Piektdien, 30. jūnijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta divdesmitās kārtas ietvaros Sergeja Golubeva komanda Salaspilī tikās ar klubu “Tukums 2000/Telms”. Viesi panāca pelnītu uzvaru ar rezultātu 5:2 (3:1). Protams, naivi un pat neveikli sagaidīt kaut ko pozitīvu, kad ielaid tik daudz. Atkal tik daudz. Diemžēl, bet tāda ir realitāte.
Vārtus mūsu komandas labā iesita pussargi Jevgeņijs Miņins un Ivans Patrikejevs. Žeņam šie ir jau 7 vārti čempionātā – labais, bombardieri! Liels notikums arī Ivana karjerā – tie ir 17 gadīgā puiša pirmie vārti virslīgā! Apsveicam, Vaņa, malacis!
Starp citu, skaistie Miņina vārti arī pārvērtās īpašā momentā, pie tam, dēļ paša skaistākā un brīnumainākā iemesla pasaulē. Atceraties, kā mūsu futbolisti nosvinēja precīzo sitienu?! Jā, jā, visi ieraudzīja slaveno Bebeto žestu – šūpo, šūpo, šūpo! Tas tika darīts par godu neaizmirstamam notikumam Eduarda Višņakova ģimenē, kuram piedzimusi meita. Mēs ar prieku apsveicam Ediku un apburošo mammu Darju ar ar laimīgo notikumu! Veselību un laimi!
Bija šajā spēlēs vakarā vēl zīmīgi notikumi. Mūsu kluba sastāvā debitēja Raivis Skrebels un 17 gadīgais Emīls Aivars, kurš vispār nospēlēja savu pirmo maču virslīgā. Apsveicam, puiši!
Priecīgās epizodes atcerējāmies, laiks pārslēgties uz epizodēm skumjākām. Diemžēl, to atkal svācās daudz. Un atkal jau no paša sākuma. Starta svilpe, bīstams soda sitiens, Dāvis Veisbuks brīnišķīgi tika galā. Tālāk ne pārāk augsts temps, vienlīdzīga spēle un… Un pēkšņi mūsu iemīļotā lieta – “dāvana” pretiniekam uz līdzenas vietas. Gara piespēle, cīņa “viens pret vienu”, nesaprašanās uz līdzenas vietas, kuriozs, un bumba mūsu vārtos – 0:1. Kā tad tā… Atkal epizode no rubrikas “Vajadzīgi viegli vārti?! Vēršieties!”
Tālāk – klusums, atkal ne pārāk kvalitatīvs futbols no abām pusēm. Bet pie tam, iniciatīva lēnām, bet ticami, sāka pāriet pie mūsu komandas. Un lūk, mēs aizvadījām varenu un skaistu nogriezni! Lūk, Skrebels, debitējot ļoti cienīgi, malacis, ar garu piespēli atrada soda laukumā Jevgeņiju Terzi. Mūsu vecais paziņa izdarīja sitienu – pārliktnis! Bet lūk, jau Laizāns savā stilā bīstami izšāva no tālas distances – vārtsargs ar grūtībām tika galā. Turpināja vareni: stūra sitiens, un lūk, uzspīdēja divu Kristeru duets – Lūsiņš ar piespēli, Atars ar sitienu. No netveramas pozīcijas, no tuva attāluma, bet pāri vārtiem! Eh, nu kā tā…
Bet mēs turpinājām aktīvi un asi! Lūk, Lūsiņš klasiski pārtvēra bumbu, atrada Lazu. Kapteinis momentāli uzcienāja visus ar lielisku piespēli no lielā futbola – skaistums, bravo, Laza! Tika šī konfekte Miņinam, kurš visu noslēdza izmeklēti: izgajiens viens pret vienu, pauze un mierīgs precīzs sitiens – 1:1! Bravo, Žeņa, kārtējie klasiskie vārti.
Un sanāca priecīgā kompānija šūpot, šūpot, šūpot.
