Trešdiena, 3. augusts – tā ir diena, kad Latvijas līdzjutējus Rīgā gaidīja liels un aizraujošs Eiropas līmeņa futbols. Konferences Līga, mūsu galvaspilsētā viesojās Portugāles “Gil Vincente”. Ne “Benfica” un ne “Porto”, bet arī labi. Gribas novēlēt futbolistiem no SK Super Nova (U14) nākotnē kļūt par tādu maču dalībniekiem. Priekš tā, saprotams, vajag vēl ilgi un ļoti daudz un neatlaidīgi strādāt, bet nekā neiespējama nav.
Bet pagaidām mūsu talantīgie puiši no Sergeja Podoļjako komandas kārtējās Latvijas čempionāta (Elites grupa) kārtas ietvaros cīnījās ar vienaudžiem no RFS. Principiālā spēle sanāca interesanta un saspringta un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 0:0.
Aizvakar vakarā J. Skredeļa kompleksa laukumā trenējās mūsu galvenā komanda. Piesātināta nodarbība, spēkus puiši atstāja daudz! Kristaps Zommers un Patriks Balodis (kā arī jaunais Maks Troickis) vārtos lidoja, kā vāveres ritenī; Marko Regža iesita daudz un nerādīja «brilles» (tām laiks vēl pienāks!); Iļja Semjonovs nesaudzīgajās saķerēs dabūja pa kājām, bet nemainīgi cēlās un bloķēja kārtējo vareno sitienu; Jegors Cīrulis reizi Figo – 2004 stilā palaida netveramu raķeti «devītniekā»; Jevgeņijs Terzi sviedriem sejā darbojās saspēlē un efektīgi iesita arī pats, bet pēc tam vēl interesanti un ar smaidu atbildēja uz jautājumiem (interviju atradīsiet mūsu Instagram lappusē)…
Bet vakar šajā laukumā cīnījās jaunie talanti. Skatītāji (starp citu, to bija pietiekami un SK Super Nova atbalstīja ļoti labi, malači!) vārtus neieraudzīja, bet kaislību, emociju, cīņas un spriedzes bija pietiekoši. Vispār, kārtējo reizi pārliecinies, ka jauniešu čempionātu spēles – aizraujoša izrāde. Bez vispār dzirksteļojoša futbola, var satikt leģendārus Latvijas futbolistus, kuri pavisam ne tik sen mūsu futbolu uzveda izcilā līmenī. Imants Bleidelis, Igors V. Stepanovs – tagad tādus futbolistus pat dienā ar lukturi satikt nereāli, kādi lieliski piemēri mūsu jaunajiem spēlētājiem, kuri tikai sāk savu ceļu īstajā futbolā…
Mācieties, puiši, mācieties! Viņi gan ļoti cenšas, ko vakar pierādīja bezkompromisa futbolā, kurā neviens negribēja piekāpties. Viss saprotams. Spēle bija svarīga: pretinieki līdzās turnīra tabulas augšdaļā, punkti vienādi (RFS, tiesa, par spēli mazāk). Kauja ar pirmajām sekundēm un līdz fināla svilpei!
Iznākumā par Sergeja Podoļjako komandu (un par pašu treneri, saprotams) var tikai papriecāties. Nebija divu vadošo futbolistu (iedomājieties, viens no viņiem, Edvards Ābele, salauzis roku, varonīgi glābdams kucēnu! Īsts vīrišķīgs cilvēks, lepojamies ar tevi Big Ed – drīzu izveseļošanos un atgriešanos ierindā! ) Nācās trenerim veikt pārkārtojumus sastāvā, meklēt uzticamus variantus – un Sergejs Podoļjako tos atrada.
Mūsu treneris vispār kolorīta figūra: visu spēli nenogurstoši uzmundrināja savus spēlētājus, bija pēc tradīcijas galēji emocionāls un labā nozīmē karsts. Laukuma mala Sergejam zem kājām vienkārši kūpēja! Viss spēlē – bravo, trener!
