Šodien SK Super Nova (U14), Sergeja Podoļjako komanda, savā laukumā tilkās ar vienaudžiem no Liepājas. Svarīga spēle, elites raunds, cīņa starp sešām labākajām komandām. Spriedze, nepiekāpīga saķeršanās, emocijas un iznākumā skaista mūsu komandas gara spēku uzvara ar rezultātu 2:1 (1:1)! Malači, puiši – ļoti cienīgi un kvalitatīvi: apsveicam futbolistus un trenerus ar teicamo uzvaru!
Pēdējās minūtes, liepājnieki ar visiem spēkiem cenšas glābt spēli un izraut neizšķirtu. Uzbrūk, bet mūsu puiši pilnībā pārliecināti tiek galā. Dažreiz pat pretstatā nepieciešamai vienkāršībai un drošībai cenšas spēlēt pārāk radoši. Sergejs Podoļjako, kā vienmēr uzkurinot laukuma malu ar vienu savu klātesamību, skaļi uzsauc: “Nevajag apvešanas, vienkārši vienā pieskārienā atsit tālāk no vārtiem, kaut vai tajā kokā!” Koks neapvainojās, koks necieta, bet pretinieks no bīstamā standarta neko neizspieda.
Bet tur vēl viens bīstams soda sitiens. Kāds no liepājnieku mazuļiem spīdoši apved “sieniņu”, bumba lido devītniekā. Bet tur jau spīdošā lēcienā lido arī mūsu vārtsargs Nils Balagušs. Tāds mini Zommers. Lielisks jaunā giganta seivs, labais, kapteini! Teicama epizode.
Un viss: šis seivs kliedē viesu pēdējās ilūzijas. Viņi saprot, ka vairs jau neizglābties. Un ticami: drīzumā skan fināla svilpe – uzvara. Un nedaudzie, bet ļoti runīgie SK Super Nova līdzjutēji apbalvo mūsu komandu ar vētrainiem aplausiem. Malači! Gan vieni, gan otri.
Uzvara nāk smagi, nākas parādīt raksturu un gara spēku. Debijā vispār gandrīz nekas nesanāk, laukuma saimnieki ilgi ieiet spēlē, bet simpātiski organizētie viesi asi un daudz uzbrūk. Un pelnīti iesit: trāpīgs sitiens apakšējā stūrī – 0:1.
Vārti palīdz mūsu puišiem pamosties, spēli viņi pakāpeniski no saviem vārtiem atvirza. Un pietiekami ātri izlīdzina rezultātu. Laukuma centrā prasmīgais Kristaps Rekmanis laicīgi pieslēdz uzbrukumam Ņikitu Ponomarjovu. Nu bet šis puisis – īsta lāpa! Tehnisks, drošs un radošs. Viena bauda bija vērot, kā viņš kreisajā flangā pastāvīgi ķīmiķo, droši iet uz apspēli “viens pret vienu” (mūsu futbolam, teiksim tieši, retums) un uzvelk, uzvelk. Malacis, Ņikita, tā turēt!
Lūk, arī tajā epizodē Ņikita efektīgi aiziet no diviem sedzējiem un no sirds dabūja pa kājām – pendele. Niks Glindziņš, tāds Benzemā miniatūrā, “punktu” izpilda vienreizēji: bum, un “devītniekā” – 1:1!
Spēle turpinās jautrāk. Uzsaucieni no mūsu soliņa skan vēl oriģinālāk. Gandrīz teatrālas darbības! Lūk, aizsargs Tomass Žigadlo neaprēķina izgājienu un skaisti spēlē… volejbolu. Pat lepni pārlidojošajā lidmašīnā pasažieri dzird efektīgo: “Tomass, tu no kurienes atlidoji?!” Tomass, malacis, lido atpakaļ, uz aizsardzības centru, bet mūsu puiši turpina meklēt spraugas nepiekāpīgā pretinieka aizsardzībā.
Reizi varēja iesist aktīvais Bogdans Tiliks, kad Glindziņš ar klasisku piespēli – dūrienu met viņu izrāvienā pa flangu. Strādīgais Bogdans mērķē tuvajā stūrī, bet nedaudz kļūdās. Un arī viesi mājās nesēž. Kas palīdz Sergejam Podoļjako kārtējo reizi palaist padomu – šedevru. “Tu balsta pussargs, bet pagaidām es redzu tikai neredzamu cilvēku! Gribu redzēt tevi pie aizsardzības darbībām!” Skaisti, piekritīsiet. Var mēģināt kādā nebūt lugā ievietot…
Protams, Sergejam Podoļjako nākas kārtīgi panervozēt arī pēc pārtraukuma. Spēle skatāma: nepiekāpīgi, saspringti, puiši no abām komandām cīnās līdz galam katrā epizodē. Mēs uzbrūkam asāk, bet arī dzeļošais pretinieks prasa pastāvīgu uzmanību.
Un tomēr iesitam mēs! Georgijs Daņilovs, varenais kreisais aizsargs, ļoti gudri darbojas savā pozīcijā, un vēl arī paspēj aktīvi palīdzēt uzbrukumā. Un lūk, puisis padod kvalitatīvu centrējumu, bet Rūdolfs Dzenis cīņā ar aizsargu paspēj skaisti un precīzi sist – 2:1! Labais, Rūdolf, klasiski vārti! Žēl tikai, ka talantīgais puisis izšķirošajā epizodē traumē roku, un, ļoti gribas ticēt, ka nekas nopietns tomēr nav noticis. Novēlam vīrišķīgajam puisim veselību, turies un nenokar degunu, Rūdolf!
Līdz finišam vēl daudz emociju, interesantas epizodes, labu uzbrukumu uz abām pusēm un, saprotams, mūsu trenera efektīgais atbalsts. Piemēram, pēc bīstama standarta: “Goša, lekt vajag!” Tagad, nav šaubu, disciplinētais Goša leks daudz!
Un, galvenais, nepazūd mūsu puišu milzīga vēlēšanās saglabāt uzvaras rezultātu un uzvarēt sarežģīto maču. Sanāk! Pelnīta uzvara! Vienmēr ļoti svarīgi parādīt raksturu un gribas spēku. Malači, puiši, vēlreiz apsveicam ar labu uzvaru!
Turpiniet klausīt treneri, daudz strādāt un neapstājaties! Uzvariet vēl!
#SuperNova #futbols #U14 #uzvara #apsveicam
Attachment
