Pirmdien, 28. augustā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmit septītās kārtas ietvaros Sergeja Golubeva komanda mājās tikās ar klubu “Liepāja”. Pretendents uz trešo vietu panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 2:0 (2:0). Kārtējā neveiksme, protams, sarūgtināja, bet kopumā mūsu komanda spēli aizvadīja cienīgi un piespieda favorītu pastrādāt pēc maksimuma.
Saprotams, ka komandas atrodas dažādos turnīra tabulas polos. Bet ļoti gribējās favorītam dot nopietnu cīņu, pakutināt nervus un atņemt punktus. Pirmais, bet īpaši otrais, laukuma saimniekiem pilnībā izdevās. Bet, diemžēl, atkal mēs palikām bez trešā. Abēdinoši, tā gribās jaunus punktus komandas krātuvē, tik sen tā nav papildināta…
Spēle sākās, spēle turpinājās, un ko vēroja publika? Līdzīgu cīņu ar minimālu viesu pārsvaru, drīzāk teritoriālu, kā tiešām jūtamu. Mēs pārliecinoši darbojāmies aizsardzībā, pietiekami mierīgi lasījām pretinieka nodomus, karsti uzliesmojumi mūsu soda laukumā neveidojās.
18. minūtē mēs nedaudz patrakojām pie “standarta”, kad Jevgeņijs Miņins asi centrēja, bet enerģiskais Rostands Ndjiki skaisti sita ar galvu. Ne ļoti bīstami, bet mūsu uzbrūkošos nodomus šī spēles iezīme nodemonstrēja spīdoši. Bija acīmredzami, ka mēs nedomājām krampjaini sēdēt visas 90 minūtes aizsardzībā. Un vispār, un tas ļoti patika, mēs nedomājām piekāpties komandai, kurai, protams, šodien vienkārši nebija tiesību zaudēt punktus.
Sanāca mums ne slikti. Pie mūsu vārtiem nopietnu asumu neradās, toties mēs 28. minūtē pretinieku nopietni pārsteidzām. Jevgeņijs Terzi ar garu piespēli piespieda paskrieties Ivanu Patrikejevu. Rādījās, skrējiens īpašus augļus nenesīs, be lūk ko nozīmē cīnīties līdz galam katrā epizodē! Vaņa negaidīti apzaga oponentu un pats sev izveidoja simtprocentīgu vārtu momentu – labais, malacis, lūk, tā arī vajag! Bet cik apbēdinoši, ka bumba aizlidoja garām vārtu stabam, pavisam nedaudz tur bija līdz vārtu guvumam. Uh, apbēdinoši.
Daudzējādā ziņā spēles kulminācijas moments. Tādēļ, ka tajā kā reiz galvenā iespēja mūsu komandai panākt kopējo panākumu – prast realizēt reto, varbūt vienīgo, lielisko momentu. Neizmantosi, un…
Atbildē mūs sodīja, jā, protams, sodīja. Komanda nevar būt tā vienkārši trešajā vietā. Viņa savu iespēju izveido jebkurā gadījumā, jābūt tam pastāvīgi gatavam. Bet te uz mirkli pozicionāli netikām galā, negaidīts un efektīgs nometiens partnerim pa sitienam, bum, bez iespējām – 0:1. Ārēji liekas, ka gandrīz ne no kā.
“Liepājas” galvenais trumpis – enerģija. Bez tās komandas laukumā vienkārši neeksistē. Bet ja komanda to jūt, noķer, tad jebkuram pretiniekam būs smagi. Lūk, arī tagad, negadīti iesitot, viesi uzreiz pa īstam aizdegās un momentāli iesita otros vārtus. Mēs, protams, paši to stipri veicinājām, bet pie kļūdām noveda kā reiz viesu pamodinātā enerģija, kuri pie 0:0 bija inerti un pat garlaicīgi, bet pie 0:1 zibenīgi piespieda laukuma saimniekus pārvērsties, tēlaini izsakoties, par vāverēm ritenī. Un lūk, mēs nepārtraucām centrējumu, un lūk, mēs neizsekojām uzbrucējam – 0:2.
Pa lielam, uz līdzenas vietas puslaiks noslēdzās tā, ka uz kopējo panākumu mēs ļoti ātri pazaudējām visas cerības.
Vispār, nē! Otro puslaiku mūsu komanda iesāka tā, ka cerības atkal un ļoti ātri atgriezās. Laukuma saimnieki pielika ātrumā, kustība kļuva vairāk produktīva, parādījās plašums un daudzveidība. Bum, labs izgājiens, masīvs, aktīvais Patrikejevs klasiski uzplēsa flangu, piespēle centrā… Nu, nu! Uh, atkal nē, atkal bez noslēguma. Bet vienalga bija skatāmi! “Liepāju” tas viss stipri pārsteidza, tā tādam laukuma saimnieku uzrāvienam izrādījās negatava. Tomēr viesu darbībās bija jūtams kāds pašpārliecināts pārākums, bet pēc kā tāda pārkārtoties un atgriezties atkal pie nesaudzīgas cīņas par katru bumbu nav ļoti vienkārši.
Lūk, te nu mums iesist! Diemžēl, bet tā arī neizdevās. Mēs vienkārši izrādījāmies kaut kur blakus, kaut kur pietrūka kāda mazumiņa, kāda aukstasinīga lēmuma. Bilde, kad “Liepājas” futbolisti izsita bumbu vien kaut kur tālāk – tas, protams, skaisti un patīkami, bet tomēr nepietiekami. Daudz patīkamāk būtu iesist. Bet pat brīnišķīgajā uzbrukumā pēdējās minūtēs veiksme no mums novērsās. Eduards Višņakovs sita, rādījās, tieši, bet kāds no viesiem tomēr izsita bumbu no tukšiem vārtiem…
Nu ko, futbola vasara noslēgusies. Prieku tā SK Super Nova Salaspils līdzjutējiem pavisam neatnesa, punktus mēs, diemžēl, praktiski nesavācām. Gribas cerēt, ka rudenī būs savādāk.
Iepriecināt līdzjutējus ar uzvaru (labāk, protams, vairāk, kā ar vienu!) mūsu komandai vienkārši pienākas.
Optibet Virslīga. 27. kārta
SK Super Nova Salaspils – FK Liepāja – 0:2 (0:2)
SN: Kudrjavcevs, Enyou, Raščevskis (Williams, 43), Pritikovskis, Skrebels, Ostapenko, Sprukulis (Artjomovs, 83), Terzi (Laizāns, 68), Patrikejevs (Dani Lual, 68), Rostand, Miņins (Višņakovs, 68)
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto Nora Krevņeva-Baibakova
Attachment
