Svētdien, 26. martā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja interesantu kontroles spēli. Pie mums viesos atbrauca čempions – “Valmiera” FC. Protams, spēle ar valsts spēcigāko komandu – tas vienmēr īpašs moments, vienmēr ļoti vērtīga un vajadzīga pieredze. Vēl patīkamāk, ka Aleksandra Koliņko komanda panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 2:0 (1:0)! Jā, spēle vien pārbaudes, bet uzvara pār čempionu – tas vienmēr liels notikums. Apsveicam komandu, malači, puiši!
Vārtus iesita uzbrucējs Eduards Višņakovs, augstasinīgi realizējot pendeli, un pussargs Kristers Lūsiņš, ar skaistu sitienu noslēdzot ātru uzbrukumu.
Garā pauze, sakarā ar izlašu spēlēm, vienalga nevarēja atstāt mūs bez spēles prakses. Saprotams, ka nepieciešams pilnībā ieiet spēļu ritmā; nepieciešams, lai laukumā parādītos spēlētāji, kuri sezonas startā spēlēja maz, vai nespēlēja vispār; nepieciešams panākt savstarpēju sapratni un t.t. Svarīgu uzdevumu daudz, un kontroles mačs – labākais veids šos uzdevumus risināt.
Kad parādās lieliska iespēja 75. vidusskolas stadionā tikties ar čempionu – nu tā vienkārši liela veiksme! Ar Jurģa Kalna komandu vienmēr ļoti interesanti spēlēt, interesanti pārbaudīt savus spēkus ar nākamo Čempionu Līgas dalībnieku. Jā, “Valmiera” stipri mainījusies, “Valmiera” ne pārāk veiksmīgi startēja, “Valmiera” vēl meklē savu spīdošo uzbrūkošo stilu, ar kuru zelta sezonā visus apbūra. Bet pie tā visa augstā komandas klase, saprotama lieta, nevienam šaubas nerada. Vispār, labāku spariga partneri neatrast!
Paldies, starp citu, čempionam, ka atbrauca uz Rīgu, uz stadionu, kur līdzīga līmeņa komanda vēl nav viesojusies. Līdzjutējiem negaidīti parādījās brīnišķīga iespēja redzēt klasisku futbolu, un paldies visiem, kuri atnāca uz stadionu un pārdzīvoja par savām mīļākajām komandām.
Spēle, jādomā, publikai pavisam nelika vilties. Sastāvi praktiski optimālie (uz izlasēm aizbraukušo pulks abos klubos apmēram vienāds), noskaņošanās atbilstoša, ātrumi augsti, enerģija plūst pāri malām. Laukumā jauni cilvēki, kurus jau sen gribējās redzēt. Laukumā jauni cilvēki jaunās pozīcijās – tas divkārt intriģēja.
Starta svilpe, un uzreiz kļuva redzams, ka mūsu puiši pilni apņēmības sagādāt čempionam maksimumu problēmu. Kā zibens kreisajā flangā spīdēja Deniss Rakels, sedzējus vienkārši neievērojot. Jau 5. minūtē varēja iesist Lūsiņš, kuram momentu sagatavoja Rakels. Viesi atsitās. Mūsu spiediens izskatījās efektīgi, kustība kvalitatīva, un pretinieks pietiekami bieži vienkārši nepaspēja sekot enerģiskajiem laukuma saimniekiem. Kā, piemēram, 19. minūtē, kad Višņakova dunča dūriena centrējumu neviens no partneriem tā arī nenoslēdza.
Saprotams, ka viesi uzbrukumā arī bija aktīvi, “Valmierai” jaunajā sezonā sen laiks gūt vārtus. Spriedze mūsu soda laukumā jutās, bet pārliecināti darbojās aizsargi un vārtsargs Rūdolfs Soloha. Malači. Rudiks, īsts spēcigs “debesskrāpis”, izskatījās ļoti pārliecināti un droši. Bija redzams, ka spēle pret “Valmieru”, kurā viņš bija vēl pavisam nesen, viņam nav vienkārša pārbaudes. Malacis, atzīstams līmenis!
