Trešdien, 26. aprīlī, visa uzmanība atkal bija pievērsta Baltijas līgai. Rīgā SK Super Nova (U16, Andreja Perepļotkina komanda) uzņēma “Žalgiris” (Viļņa). Pirmajā ceturtdaļfināla spēlē viesos mūsu komanda skaisti uzvarēja 2:1, bet bija pilnībā acīmredzami, ka pusfinālists noskaidrosies atbildes spēlē.
Tā sanāca ļoti interesanta un karsta, viss iznākumā izšķīrās aizraujošajā pendeļu sērijā! Par galveno varoni kļuva vārtsargs Maksims Troickis, uzvarot uzreiz trīs (!) dueļos. Uzvara 3:2, sveiks pusfināl! Malači, apsveicam!
Pamatlaikā mūsu komanda zaudēja ar 0:1 (0:1), un tādā gadījumā pēc reglamenta komandas uzreiz izpildīja pendeļu sēriju. Mums no “punkta” vārtus iesita Marks Pačepko, Alens Grikovs un Krists Komorovskis. Malači!
Bet, bez šaubām, par dzirksteļojošās sērijas galveno varoni kļuva vārtsargs Makss Troickis. Troika spēles kulminācijas momentā darbojās vienkārši iedvesmojoši un nospēlēja tieši par godu savai iesaukai: atvairīja trīs sitienus no pieciem! Siena, kuru necaursist. Vētraini aplausi, vārtsarg!
…Bum, “Žalgiris” obligāti jāiesit pendele, lai pagarinātu sēriju un ticēt, ka mums pēdējais sitiens neizdosies. Bet izrādījās, ka pēdējo sitienu mums arī nevajadzēja! Spēcīgs sitiens apakšējā stūrī, Makss pārliecinošs un uzticams, kā dzirnavas pie Lido, ļoti pārliecināti bumbu atsita. Pēc tam piecēlās, pacēla rokas augšā un gaidīja, kad dzeltenzilo laukuma spēlētāju “bars” atlidos pie spēles galvenā varoņa. Un tas, “bars”, beidzot atlidoja! Saspieda vārtsargu, katrs centās apsveikt Maksi, apskaut, kaut ko izkliegt. Skaļāk par visiem priecājās, protams, Roberts Aleksejevs, viņš vienmēr karsts. Pārējie neatpalika.
Uh, tas bija skaists komandas prieks. Laimīgie puiši, kuri tik tikko uzvarēja ļoti smagā mačā. Cik nervu atņēma puišiem šī zibenssērija?! Visi stipri pārdzīvoja, visi ļoti atbalstīja tos, kuri sita. Pačepko, Grikovs un Komorovskis ļoti aukstasinīgi savus sitienus realizēja, malači. Matīsa Caunes sitiens, diemžēl, mērķi nesasniedza – vārtsargs tika galā. Nekas, Matīss, nepārdzīvo, tā gadās. Galvenais – uzvara, kuras dēļ tu arī pieliki daudz pūļu.
Tādi ceturtdaļfināli tiek uzvarēti tikai ar visas Komandas pūlēm. Pat ja atrodas viens galvenais varonis. Nu tas, jautrais smaidīgais puisis efektīgos cimdos, kurš tik skaisti lidoja pa stūriem pendeļu sērijā. 
Malači, puiši!
Bet nāca viss smagi. Ļoti smagi. “Žalgiris”, gudrs, uzbāzīgs, labi apmācīts, fiziski varens, atbrauca pie mums ciemos uzvarēt. Un uzreiz pārņēma iniciatīvu, viegli un vienkārši kontrolēja bumbu, visur paspēja ātrāk un pilnībā kontrolēja spēli. Rādījās, mēs tam pavisam neesam gatavi.
Tiesa, mēs spējām organizēt divus bīstamus pretuzbrukumus, bet Pačepko no sarežģītas pozīcijas izlēma sist pats (prasījās piespēle Robertam Kukulim) – vārtsargs tika galā. Bet pēc tam neparocīgu sitienu pretiniekam izdarīja Alens Grikovs – bumba gandrīz ienira apakšējā stūrī.
Nu un viss. Pārējā laikā laukumā, pēc būtības, bija tikai viesi. Mums visās līnijās ceļoja caurvējš, un Troickim jau debijā nācās daudzās epizodēs glābt. Bet 15. minūtē sekoja sitiens no tuvuma, mūsu vārtsargam iespējas nebija – 0:1.
“Uzlabot piespēles! Uzlabot piespēles!” Treneris Andrejs Perepļotkins kliedza skaļi, un pareizi. Mums ar piespēlēm vispār bija bēda, bumba gandrīz vienmēr nonāca pie puišiem “zaļajos”. Puiši “dzeltenajos” pastāvīgi palika bez bumbas.
Kopumā, puslaiks sanāca tāds, ka labi, ka viesi apmierinājās ar vieniem vārtiem.
Otrajā puslaikā vajadzēja mainīties. Sanāca. Bija redzams, ka puiši ļoti gribēja lauzt spēles gaitu. Vēlēšanās kļuva lielāka, ar bumbu sākām apieties saudzīgāk, palīdzēt cits citam sāka vēl aktīvāk. Bumba sāka viesoties “Žalgiris” laukuma pusē daudz biežāk, kā līdz pārtraukumam. Skatīties uz to bija patīkami, un pat pretīgais lietus vairs nerādījās pārāk pretīgs.
Iesist mēs varējām, bet pietrūka aukstasinības un nedaudz veiksmes. Kukulis divreiz izskrēja sitiena pozīcijā, bet vārtsargs bija vietā. Grikovs bīstami uzbruka. Caune reizi gandrīz trāpīja apakšējā stūrī. Bet Pačepko vienā epizodē nekaunīgi sagrozīja vairākus sedzējus un skaisti sita augšējā stūrī – vārtsargs smago bumbu ar grūtībām atsita. Līdz pārtraukumam mēs par to ar nesapņojām!
Protams, arī viesi atkodās durstīgi. Bet Troika, ja noķer kurāžu, tad tas, pēc būtības, jau laimīga kombinācija – gan Troika, gan Septītnieks, gan Dūzis vienā personā! :)) Nu bet ja nopietni, tad Maksam esot kurāžā iesist nereāli. Viņš velk visu, un no viņa spēles labā nozīmē nones jumtu gan pretiniekam, gan partneriem. Mēs par to brīnišķīgi zinājām. Viesi ne visai.
Viesi uzzināja pendeļu sērijā.
Uzvara! Malači, vēlreiz apsveicam futbolistus un trenerus. Ļoti patīkami, ka otra SK Super Nova komanda iekļuva prestižā un svarīgā turnīra pusfinālā. Vispirms Sergeja Podoļjako komanda (U15). Tagad Andreja Perepļotkina komanda.
Par finālu SK Super Nova (U16) cīnīsies ar vēl vienu komandu no Lietuvas – FA “Panevezys-PRSG”.
Atgādinām, ka SK Super Nova (U15) pusfinālā cīnīsies ar “Mettu”.
Mūs gaida īsts jauniešu futbola gardums. Uh, lūk, tās būs karstas kaujas par finālu!
#SuperNova #U16 #BYFL #BalticLeague #futbols #apsveicam
Attachment
