Pirmdien, 24. aprilī, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta astotās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda viesos tikās ar klubu RFS. Spēle izvērtās ļoti emocionāla un noslēdzās ar viena no turnīra galvenā favorīta minimālu uzvaru – 2:1 (1:1). Ļoti dramatisks atrisinājums, mūsu komandai pietrūka dažas minūtes, lai iepriecinātu līdzjutējus ar jaunu skaļu sensāciju. Apbēdinoši, bet tāds ir futbols.
Vienīgos vārtus SK Super Nova Salaspils sastāvā iesita Deniss Rakels. Uzbrucējs aizvadīja lielisku spēli, cīnījās aizrautīgi, kā gladiators, un skaistais sitiens ar galvu tuvajā stūrī kļuva pelnīta balva par galējo pašatdevi un milzīgo vēlēšanos. Bravo, Deniss!
Uh… Fināla svilpe, daudzi mūsu puiši nokrita uz zālāja. Bez spēka, bez emocijām, vilšanās. Tādi zaudējumi vienmēr neticami apbēdinoši. Vēl arī vairākumā… Mēs tik tuvu bijām neizšķirtam, neizšķirtam-sensācijai, bet iznākumā drausmīgs sarūgtinājums. 88. minūte, soda sitiens, brīnišķīga piespēle. Augstais “stabs” ar trāpīgu sitienu ar galvu, un bumba tīklā – 2:1 (1:1). Klasiskie RFS “standarta” vārti. Protams, pietrūka mums aukstasinības izšķirošajā epizodē. Tur nepareizi izvietojās, tur pārāk karsti metās izgājienā, tur saskrējās ar savējo, tur palaida pretinieku… Apbēdinoši.
Visi mūsējie, bez šaubām, drausmīgi pievīlās. Viss acīmredzami. Var stādīties priekšā, kā pārdzīvoja tas pats labais puisis Rūdolfs Soloha. Mūsu dzelzs vārtsargs spēlēja ļoti cienīgi, cik reižu uzvarēja bezgalīgajos gaisa dueļos, cik reižu glāba pēc daudzajiem sitieniem no dažādām distancēm. Bet tur… Rudik, skaties, nelamā pats sevi pārāk stipri! Visādi gadās. Degunu gaisā, neskumsti.
Bet, neapšaubāmi, ja atmetam emocijas, tad favorīts šos trīs punktus izrāva taisnīgi. Mazākumā pretinieks nospēlēja ļoti pašaizliedzīgi, parādīja raksturu, izveidoja asus momentus vairāk, kā vienados sastāvos. Sitienu bija daudz, “standartu” bija ļoti daudz, spiediens bija stiprs, spriedze mūsu soda laukumā bija pastāvīgs viesis. Un šie vārti, pēc būtības, izskatījās likumsakarīgi. Diemžēl.
Viss tādēļ, ka mēs paši pārāk daudz laukuma saimniekiem atļāvām. Nesanāca kvalitatīvi aizķerties pie bumbas, paripināt to, paturēt to, nosist tempu, padiktēt kaut kur draudīgajam pretiniekam savu spēles gribu. Bumba gandrīz nenonāca līdz pussargiem, kādēļ bija ļoti sarežģīti kaut ko kvalitatīvu un bīstamu izdomāt uzbrukumā. Viss tas izskatītos ne pārsteidzoši un pat normāli (RFS tomēr klubs-gigants pēc Latvijas mēroga), spēlētu komandas vienādos sastāvos. Bet mēs bijām vairākumā no 38. minūtes. Atļaut pretiniekam pie tā pilnībā valdīt laukumā – tā, protams, nedrīkst. Lai cik skaļi pretinieka vārds neskanētu.