Spēle bija abpusēji asa, bet mūsu uzbrūkošās darbības sanāca tomēr vairāk spožas. Tādi paukotāju dūrieni! 26. minūtē Rakels atkal skaisti sagrozīja galvas aizsargiem, izlika bumbu Višņam: spēcīgs šāviens, bet bumba trāpīja aizsargam. Bet drīzumā Ediks tomēr iesita. Pendele, specīgs sitiens stūrī, tādus neņem – 1:0!
Sitiens no “punkta” bija labs. Ediks savā stilā. Bet, laikam, vēl vairāk patika ļoti ātrais uzbrukums, kurš pie pendeles noveda. Pirmkārt, liels malacis Ričards Rullis: pie saviem vārtiem pacīnījās par grūtu bumbu, uzvarēja cīņu un sāka izgājienu. Otrkārt, Slava Čugunovs, bet pēc tam arī visu redzošais Oļegs Laizāns klasiski izveda skrējienā Rakelu. Treškārt, Deniss skaisti nolasīja situāciju un izlika asu piespēli Višņakovam. Uzbrucēju arī nogāza savā soda laukumā vārtsargs. Uzbrukums tāda zīmējuma, ar kādu pagājušajā sezonā ļoti bieži spīdēja kā reiz čempions…
Otrais puslaiks sākās ar vārtu momentu pie mūsu vārtiem, bet atkal lielisks bija vārtsargs. Šajā reizē Slava Kudrjavcevs, spēcīgi nospēlējot otrās 45 minūtes. Skaists seivs, labais, Slava!
Atbildē mēs ļoti ātri noorganizējām otros vārtus!
Auts, Jegors Cīrulis, ļoti centīgi un pašaizlidzīgi pastrādāja savā mīļotajā kreisajā flangā, meta bumbu laicīgi, spēcīgi un precīzi. Sanāca šika piespēle Rakelam. Deniss turpināja brīnišķīgi: izsmalcināta piespēle uz centru, kur cilvēks-motors Lūsiņš vienā pieskārienā skaisti sita apakšējā stūrī – 2:0! Labais, Krister! Pārējie arī līmenī. Tādu “standartu” var mācību grāmatās ievietot!
Labs rezultāts, patīkams. Pretinieks vēl vairāk atdzīvojās, vēl stiprāk gribēja iesist. Iespēju pietika. Vārtu stabs, vairāki uzticamā Kudrjavceva seivi, gudrais Artūrs Ļotčikovs, izsitot bumbu no tukšiem vārtiem, vairākas apbēdinošas kļūmes. Kopumā, “Valmiera” vārtus pilnībā bija pelnījusi. Bet arī mums bija momenti. Piemēram, Roberts Kukulis reiz gandrīz noslēdza piespēli no stūra sitiena. Kur tur, starp 125 
cilvēkiem soda laukumā, jaunais Robčiks atrada mirkli sitienam ar galvu, bet viņš to atrada. Vārtsargs glāba…
Uzvara. Ļoti patīkami, protams. Pavisam nav vajadzības krist eiforijā, saprotams. Bet var un vajag vēlreiz atkārtot: lai arī spēle vien pārbaudes, bet uzvarēt čempionu – tas ir varens impulss visādā nozīmē. Gan psiholoģiskā, gan spēles, taktiskā un t.t.
Galvenais, turpināt strādāt tādā pat garā. Ar ticību sev un komandai.
Turpinām gatavoties.
Kontroles spēle
SK Super Nova Salaspils – Valmiera FC – 2:0 (1:0)
SNS: Soloha, Cīrulis, Zelmanis, Ļotčikovs, Rullis, Rakels, Laizāns, Sprukulis, Lūsiņš, Višņakovs, Čugunovs.
Uz maiņu izgāja: Kudrjavcevs, Gražis, Korzāns, Jagodinskis, Jaunarājs-Janvāris, Kukulis.
Vārti: 1:0 Višņakovs (11 s.s., 32), 2:0 Lūsiņš (56).
#SuperNova #Salaspils #futbols #Kontrolesspēle #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Valmiera FC, Jānis Līgats.
Attachment
