Vēl viena apbēdinoša neveiksme

Sestdien, 2. jūlijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmitās kārtas ietvaros Aleksandra Koliņko komanda Salaspilī tilkās ar klubu “Auda”. Diemžēl, mūsu galvenā trenera debija priecīgas emocijas neatnesa ne viņam, ne līdzjutējiem – ļoti apbēdinošs zaudējums ar rezultātu 1:2 (1:1). Žēl, šodien mūsu komanda atkal bija tuvu tam, lai izcīnītu punktus, bet, diemžēl, iznākumā nesanāca.

Vārtus mūsu komandas labā iesita uzbrucējs Marko Regža, nosvinot savus otros vārtus sezonā. Apsveicam, Marko!

Protams, spēle izsauca lielu interesi. SK Super Nova Salaspils sen nebija spēlējusi mājās, atgriešanos mēs visi ļoti gaidījām. Nu un, saprotams, galvenais intriģējošais notikums: Aleksandrs Koliņko debitēja mūsu komandas galvenā trenera lomā. Bez šaubām, tas labā nozīmē satrauca!

Saprotams, ka Aleksandrs Koliņko nekādas revolucionāras darbības neienesa, viņš vienkārši fiziski to nevarēja paspēt. Elementāri nav iespējams kaut ko nopietni izmainīt divos treniņos, kurus viņš aizvadīja pirms spēles. Tomēr nedaudzi svarīgi triepieni jau redzami, un tie ir interesanti. Un arī emocionālo impulsu mūsu izcilais nesenā pagātnē vārtsargs, neapšaubāmi, saviem jaunajiem padotajiem nodeva. Nav šaubu, ka spēlētāji treneri sadzirdēja. Ko, ko, bet klausīt Aleksandru Koliņko laukumā pieraduši vispār visi un vienmēr: lūk kuram padoms visu futbola dzīvi bijis brīnišķīgā līmenī.

Un tas izpaudās atri, pašā debijā. Jau 32. sekundē plašs, gudrs izgājiens, un Artjoms Troickis ar sitienu tuvajā stūrī. Vārtsargs tika galā, bet uzbrūkošu noskaņu mēs radījām. Bet 4. minūtē jau vispār parādījām, ka turpināt vārtu sauso sēriju nedomājam!

Auts, Ņikita Skljarenko ar Rihardu Ozoliņu. Un lūk, jau Skļjars ar klasisku centrējumu, bet Regža efektīgi gaisā apspēlēja aizsargu un sita precīzi – 1:0! Labais, Marko! Mēs pavisam nesen runājām, ka uzbrucējs obligāti drīzumā iesitīs: viss viņa vērtīgais darbs to solīja. Un lūk jums, draugi, apstiprinājums – ilgi gaidīt nenācās!

Labāku sākumu Aleksandrs Koliņko diez vai varēja vēlēties! Šajā sezonā atrāk mēs iesitām tikai Tukumā, kad pretiniekam gadījās sitiens savos vārtos. Likās, tādam sākumam jādod laukuma saimniekiem jaunas emocijas, bet… Vējš pēkšņi sāka strauji no laukuma malas aizslaucīt reklāmas vairogus, bet viesu flanga izgājiens pēkšņi samala mūsu aizsardzību. Arī te auts, arī te pozicionāli nenostrādāts, centrējums no flanga, un pretinieks pirmais pie bumbas tieši pret mūsu vārtiem – 1:1. Ko tu padarīsi…

Tomēr debija šodien padevās vienkārši dzirksteļojoša, un ar vārtiem izrāde neaprobežojās! 12. minūtē cilvēks no “Audas” kaut ko acīmredzami sajauca, un tieši futbolu ar kikboksu: par laimi, Troika, saņēmis mežonīgu sitienu ar kāju pa krūtīm, no nopietnas traumas izvairījās. “Audas” rezerves soliņš par sarkano kartīti stipri izbrīnījās, sarīkoja kaut kādus, teiksim tieši, nepiedienīgus lēcienus – jāšanas elementus, kaut gan noraidījums bija acīmredzams. Tomēr futbolā kājas izmanto pavisam kam citam. Emocijas vienmēr saprotamas, bet jāprot izturēties piedienīgi. “Auda”, pie visas neapšaubāmas cieņas pret klubu, pagaidām izcīnījusi ne tik daudz trofeju, lai lūk tā, skaļi dimdinātu kājām, kligtu un vicinātos ar rokām.