Protams, iepriecināja, ka sitās mūsu puiši pašaizliedzīgi, ar visiem spēkiem. Malači! Līda katrā divcīņā, kļūdījās, un atkal līda, bloķēja kaudzi sitienu, neļāva favorītam mierīgi elpot. Tas ir ļoti svarīgi un tas ir ļoti labi. Noskaņa bija jūtama! Kā tas pats nenogurdināmais Rakels brīnišķīgi iedarbināja partnerus! “Aiziet! Aiziet!” – karsto Denisa uzsaucienu dzirdēja pat autovadītāji uz Dienvidu tilta! Bet ko padarīt, ja bez reālas pretspēles izturēt spiedienu ļoti smagi, meistarīgais oponents tomēr savu iespēju vienalga atradīs. Un atrada iznākumā, eh…
Pirmos savus vārtus laukuma saimnieki arī atrada “standartā”. Pendele, pavisam ne obligāta pendele, un 1:0. Atkal ļoti ātri vārti, un kaut kādas saraustītas darbības no mūsu puses. Aizdedzināja pa īstam, laikam, tikai Rakels, Artūrs Ostapenko un Eduards Višņakovs, aktīvie un enerģiskie. Pārējie iegāja spēlē ilgi, bet, par laimi, pretinieks kaut kā pavisam nesakarīgi centās to izmantot. Laukuma saimniekiem acīmredzami pietrūka ātruma un izdomas, un pamazām viesi iekustējās, brīžiem ļoti simpātiski kombinēja un aktīvi centās kaut ko izgudrot uzbrukumā.
Sanāca, tiesa, smagi, bet viss negaidīti un asi mainījās 37. minūtē. Pie tam laukuma saimnieki cieta kā reiz no sava inertuma un kaut kāda spēles vājuma. Nu nedrīkst tāda kalibra klubs tik bezatbildīgi darboties pie sava stūra sitiena, ļaujot pretiniekam aizskriet pretuzbrukumā, kas iznākumā noveda pie vārtsarga noraidījuma. Bet pēc tam arī pie lieliskajiem Rakela vārtiem! Soda sitiens, loti laba piespēle no Žeņas Miņina, un Rakels meistarīgi sitot ar galvu – 1:1! Labais!
Denisam, bez šaubām, tieši šis mačs bija īpašs. Iesist bija svarīgi un vajadzīgi. Un viņš to izdarīja. Tie ir tādi īpaši dialogi no lielā futbola. Kas ar to pazīstams, to sapratīs. Atgādinām, starp citu, ka RFS šodien ielaida vien otros vārtus sezonā. Atgādinām, starp citu, ka RFS neielaida piecas spēles pēc kārtas, kopš 18. marta, kad nospēlēja 1:1 ar “Riga”.
Lūk, būtu gan pasakaini, iesistu Rakels vēl arī pašā pirmā puslaika izskaņā! Noorganizējām mēs tad ātru izgājienu, labu, kvalitatīvu, un Deniss centās trāpīt tālajā augšējā stūrī. Likās, “devītnieks” kaut kur pavisam tuvu! Eh, garām.
Bet pārtraukumā mēs vienalga aizgājām labā noskaņojumā un ar optimismu. Spēles lūzumam tomēr ticējās. Diemžēl, otrās 45 minūtes mums nesanāca. Precīzāk, sanāca pavisam ne tādas, kā mēs visi gaidījām. Ko padarīsi, apbēdinoši, bet gadās.
Nedrīkst pārāk ilgi pārdzīvot un saskābt. Nekas puiši, gadās. Nervus favorītam pakutinājām ļoti spēcīgi, kaut gan, protams, palika rūgta pēcgarša. Tad labosimies nākamajā mačā!
Piektdien, 28. aprīlī, Salaspilī noslēdzam pirmo apli. Gaidam ciemos “Liepāju”. Pretinieks sarežģīts, bet arī mēs pavisam neesam tik vienkārši!
Ļoti gribās noslēgt apli pozitīvā noskaņojumā. Varam?!
Optibet Virslīga. 8. kārta
RFS – SK Super Nova Salaspils – 2:1 (1:1)
SN: Soloha, Atars, Jaunarājs-Janvāris, Zelmanis, Cīrulis (Ļotčikovs, 31), Lūsiņš (Sprukulis, 57), Ostapenko (Korzāns, 78), Laizāns, Višņakovs (Kaušelis, 78), Miņins, Rakels
Vārti SN: 1:1 Rakels (42).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Attachment