34. minūtē Laizāns uzcienāja publiku ar vēl vienu izteiksmīgu piespēli, kura, diemžēl, šoreiz nekļuva rezultatīva. Žēl. Kustība bija virtuoza, gudra, Laizāna stilā pīķa laikā. Višņakovs, liekas, pats negaidīja, ka pēkšņi izrādīsies brīvs un saņems iespēju aizlidot uz randevū ar vārtsrgu. Bet filigrānā Laizāna piespēle tādu iespēju deva. Ediks aizlidoja, sita spēcīgi augšējā stūrī, bet vārtsargs neticamā veidā bumbu atsita.
Eh, izietu mēs 2:1 vadībā, kas zin, kur gan viss aizripotu…
Bet tā… Mēs gandrīz uzreiz atkal viegli ielaidām. Diemžēl, atkal jau savā firmas stilā. Skrējiens pa flangu, piespēle, bakstījums no tuva attāluma – 1:2. Pretošanos viesi epizodē nesastapa. Apbēdinoši, bet nekas jau vēl nav zaudēts! Bet pašās puslaika beigās atkal “dāvana”. Izgājiens pa flangu, vienatnē, bez partneru atbalsta, vairāku mūsu spēlētāju ielenkumā. Un tomēr neatvairāms sitiens no asa leņķa – 1:3.
Tā kopējais iespaids par visumā ne slikto puslaiku izrādījās stipri sabojāts. Neko izcilu strādīgie viesi neparādīja, bet godprātīgi darīja savu darbu un prasmīgi sodīja ar rupjajām kļūdām. Lūk, arī visa recepte “Tukuma” pārliecinošajai uzvarai.
Kļuva skaidrs, ka iespējas izglābties mums niecīgas. Bet otrā puslaika sākumā pat tās ātri iztvaikoja. Kārtējie vienkāršie vārti – 1:4. Kārtējie vienkāršie vārti – 1:5. Abās epizodēs cilvēku zaļajā formā soda laukumā bija mazāk, kā cilvēku dzeltenajā formā. Bet tas “zaļajiem” pavisam netraucēja.
Nekā interesanta jau vairs nebija, viesi asi samazināja apgriezienus. Mēs centāmies kaut ko izdomāt uzbrukumā, un par Patrikejevu iznākumā bija prieks. Šajā sezonā pussargam kaut kā pavisam nav veicies. Labi, nesanāca, negāja, bet vēl arī atklāti neuzsmaidīja un pat izsmēja fortūna. Pat savos vārtos puisis izmanījās iesist pēc kaut kādiem pavisam neiedomājamiem rikošetiem. Bet šodien Vaņa iesita savus pirmos, malacis! Un kā reiz veiksme pasniedza roku. Lūsiņš sagatavoja momentu, Patrikejevs pēkšņi palika vienatnē un no metriem divdesmit uzsita. Vārtsargs kļūdījās, un – 2:5! Ivanam, protams, īpašs moments, un ļoti labi, ka jaunais talantīgais puisis izjuta pozitīvas emocijas tādā spēlē. Tas vienmēr ļoti svarīgi.
Bet lūk, mūsu komandas līdzjutēji, protams, nekādas pozitīvas emocijas neizjuta. Tieši otrādi. Jau atvainojiet, šajā sezonā mēs jūs gandrīz pavisam neiepriecinām. Bez šaubām, tas nekam neder. Ko padarīsi… Atliek ticēt, ka nākamajā kārtā, Daugavpilī 5. jūlijā, mūsu komanda tomēr labosies. Ticēt tomēr vajag līdz galam.
Optibet Virslīga. 20. kārta
SK Super Nova Salaspils – Tukums/2000 Telms – 2:5 (1:3)
SN: Veisbuks, Raščevskis, Jaunarājs-Janvāris, Skrebels, Atars (Aivars, 46), Terzi (Patrikejevs, 62), Lūsiņš, Kaušelis (Ostapenko, 46), Laizāns (Sprukulis, 69), Miņins, Višņakovs (Čugunovs, 46)
Vārti SN: 1:1 Miņins (29), 2:5 Patrikejevs (83).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Oļegs Baibakovs.
Attachment
