Trīs skaisti vārti! Ļoti vajadzīgie trīs punkti!

Trešdien, 6. oktobrī, SK “Super Nova” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta maču. Vienpadsmitās kārtas pārnestā mača ietvaros Andreja Lapsas komanda viesos tikās ar klubu “Dinamo Rīga”. Derbijs! Spēle sanāca saspringta un ļoti interesanta, karstu notikumu bija daudz, un pats galvenais – “Super Nova” panāca svarīgu uzvaru ar rezultātu 3:1 (1:0)! Ļoti vajadzīgie trīs punkti – apsveicam mūsu līdzjutējus!

Vārtus mūsu komandas labā iesita uzbrucēji Matvejs Ivanhovs (ir ilgi gaidītie pirmie vārti!) un Artjoms Troickis, kā arī aizsargs – snaiperis Jegors Cīrulis.

Tad nu beidzot!” Tik vienkārši, īsi un trāpīgi talantīgais puisis Matvejs Ivahnovs teica jau pēc mača, intervijā, atceroties savas pirmās emocijas uzreiz pēc vārtu guvuma. Pēc ilgi gaidītajiem pirmajiem vārtiem Latvijā! Uzbrucējs ilgi gāja pēc šīs zīmīgās epizodes: katrā spēlē bija momenti, ļoti centās, bet bumba, kā aizrunāta, nekādīgi negribēja lidot vārtos.

Bet nepiekāpība, ticība saviem spēkiem un darbs nekad nav bezpalīdzīgi. Iesita! Šodien iesita, derbijā, ļoti svarīgā un vajadzīgā momentā. 27. minūtē auts, Jānis Krautmanis asi ievadīja, un Ivahnovs negaidīti momentāli sita zem aizsarga apakšējā stūrī. Vārtsargs bija pilnīgi negatavs tik tik zibenīgam lēmumam – 0:1! Labais, Matvej! Tagad obligāti aizies…

Protams, spožā epizode visiem “supernoviešiem” izsauca patīkamas pozitīvas emocijas. Ziniet, tāds prieka uzliesmojums uzreiz vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mūsu komanda izvirzījās vadībā. Otrkārt, visi mēs sen gaidījām talantīgā krievu uzbrucēja precīzo šāvienu. Treškārt, vārti bija ļoti svarīgi spēles skatījumā.

Puslaiks nebija vienkāršs. Tomēr rezultāta svarīgums (nekas, kā tikai uzvara!) uz mūsu puišiem acīmredzami spieda. Dinamieši spēlēja atbrīvotāk, pakutināja “dzeltenzilo” nervus ar dažiem asiem “standartiem”. Nekā īpaši asa, bet uzmanību vajadzēja saglabāt pastāvīgi.

Ivahnova vārti kā reiz psiholoģisko sasaistību no mūsu komandas noņēma. Uzreiz noorganizēja dažus simpātiskus izgājienus, labākais, starp citu, atkal ar Ivahnova dalību. “3 pret 2″, bet tur kā reiz Matvejs pieņēma emocionālu lēmumu: prasījās piespēle partnerim, bet uzbrucējs, sajūtot “asins” smaku (lasi – vārtu), sita pats. Ne tik precīzi un negaidīti, kā 27. minūtē.

Puslaiku uzvarēja, bet bija acīmredzams, ka visa cīņa vēl priekšā. “Dinamo”, saprotams, nedomāja padoties. Mums bija nepieciešams pielikt veselīgā agresivitātē, veikt vēl lielāku spiedienu un nekādā gadījumā neatļaut pretiniekam sajust, ka spēles gaitu iespējams lauzt. Bet derbijam savi likumi…

Liekas, ābeces patiesības, bet puslaiks sākās tā, it kā… It kā mūsu puiši uz laukuma izgāja, bet uzmanību un koncentrāciju bija atstājuši ģērbtuvē. Laukuma saimnieku uzbrukums, ar ko vajadzēja mierīgi tikt galā, iznākumā noveda pie tā, ka kāds no dinamiešiem no sitiena pozīcijas trāpīja pa pārliktni. Uh, sveika, draudzene Veiksme!

Par laimi, epizode pamodināja. Un tā, ka gandrīz uzreiz mūsu komanda veica lielisku uzbrukumu – rezultatīvu! Mūžīgais dzinējs vārdā Kristians Sprukulis (viņi pārī ar Dimu Puhovu laukuma centrā pēc tradīcijas vispār strādāja vienkārši ar bišu neatlaidību, divu dzīvību puiši – bravo!) aizsūtīja izgājienā pa flangu Artjomu Troicki.Trijjūgs traucas, Trijjūgs auļo“, protams, stadionā neskanēja, bet Artjoma izrāviens jebkurā gadījumā bija skaists. Un efektīvs! Spīdoši tika galā ar diviem sedzējiem (vienmēr brīnišķīgi, kad Latvijas arēnās var ieraudzīt tehniku!) un neatvairāmi sita tuvajā apakšējā stūrī – 0:2! Labais, Artjom! Atceraties, rakstījām mēs pēc spēles ar Jelgavas klubu, ka nevajag pastāvīgi šaut pa vārtu augšējiem stūriem, sitiet, draugi, apakšējā, un lūk…

Mūsu komandas pārsvars pēc šīs skaistās epizodes bija neapšaubāms. Spēle padevās, uzbrukām vērienīgi, plaši – patīkami bija noskatīties. Ķirsītim uz šīs “spēles nogriežņa – tortes” bija jābūt otrajiem Ivahnova vārtiem. 59. minūtē Iļja Semjonovs, lūk jau, īstais dzelzs jātnieks, nojaucot ceļā visus šķēršļus (teicama spēle, malacis, Iļja!), vīrišķīgi taranēja visu un visus savā ceļā un izdarīja izmeklētu piespēli. Ivahnovs aizskrēja viens pret vienu ar vārtsargu, bet, diemžēl, dueli zaudēja. Ķīrsītis, diemžēl, nesanāca.