Tāda noskaņa pārsviedās arī uz futbolistiem. Ļoti jau gribējās sabojāt noskaņojumu spēcīgajam pretiniekam, kuru, starp citu, mūsu komanda nekad nav uzvarējusi. Žēl, uzvarēt beigu beigās neizdevās, bet savu spēku mēs parādījām un kopumā nospēlējām atzīstami un kvalitatīvi.
Līdz pārtraukumam viesi uzbruka asāk par laukuma saimniekiem, vairākas reizes bija tuvu mērķim Niks Glindziņš, aktīvi viņam palīdzēja izveicīgie Lukas Randa – Dmitrijevs, Kristers Birkše – Kloks, Rūdolfs Dzenis un Bogdans Tiliks. Kombināciju tīklus puiši auda brīžiem ļoti simpātiskus, bet noslēgums pievīla. “Vairāk sitiet pa vārtiem!” – pareizo Sergeja Podoļjako uzsaukumu dzirdēja pat tūristi Vecrīgā. Viss pareizi: sist vajadzēja biežāk, puiši pārāk aizrāvās ar izspēli līdz drošam sitienam.
Bet otrā puslaika sākums parādīja, ka RFS neizšķirts rezultāts ļoti sarūgtina. “Skolnieki” pielika kustībā un panāca acīmredzamu pārsvaru. Un tad uz avanscēnas iznāca lielais puisis – kapteinis un vārtsargs Nils Balagušs. Nākamais Tibo Kurtua efektīgi izglāba uzreiz trīs epizodēs pēc kārtas, bet tuvāk mača beigām lieliski tika galā ar netveramu sitienu tieši mērķī – malacis, Nil! Liels viņa nopelns, ka mūsu komanda iznākumā nospēlēja uz “0”, pirmo reizi kopš 3. aprīļa! Uzslavu pelnījuši arī aizsargi – centrā Jegors Čugunovs un Tomass Žigadlo, Dāvids Štengels un Renārs Lielavs flangos pastrādāja ļoti pieklājīgi, izlika sevi pilnībā, malači.
Beigas sanāca dramatiskas. Kad kāds no laukuma saimniekiem kaut kādā neticamā veidā “aizmirsa” raidīt bumbu vārtos praktiski no metra, tas kalpoja kā brīnišķīgs signāls mūsu varenajām uzbrūkošajām darbībām. Lūk, Dzenis ļoti bīstami sita. Lūk, pie stūra sitiena Kristaps Rekmanis, debitējot šodien mūsu komandā, gandrīz noslēdza tālo stabu. RFS vārtsargs izglāba sarežģītā epizodē. Un lūk, jau pirms pašas fināla svilpes Randa – Dmitrijevs ar asu sitienu: žēl, enerģiskajam Lukasam nedaudz pietrūka precizitātes.
Iznākumā – bezvārtu neizšķirts, par kuru mūsu puiši pelnījuši labas atzīmes. Sitās katrā epizodē, izrādīja nepiekāpību un kodienu. Centās interesanti kombinēt, parādīja atzīstamu spēles organizāciju – labs mačs sanāca. Bet, protams, cilvēks – orķestris Sergejs Podoļjako, kuram nervu sadega vairāk, kā abas komandas summā atdeva piespēles, atzīmēja momentus, kur nepieciešams pielikt.
“Kopumā ar spēli esmu apmierināts, visi puiši malači, – spēli komentēja treneris. – Bet novēlu puišiem darboties vēl drošāk un radošāk, vēl pārliecinātāk izskatīties laukumā. Jātiek vaļā no psiholoģiskā stresa, kad tiecies ar spēcīgu pretinieku, jāpārstāj pārāk uztraukties – mēs noteikti ne ar ko neesam sliktāki un vājāki, un par to nevar būt šaubu, šo sajūtu vajag sevī ieaudzināt!”
Ko tur piebilst?! Trenerim pilnībā taisnība. Uz priekšu, komanda. Uz jaunām uzvarām, veiksmi!
#SuperNova #U14 #futbols #Elitesgrupa Foto – O. Baibakovs.
Attachment
