Pauze Latvijas čempionātā (Virslīga) jau dāvājusi līdzjutējiem daudz interesantu spēļu. Latvijas izlase, parādot kvalitatīvu futbolu uzbrukumā, aizvadīja elektrisku kauju ar Turciju, kurā noslēgums pārvērtās istā trillerī. Bet ne tikai izlases spējīgas dāvāt publikai ārprātīgus atrisinājumus! Latvijas čempionātā (U15) dramatisku noslēgumu mums dāvāja SK Super Nova: Sergeja Podoļako komanda ugunīgā spēlē uzvarēja Liepājas FS 3:2! Nervi, spriedze – uguns! Malači, puiši, apsveicam!
Pēdējā minūte saspringtajā un interesantajā spēlē. Rezultāts 2:2, un abas komandas ļoti aktīvas, alkst izraut trīs punktus. Soda sitiens, liepājnieki izpilda garu piespēli. Bīstami, mūsu vārtsargs Kristaps Cinītis tver bumbu. Un uzreiz izsit bumbu centra apļa rajonā. Jau sekundes atlikušas līdz fināla svilpei. Timurs Čugunovs, malacis, enerģiski pacīnījās par bumbu un sagatavoja momentu Jegoram Aleksašinam. Ašais puisītis aizlidoja pa flangu un izpildīja skaistu “parašutu”: bumba pārlidoja vārtsargam un lēni ielēkāja vārtos – 3:2! Jāāāāāā… Vētrainas emocijas, mūsu līdzjutēji uzvirmoja vēl aktīvāk par futbolistiem, kāds no priekiem mundri uzsauca: “Mest gaisā Aleksašinu!”
Un gandrīz uzreiz fināla svilpe. Uzvara! Nervoza, saspringta uzvara! Malači, puiši, tur bija viss – gan cienīgs futbols, gan pacietība, gan raksturs, gan gribasspēks, gan ticība panākumam. Vienā vārdā – bravo!
Vispār, tagad svarīgi veikt vienu lirisku un nepieciešamu atkāpi. Jānovērtē un enerģiski jāpaslavē Sergeja Podoļako komandu, un galveno treneri pirmām kārtām. Pats Sergejs, šis cilvēks – enerģijas svētki un bezgalīga futbola mīlestība, un viņa palīgs Dzintars Zirnis padarīja brīnišķīgu un auglīgu darbu, vētraini aplausi.
Uz doto momentu SK Super Nova (U15) – bez šaubām, absolūti labākā no visām SK Super Nova komandām, jebkurā līmenī un jebkura vecuma. Baltijas līgas fināls, vieta starp godalgotajām Latvijas čempionātā un, kas īpaši patīkami un svarīgi, saturīgs, kaislīgs un kvalitatīvs futbols. Vēlreiz skaļš – malači, un neapstāties, turpināt tādā pat garā!
Lūk, arī spēle ar vienaudžiem no Liepājas pārvērtās par pārsteidzošu un dramatisku izrādi. Tur bija viss, nu vai gandrīz viss. Vispirms jau nesaudzīga un nopietna cīņa ar pirmajām sekundēm un katrā laukuma daļā. Minimums plašuma – uzreiz satiek, uzreiz atņemšana, uzreiz divcīņa. Viesi vienmēr tādā stilā darbojas, cieši, aptveroši, labā nozīmē nekaunīgi. Liepājas tradīcijas.
Tiesa, reizēm normāla spēles nekaunība pārauga rupjā uzvedībā, uz ko Liepājas komandas treneriem vajadzētu vērst uzmanību. Nu nekur neder, kad 15 gadīgi jaunieši pastāvīgi kaut ko kliedz galvenajam tiesnesim, pie kam uzbāzīgi un ne tuvu ar vajadzīgajiem vārdiem. Bet kad jau puisītis laukumā atklāti rupjš līdzjutēja virzienā, uz kādu no vecākiem – tas vispār, tā teikt, bez vārdiem. Emocijas vienmēr saprotamas, bet te runa par elementāru disciplīnu un audzināšanu, bez kā futbolā neko nesasniegt.
Bet ja aizmirst par šīm retajām “nepatikšanām” un atgriezties spēlē, tad skats tiešām bija aizraujošs. No abām pusēm. Līdzīga spēle, kurā ilgi bija karsta saķeršanās par iniciatīvu. Mums šodien nedaudz buksēja spēle laukuma centrā, kur pat dzelžainais Renārs Lilavs vairākas reizes kļūdījās pozicionāli (retums, bet arī tā gadās!). Otrajā puslaikā, starp citu, Renārs atgriezās ierastajā augstajā līmenī un kārtējo reizi veica satriecošu melnā darba apjomu. Bravo, Renār!
