams.
Riga FC Academy sitienu – nokdaunu pārdzīvo nesatricināmi un ātri. Bija acīmredzams, ka viesi dosies izlīdzināt enerģiski, masīvi un gudri. Simpātiska komanda, kura, jāsaka, tabulā apsteidz SK Super Nova par trīs punktiem, aizvadot par vienu spēli mazāk. Tā kā divcīņa bija principiāla visādā ziņā. Un lūk, viesi tiešām devās izlīdzināt, Maksima Troicka vārtu rajonā kļuva satraucoši. Stūra sitiens, sitiens, un kāds no mūsu puišiem paspēj izsist bumbu no tukšiem vārtiem. Bet lūk, netverams sitiens no šikas pozīcijas, un Maks skaisti izvelk grūto bumbu.
Vārtsarga pārliecība iedrošina laukuma spēlētājus, viņi atcerās, ka labākā aizsardzība – uzbrukums. Pie tam, bez apstājas komandu no laukuma malas uzmundrina treneris Igors Korabļovs, aicinot nepiespiesties saviem vārtiem, meklēt laimi priekšā. Puiši dzird un uzreiz organizē divus asus izgājienus. Abas reizes noslēdz Kukulis, bet… Pirmo sitienu tālajā stūrī uz sevi paņem vārtu stabs, otrajā – kārtīgu un trāpīgu – ar spožumu atvaira vārtsargs. Uh, jauniešiem laukumā vienmēr viss spīd, jebkuros laika apstākļos!
Saspringtais puslaiks noslēdzas ar nesaudzīgu Troicka saķeri ar kādu no uzbrūkošajiem “rīdzinieku” puišiem. Pieceļas, par laimi, abi, un ātri. Lūk, tā par punktiem cīnās jaunie talanti, sevi taupīt aizmirstot. Malači, futbolā tikai tā arī vajag.
Sākas otrais puslaiks. Lietus paziņo, ka piekusis liet, ūdens no debesīm izslēdzas. Toties nenomierināmie cīnītāji laukumā izslēgties pavisam nedomā. “Akadēmiķi” uzvelkas uzreiz, uz viņu ātrumu un kustību patīkami skatīties. Bet tikai skatītājiem: mūsu puišiem aizsardzībā sāk nedaudz sagriezties galvas. Un lūk, izgājiens viens pret vienu, bet pretinieks mums piedod, sit garām. Bet lūk, no pendeles, kura gadījās praktiski nākamajā uzbrukumā (situācija, kur mūsu aizsargam vajadzēja nospēlēt vienkāršāk un uzticamāk), laukuma saimnieki jau vairs nepiedod – 1:1.
Gandrīz uzreiz vīrišķīgais Troickis saņem kārtējo ‘”sveiks”: jauna nesaudzīga saķere, kurā neviens negrib piekāpties. Svarīgi, ka tā ir tieši nepiekāpšanās un cīņa līdz galam, bet ne rupjība. Arī te, par laimi, abi “duelanti” ceļas ātri un turpina cīnīties tālāk.
“Rīdzinieku” pārsvars neapšaubāms, viņi daudz uzbrūk, skaisti, plaši. Mūsu puišiem ir grūti, bet ciešas, sitas. Pretinieka laukuma pusē mēs gandrīz neviesojamies, aiz bumbas aizķerties grūti. Bet nedrīkst pieļaut sev atslābināties! Pēdējās spēlēs mūsu komandai bija daudz kadru grūtību, tādēļ sanāca slikti, aizsardzībā daudz kas nepadevās. Šodien ļoti vajadzēja pārtraukt neveiksmju sēriju, savākties, parādīt raksturu un nezaudēt principiālajam pretiniekam.
Turēt sitienu kļuva aizvien sarežģītāk, un vienā no uzbrukumiem viesi paņem savu. Tehnisks puisītis labajā uzbrukuma flangā finto – groza, veic centrējumu kā ar kinžalu, kuru partneris arī noslēdz – 1:2. Tādus vārtus savā laikā Mihails Miholaps, viens no “rīdzinieku” komandas treneriem, iesita gandrīz tūkstoti. 
Nu, varbūt, nedaudz mazāk. 
Kā izglābties? Kad pretinieks joprojām spiež, apgriezienus nesamazina, nosedz mūs jau tajos momentos, kad mēs pat vēl neuzbrūkam, bet tikai sākam domāt par uzbrukumu. Tādos grūtos momentos glābt var tikai ticība tam, ka izglābšanās iespējama, vajag tikai paciest un, sakožot zobus, gaidīt un meklēt savu reto iespēju. Tā mūsu puiši arī sitās!
Ciešas, ciešas, bet tad atnāk laimīgā 91 minūte un… Un nāk balva par ciešanos un strādīgumu. Ir piespēle, lido uz bumbu kā ērglis Kukulis, sitiens, vārti! Neizšķirts, kurš šodien pielīdzināms uzvarai.
Malači! Tāds pat raksturs ļoti vajadzīgs arī nākamajos mačos, puiši. Un, starp citu, tad jau nospēlēsi aizsardzībā maksimāli stingri un uz “nulli”. Uzstādiet, puiši, paši sev tādu uzdevumu. Atcerieties, ka jūsu treneris – nesenā pagātnē lielisks aizsargs, kura uzticamā un gudrā spēle aizveda viņu, teiksim, līdz Eiropas čempionātam 2004. Latvijas futbola vēsturē tādu cilvēku vien 23, to ir jānovērtē. Ieprieciniet treneri ar uzticamu spēli aizsardzībā!
P.S. Bet Robčiks Kukulis, laimīgais, iesita glābjošos vārtus un aizsteidzās uz laukuma malu priecāties, parādot publikai amizantu zīmi. Ziniet, ar rokām parādīja tādas “brilles”. Kaut kur jau tas bija pavisam nesen… Robčik, vai tu šo žestu nenoskatīji no viena SK Super Nova Salaspils uzbrucēja, viņš vēl nesen ar diviem vārtiem atzīmējās?.. Gribas ticēt, tādas “brilles” abi “uzvilks” vēl bieži…
Attachment