Bet šodien aktīvajam Troikam, starp citu, arī pēc tam tika pienācīgi: gan pa kājām, gan pa rokām. Kāds no pretiniekiem, pardon, aizmirsis, redzams, nogriezt nagus: Artjomam tādi skrāpējieni uz rokas palikuši, kā kāds ar skrūvgriezni pacenties, brr…

Spēle vispār bija nesaudzīga, emocionāla, karsta. Un tas saprotams: visi, nežēlojot sevi, cīnījās par punktiem. Saķeršanās arī turpmāk netrūka, par laimi, atklātas rupjības vairāk nebija. Toties emociju – pāri malām. Viesu vadītājs vispār veselu izrādi laukuma malā sarīkoja: brīžiem viņa pārsteidzošās piruetes (papildinātas skaļām replikām!) bija daudz kolorītākas par spēli. Tribīnē atradās neatkārtojamais Viktors Ņesterenko, un šis neaizmirstamais laukuma malas Mākslinieks sava jaunā kolēģa talantu novērtēja…

Kā reiz Tomislava Stipiča enerģija arī pārnesās viņa “mazākumam”. Viesi uzbruka bīstamāk, Kristapam Zommeram pāris reižu nācās paspīdēt ar reakciju un nopelnīt publikas aplausus. Bet lūk, laukuma saimnieku uzbrukumi izskatījās nedaudz smagnēji: gudri, interesanti, bet, ja tā var izteikties, uguns tiem pietrūka. Kaut kādas normālas veselīgas dusmas. Kaut arī Aleksandrs Koliņko laukuma malā daudz un pareizi deva padomus un vedināja savu komandu maklēt laimi uzbrukumā.

Meklēja, protams. Nopelnīja bīstamus “standartus’”, centās, mēģināja. Jau pēc pārtraukuma atzīstams izgājiens, kuru sāka Roberts Zelmanis vēl savā laukuma pusē, noslēdzās ar Ričarda Kauliņa sitienu. Vēl arī ar galvu – lūk, milzis gaisā! Žēl, vārtsargs pozīciju ieņēma nevainojamu.

Tā spēle arī turpinājās: daudz cīņas, daudz burzmas un daudz brāķa. Pie tam, mūsu vairākums kaut kā pilnībā nebija jūtams: ar savām ātruma priekšrocībām viesi visus piespieda aizmirst par sarkano kartīti. Jā, reizēm mēs ilgi un pārliecināti kontrolējām bumbu, bet, diemžēl, bez bīstamības, virzības un saasinājuma. Kas zin, ticamāk, izšķirošo sitienu mēs gatavojām tuvāk mača beigām, bet…

Un lūk, laukumā izgāja Vladimirs Stepanovs. Misters Zibens. Lielāko sezonas daļu Stjopa izgāja laukumā mūsu formā un visi mēs tad gaidījām ko pārsteidzošu. Tā arī bija, bet bez vārtiem. Un lūk, tagad Stjopa jau citā klubā (futbolā viss mainās ātri), bet Misters Zibens viņš, protams, palicis. Un 76. minūtē nodeva mums visiem sveicienu: neveiksmīga aizsarga kļūda, Stjopa uz randevū ar Zommeru, kur vārtsargam iespēju, pēc būtības, nebija – 1:2. Eh… Stjopa, kur gan tu “slēpi” vārtus, spēlējot SK Super Nova Salaspils formā?! Joks. Malacis, apsveicam, veiksmi, tā arī turpmāk. Bet tikai ne mūsu spēlēs!

Vispār, tikai pēc tam mēs atgriezām sev nepieciešamo emociju lādiņu. Diemžēl, par vēlu. Centāmies kaut ko atrast priekšā, bet pamēģini atrodi. Spēles pērkondārds, diemžēl, nodārdēja ātrāk par īsto pērkondārdu. Beigas, lietus gāze, dārdoņa, nozibsnīja zibens un… mačs beidzās. Apbēdinošs zaudējums.

Protams, visi stipri vīlušies. Uz vienu aizsargu, labu, pieticīgu un bezbailīgu puisi, kurš vienmēr atdod laukumā sevi visu bez atlikuma, bija sāpīgi skatīties. Viņš izgāja no ģērbtuves pēdējais, un, likās, vēl nekādīgi nespēja saprast, kas gan notika tajā, Stjopam priecīgajā, epizodē… Degunu augstāk, jā, patreiz bēdīgi un sāpīgi, bet viss gadās. Sakožot zobus, vajag pacelt galvu, turpināt strādāt un virzīties tālāk. Un klausīties un dzirdēt treneri.

Optibet Virslīga. 20. kārta

SK Super Nova Salaspils – FK Auda – 1:2 (1:1)

SN: Zommers, Semjonovs, Zelmanis, Jaunarājs-Janvāris, Skļarenko, Sprukulis, Ozoliņš (Šteinbergs, 82), Kauliņš (Indrāns, 56), Miņins (Brics, 74), Troickis (Čugunovs, 82), M. Regža

Super Nova Salaspils vārtu guvēji: 1:0 M. Regža (4).

#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Nora Krevņeva-Baibakova.

 

Attachment

43777237-604F-4292-BAE4-25C92CF0794B