SK Super Nova sieviešu komanda noslēdza treniņnometni Turcijā. Dienas aizlidoja vienā elpas vilcienā, katru dienu mūsu meitenes nedaudz paspēja uzsmaidīt saulei, bet pēc tam, nopietnas un uzmanīgas, devās uz laukumu. Intensīvi treniņi, ļoti grūtas spēles. Bija ļoti interesanti, pa jaunam, svarīgi un vajadzīgi. Visa komanda ļoti labi pastrādāja un, bez šaubām, kļuva stiprāka, kļuva vairāk vienota. Tas noteikti palīdzēs jaunajā sezonā! Paldies, Turcija, mēs atgriežamies mājās!
Pārsteidzoši, cik stipras un talantīgas mums futbolistes! Viņas iztur visu, tiek galā ar visām grūtībām un nekad nečīkst. Viņām gribas aplaudēt, tik ļoti viņas mērķtiecigas un neatlaidīgas. Šīs neaizmirstamās dienas tikai apstiprināja: Edgara Kārkliņa komandai viss pa plecam, viss pa spēkam.
Starp citu, pats Edgars, protams, liels malacis. Īsts vadonis, aiz kura visas futbolistes, kā ai akmens sienas. Treniņnometnē galvenais treneris, diemžēl, nedaudz apslima, bet vai tad tas varēja viņu atbaidīt no treniņiem un spēlēm?! Īsts Figaro Kārkliņš paspēja vienmēr un visur. Bija momenti, kad Edgars treniņā pat kļuva par vārtsargu, kad ļoti talantīgajai, jautrajai un ļoti strādīgajai Katrīnai Baroninai bija nepieciešama atpūta. Tiesa, tikt galā ar sitieniem, trenerim bija grūti: kad pa vārtiem sit enerģiskā Tatjana Jakovele vai vienmēr pilnībā sakoncentrētā Alise Gaiķe, bumba parasti lido augšējā stūrī. Tur arī puišiem kā Alisson Ramses Becker nāktos grūti…
Par pašu interesantāko, bet arī pašu smagāko pārbaudījumu treniņnometnē kļuva, protams, kontroles spēles. SK Super Nova tikās ar tādām komandām, kurām dalība Čempionu Līgā – parasta lieta. “Vorskla” (Ukraina), “Spartak Myjava” (Slovākija), “Brondby” (Dānija). Savu valstu čempioni, dānietēm, piemēram, čempionu titulu divpadsmit. Vareni klubi. Latvijas čempionātā tāda līmeņa komandas nesatiksi, tik augstas meistarības, kurām ļoti interesantas, daudzveidīgas un individuāli spēcīgas izpildītājas. Spēles organizācija ļoti augstā līmenī, klasiska un gudra kustība, akurāta sapratne savām darbībām laukumā, bumbas apstrāde, ātrumi… Turpināt runāt par šo komandu plusiem var ilgi. Un kā jums tāds pieticīgs un brīnišķīgs zīmējums. “Brondby” treneru un administratīvais štābs sastāv no cilvēkiem… piecpadsmit! Reiz mēs vērojām, kā trenējas “İstanbul Başakşehir”, labi zināms Latvijas līdzjutējiem no kaujām ar RFS, tad štābs klubam no Stambulas bija ievērojami mazāks, kā sieviešu komandai no Kopenhāgenas… 
Bet mūsu neapturamās futbolistes ar visu šo draudīgo kopumu vai tad nobaidīsiet?! Protams, nē. Ja vienmēr nopietnā vārtsardze Alīna Skļemenova skaisti lidoja augšējā stūrī, tad viņa tur obligāti bumbu satiks. Ja cilvēks-motors Selga Penelope Vitmore (liekas, viņa vispār nezin, kas ir nogurt!) kādā ieķērās flangā, tad viss, oponentei jāaizmirst par mierīgu dzīvi. Ja Džeina Eglīte un Rebeka Tīle aizsardzībā iezīmēja sev “upurus” starp uzbrucējām, tad viss, tām nāksies izliet tonnu sviedru, lai izrautos sitiena pozīcijā. Ja Anna Šiline ieslēdza presingu un aiznesās kā viesulis, tad pretiniecēm vajadzēja daudz laika, lai spēles ierastais ritējums atgrieztos. Ja Vlada Kozlova, zibenīga un strauja, kā lode, saņems bumbu, viņa noteikti apmuļķos pretinieces, spīdēs ar driblu un noteikti sitīs pa vārtiem.