Toties drīzumā notika neizskaidrojamais. Tikko mēs nopriecājāmies par Troicka sestajiem vārtiem turnīrā! Vēl jo vairāk nopriecājāmies, jo Artjoms spēlēja ar sāpēm, bet pat nepielaida domu izlaist derbiju. “Tā ir ļoti svarīga spēle klubam, spēlēšu obligāti, ne par ko neizlaidīšu!” Tāda bija puiša noskaņošanās, un 69. minūtē Artjomam varēja tikai applaudēt. Bet te… Divas dzeltenās kartītes dažu sekunžu laikā, noraidījums par pārāk enerģiskām sarunām. Nervi, nervi… Protams, ko tādu pieļaut nekādi nedrīkst. Lai kalpo par svarīgu mācībstundu. Nopietnā futbolā jāprot tikt galā ar emocijām jebkurā situācijā. Tas ir nopietna profesionāļa likums.

Noraidījums, neapšaubāmi, spēli pārvērta. Laukuma saimnieki gandrīz tūlīt samazināja rezultāta starpību: sitiens no vidējas distances bija ļoti precīzs – 1:2. Smags moments. “Dinamo” sarosījās, spiediens jūtami pieauga – laukuma saimniekiem parādījās negaidīta iespēja izglābties.

Bet te jānovērtē mūsu puiši. Visi sitās ļoti pašaizliedzīgi un labā nozīmē nežēlīgi. Bravo! Visi metās bumbas ceļā, visi pārvērtās par “desmit dzelzs Semjonoviem”! Bet vajadzīgajā momentā organizēja svarīgos trešos vārtus!

Jegors Cīrulis, vēl viens jaunais cīnītājs – aizsargs, sāka uzbrukumu flangā. Jevgeņijs Miņins ar vienreizēju tālo piespēli deva Ivahnovam iespēju nospēlēt asi. Matvejs to arī izdarīja! Apmuļķoja sedzēju, uzsita – seivs, kaut kāda burzma pie vārtiem, bet lūk jums, Cīrulis! Jegors, liels malacis, turpināja uzbrukumu un savlaicīgi sagaidīja negaidīto bumbas atlēcienu un iesita bumbu vārtos – 1:3! Labais, Jegor! Aizsargs – snaiperis, sinjors Serhio Ramoss novērtētu. ;)

Šie vārti pietaupīja nervus plosošas beigas un noņēma visus jautājumus. Derbijs mūsu! Otrais sezonā, jāsaka. Ļoti svarīga uzvara. Ar pašaizliedzību, vēlmi cīnīties katrā laukuma daļā un ticību cits citam mūsu komanda to noteikti pelnījusi. Malači!

Tabulas augšdaļā arvien karstāk. Jaunas kaujas priekšā. Sitīsimies!

SK “Super Nova” galvenā trenera Andreja Lapsas komentārs:

Svarīga uzvara, apsveicu savus futbolistus un mūsu līdzjutējus! Kvalitatīvi sagatavojāmies mačam, izpētījām visas stiprās un vājās pretinieka puses. Spēles gaitā parādījām raksturu, komandas garu, darbojāmies pašaizliedzīgi, īpaši mazākumā. Protams, tas ir ļoti pozitīvs moments. Kopumā, pelnīta uzvara, mēs uzvarējām otro derbiju sezonā, kas vienmēr nav vienkārši, vēl jo vairāk, ka “Dinamo” – gudra komanda, ar pieredzējušiem spēlētājiem.

Pārtraukumā prasīju komandai arī turpmāk domāt tikai par uzbrukumu. Mēs nedomājām noturēt 1:0 – tas nav mūsu futbols! Diemžēl, pirmajā uzbrukumā jau gandrīz ielaidām, kaut gan speciāli liku akcentu uz koncentrāciju un uzmanību. Puišiem par godu, viņi ātri atrada sevi, organizēja labus otros vārtus. Bija jāiesit arī trešie: moments ar Matveja izgājienu viens pret vienu – tas kā reiz ir tas, ko prasu, kad runāju par pareizu savstarpējo sadarbību laukumā. Bet pēc tam gadījās pavisam ne obligātais Troicka noraidījums. Protams, tā nedrīkst pievilt komandu, tas ir pašdisciplīnas jautājums, vēl jo vairāk, ka pirms spēles brīdināju, ka visas 90 minūtes jātur sevi rokās. Ar emocijām jāprot tikt galā. Ceru, Artjoms izdarīs pareizos secinājumus, lai kas līdzīgs vairs neatkārtotos.

Vēlreiz apsveicu komandu ar svarīgo uzvaru, pateicos spēlētājiem par pašatdevi un spēles uzstādījuma izpildīšanu. Priekšā daudz sarežģītu spēļu, un, ceru, katrā sitīsimies par uzvaru ar tādu pašu noskaņošanos, kā derbijā.

OPTIBET NĀKOTNES LĪGA. 11. kārta

Dinamo Rīga – SK Super Nova – 1:3 (0:1)

Super Nova: Balodis, Semjonovs, Zelmanis, Šakurovs, Krautmanis (Cīrulis, 55), Sprukulis, Puhovs, Ivahnovs (Brics, 86), Miņins (Kovaļkovs, 82), Šolanke (Jirgensons, 88), Troickis

Vārti Super Nova: 0:1 Ivahnovs (27), 0:2 Troickis (49), 1:3 Cīrulis (81).

Attachment

Result