Laukuma saimnieki izskatījās nedaudz aktīvāki, bet, laikam, pats bīstamākais moments negaidīti nāca no centra aizsarga. Tur Tomass Žigadlo, kurš pārī ar Jegoru Čugunovu, kā vienmēr, izskatījās īsts kaujā saucējs, efektīgi sita zem pārliktņa. Vārtsargs skaisti glāba.
Tālāk – nesaudzīgas cīņas turpinājums, minimāls mūsu komandas pārsvars. Aktīvs bija Rišarlisons, oi, sorry :)), Kristaps Rekmanis – laba kustība, asi lēmumi, droši ņēma spēli uz sevi. Pārliecināti lidoja apspēlē vienmēr asais Georgijs Bombāns. Bet iesist neizdevās. Nācās ķerties pie lietas varenajam snaiperim Nikam Glindziņam. Pirmie vārti pārvērtās ārprātīgos vārtos. Soda sitiens, un lielisks, precīzs un spēcīgs, šāviens – 1:0! Malacis, Nik, tādi sitieni – līmeņa apstiprinājums, bravo.
Bet stiprais puisis neapstājās! Puslaika nobeigumā Glindziņš pārtvēra bumbu laukuma centrā un aizsūtīja izrāvienā reaktīvo Ņikitu Ponomarjovu. Pussargs-vējš aiztraucās un klasiski uzcēla centrā. Niks nesaudzīgā cīņā uzvarēja “otro stāvu” un ar galvu raidīja bumbu vārtos – 2:0! Bravo, Nik, kārtējo reizi teicamas bombardiera spējas.
Divi vārti – liels pārsvars tādā nepiekāpīgā kaujā. Bet tur jau koncentrācijas jautājums. Un arī pretinieks, nedrīkst neatzīmēt, ievērojami pielika, sāka spēlēt vēl agresīvāk un labā nozīmē bravurīgāk. Tā arī “izgrauza” viesi savus pirmos vārtus. Sitiens, vārtsargs atsita, bezbailīga cīņa par atlēkušo bumbu – 2:1. Lūk, arī iespēja izglābties, viesi aizlidoja glābties ar milzīgu enerģiju! Un gandrīz uzreiz izlīdzināja rezultātu. Stūra sitiens, pie tuvā vārtu staba kaut kāds mutulis, un bumba negaidīti iekrita tuvajā stūrī – 2:2.
Uh, viss kājām gaisā! Un atkal tā pati spriedze, cīņa, elpu aizrāva. Mūsu puiši – lieli malači. Atrodoties nokdaunā, puiši nesalūza, apkopoja gara spēku un parādīja varenu raksturu! Starp citu, pārējām SK Super Nova komandām (arī tai, kura virslīgā, pirmām kārtām!) tā ļoti bieži pietrūkst! Sergejs Podoļako izmainīja spēles bildi, veica daudz maiņu, un katrs jauns spēlētājs atdeva laukumā visus spēkus. Puiši ļoti vēlējās uzvarēt!
Lukass Randa-Dmitrijevs bez apstājas ārdīja savu flangu, pastāvīgi uzkurināja stāvokli. Kristers Birkše-Kloks iepatikās ar universiālismu. Ar interesantu trenera lēmumu asais spēlētājs Kristers pārvērtās par labās malas aizsargu un atstrādāja neierastajā pozīcijā ļoti labi, malacis. Kreisajā aizsardzības flangā ļoti produktīvi darbojās talantīgais Maksims Goluboks, vēl viens nopietns un strādīgs puisis. Otrajā puslaikā Makss pārsteidza publiku ar šiku sitienu no tālas distances – ļoti skaisti. Bet vārtsargs paspīdēja ar reakciju, glāba viesus.
Sitāmies mēs par šiem trešajiem vārtiem ar visiem spēkiem! Un arī pretinieks neatpalika. Minūtes kusa, bet vien 2:2, vien 2:2. Un lūk, iztek jau otrā pieliktā minūte, un neapturamais Aleksašins brīnišķīgi redz, ka Timurs Čugunovs gatavo viņam iespēju. Un aizlidoja Jegors kā kvēlojošs vanags pēc sava un kopējā vētrainā prieka! Gudrs sitiens, un… jāāāā, uzvara!
Malači, puiši. Malači, treneri. Aplausi, SK Super Nova (U15). Liels paldies par pozitīvajām un uzvaras emocijām.
Pārējās mūsu komandas – ņemiet piemēru.
#SuperNova #futbols #U15 #WinWinsport #malači
Attachment