Visas sitās brīnišķīgi. Visas mūsu meitenes pelnījušas pašas labākās atzīmes, katra atdeva laukumā visu, kas bija viņu spēkos. Reizēm likās, ka ārēji pavisam trauslās Veronika Ļeonova un Agnese Troinova vienkārši neizturēs, kad pret viņām spēlē fiziski ļoti stipras futbolistes. Kur nu?! Nesaprotu kāpēc, bet viņas izgudroja tikt galā, ciesties un nepadoties. Un tikai pašas zin, cik tas bija smagi…
Protams, cerēt uz labvēlīgu rezultātu tādās spēlēs mums bija naivi. Bet pašas par sevi tādas spēles – nenovērtējama skola un dārga pieredze. Sapratne, uz kādām futbola augstienēm var un vajag tiekties. Bet mēs vienalga nervus gigantiem pakutināt centāmies! Un kādus brīnumainus vārtus iesita Vlada Kozlova komandai no Poltavas?! Rebeka Tīle iedeva ļoti skaistu piespēli, Vlada aizsteidzās no aizsardzes (lode jau tomēr! ;) un raidīja bumbu apakšējā tālajā stūrī. Malacis, ļoti gudri un pārliecināti. Varēja viņa nosvinēt arī tādus pat vārtus pret Slovākijas čempionu, bet bumba aizripoja garām vārtu stabam. Žēl. Jā, vispār, tad jau Vladu uzreiz nopirktu tas pats varenais “Brondby” un mēs nevarētu jaunajā sezonā priecāties par viņas skaistajiem vārtiem.
Bez šaubām, tādai treniņnometnei mīnusu nevar būt. Katru futbolisti darbs brīnišķīgos apstākļos padara daudz stiprāku. Par to mums intervijā pareizi teica komandas kapteine Rebeka Tīle, kuras enerģija brīžiem vienkārši pārsteidzoša. Viņa paspēj visur! Saprotams, neslēpa apmierinājumu par treniņnometnes iznākumu arī galvenais treneris Edgars Kārkliņš. “Mēs esam ļoti priecīgi, ka mūsu lielie sasniegumi Latvijas čempionātā divās pēdējās sezonās iemiesojās tādā treniņometnē, – atzīmēja treneris. – Ļoti labi pastrādājām, kopā aizvadījām ļoti svarīgu un vajadzīgu laiku. Tikai žēl, ne visas mūsu futbolistes varēja atbraukt, bet viss pārējais bija teicami. Domāju, daudzi vīriešu virslīgas klubi var mūs labā ziņā apskaust. Kā jau teicu, mēs tur neatpūtāmies, kaut gan laika apstākļi visu laiku bija brīnišķīgi. Paldies meitenēm, ka izturēja slodzes, vienmēr strādāja ar pilnu atdevi un saprata, ka grūtais darbs mums sezonā obligāti palīdzēs. Paldies, Turcija!”
Tiešām, paldies. Tas bija brīnišķīgs piedzīvojums.
Visas šīs neapturamās un talantīgās futbolistes visu Turcijas treniņnometni strādāja, nežēlojot sevi, bet ar apburošiem smaidiem, atbalstot cita citu un ar pozitīvu noskaņojumu: Evita Ansone, Selga Penelope Vitmore, Alīna Skļemenova, Rebeka Tīle, Džeina Eglīte, Alise Gaiķe, Vlada Kozlova, Vineta Moča, Anna Šiline, Tatjana Jakovele, Anna Jurga, Katrīna Baroniņa, Veronika Ļeonova, Mādlena Marta Godiņa, Madara Štipenbaha, Madara Strautmane, Alise Rukse un Agnese Troinova.
#SuperNova #SuperNovameitenes #futbols #Sirdslieta #Sieviešufutbols
Attachment
