Treneris slavē reti, bet šodien iemesls bija!

Visi lietainie ceļi šodien no rīta veda uz «Skonto» manēžu. Lielais futbols. Latvijas čempionāts (elites grupa, U16), SK Super Nova viesos tikās ar komandu «Riga FC Akadēmija». Saspringtā, nepiekāpīgā divcīņa, kurā abas komandas bija tuvu uzvarai, iznākumā nesa kaujiniecisku neizšķirtu 1:1 (1:1).

Publika, kura, jāsaka, sapulcējās diezgan daudz, vēl tikai ieņēma savas vietas balkonā. Leģendārajā «skontiešu» balkonā, kurš redzējis tik daudz futbola. Pieņemsim, vēl ne tuvu nebija domas par kādu «Riga» Akadēmiju, tā neeksistēja principā, bet pa šo balkonu jau soļoja dažāda kalibra futbola slavenības. Teiksim, palaimējās te parunāt ar episko Džovanni Trapattoni, gadus kādus piecpadsmit atpakaļ. Bet tagad, piemēram, var pārmīt pāris frāzes ar vārtsargu Maksu Troicki, kas arī pavisam nav slikti un interesanti.

Bet mēs mazliet atkāpāmies. Un tā, publika, brīnumaini emocionāla, pārdzīvojot kurš par mūsējiem, kurš par «rīdziniekiem», bet vienādi kaismīgi un skaļi, tikai iekārtojās balkonā, bet rezultāts jau atklāts! Igora Korabļova komanda iesita efektīgi, bet ar «svešām kājām». Pēc garas piespēles no laukuma dziļuma Roberts Kukulis no flanga ielidoja soda laukumā, asi uzsita, un kāds no aizsargiem iegrieza bumbu savos vārtos – 0:1! Robčiks vispār liels malacis: vakar iesita pret RFS (elites grupa, U15), skaisti izmantojot Ņikitas Ševčenko piespēli, bet šodien jau sarūgtināja citu Rīgas klubu. Nenogurdināms puisis.

Puslaika nobeigumā Kukulim bija vēl viena brīnišķīga iespēja, žēl, Roberts nedaudz kļūdījās. 2:0 pie tādas spēles būtu ļoti grūti atspēlēt. No otras puses, pretiniekam arī pie 0:1 momentu pietika: “šūpoles” laukumā bija redzamas pastāvīgi. Un viss tas pie visu futbolistu galējas pašatdeves, pie simpātiskas kustības un vēl pie nesaudzības, kādu arī virslīgā ne vienmēr satiksi. Neviens negribēja piekāpties, no tā arī bezkompromisa cīņa katrā laukuma daļā.

Kad publika jau sprieda par pārtraukumu, rezultāts izlīdzinājās. Nevar teikt, ka negaidīti: jauniešu spēlēs notikt var viss kaut kas jebkurā sekundē. Un atkal komanda (šajā reizē laukuma saimnieku) iesita ar “svešām kājām”: neveiksmīgi savos vārtos, un 1:1. Apbēdinoši par vārtsargu Norbertu Armanoviču, puisis savu puslaiku aizvadīja ļoti atzīstami, pārliecināti, pelnījis nospēlēt uz “0”. Nedaudz pietrūka.

Makss Troickis, izejot pēc pārtraukuma, kā reiz uz “0” arī nospēlēja, malacis. Pastrādāt mūsu vārtsargam nācās nopietni, laukuma saimnieki uzbruka daudz un aktīvi. Pie tam arī mūsu puiši uzbruka ne mazāk un arī asi – spēles “šūpoles” arī otrajās 45 minūtēs neviens nebija atcēlis. “Rīdzinieku” vārtsargs, starp citu, arī nospēlēja lieliski: reizi atsita grūtu bumbu zem pārliktņa, kad Maksims Katajevs sita skaisti; citā epizodē izvilka Kristiana Černova spēcīgu sitienu ar galvu. Iznākumā viss pagāja aizrautīgi, aspringti, emocionāli un bez uzvarētāja. Bet, jāsaka, neizšķirts – taisnīgs aizraujošās spēles iznākums.

Uzreiz pēc tās mūsu komandas treneris Igors Korabļovs, parasti ar komplimentiem nemētājoties (maksimālists, vienmēr grib, lai katrs spēlētājs pastāvīgi progresētu!), saviem futbolistiem pateicās. “Malači, šodien visi sitās pašaizliedzīgi, parādīja raksturu, laukumā cits citam palīdzēja, – atzīmēja treneris. – Tāds neizšķirts sver vairāk par kā cita uzvara. Parādīja kvalitatīvu futbolu, un kopumā iespaidi no mūsu komandas darbībām pozitīvi, kas ne tuvu vienmēr tā ir. Ja turpināsim tādā pat garā, viss mums būs labi. Paldies visiem par spēli!”

Un pareizi – paldies! Nesamazinām apgriezienus, puiši.

#SuperNova #futbols #U16

Attachment

CA1921F8-148B-4087-B97B-34071D47038A