Svētdien, 4. jūnijā, SK Super Nova Salaspils futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. Čempionāta septiņpadsmitās kārtas ietvaros Igora Korabļova komanda Salaspilī tikās ar klubu RFS. Bezierunu viesu uzvara ar rezultātu 6:1 (1:1). Pirmajā puslaikā mūsu komanda ļoti cienīgi cīnījās ar favorītu, bet pēc pārtraukuma viesi pārliecinoši pierādīja acīmredzamo pārākumu klasē.
Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita pussargs Jevgeņijs Miņins. Ļoti skaists sitiens. Ir piektie vārti sezonā – labais, Žeņa!
Kā reiz ar šo patīkamo epizodi spēle arī sākās. Vispār, vēl agrāk, pirmajā minūtē, viesiem bija jāiesit, bet mums ļoti paveicās. Bet 8. minūtē mēs negaidīti atklājām rezultātu! Pārsteidzoši, tik daudz spēlēs pēc kārtas mēs nemainīgi ielaidām pirmajās minūtēs, bet divās spēlēs ar Rīgas gigantiem pratām no tā izbēgt. Tātad tomēr varam!
Šodien vispār pirmie un ļoti ātri iesitām! Vēl arī skaisti. Lieliski nospēlēja Oļgerds Raščevskis, aizlidojot kā komēta pa kreiso flangu. Izsmalcināti apmuļķoja sedzēju, aizvilka bumbu pa malu un atdeva ērtu piespēli Miņinam centrā. Žeņa visu izdarīja ļoti efektīgi: smalka pauze un izsmalcināts sitiens zem pārliktņa – 1:0! Labais!
Mūsu komanda ļoti reti, diemžēl, iesit no spēles. Tādēļ šis spīdošais vārtu pretuzbrukums īpaši iepriecināja. Atri, gudri un pareizi. Malači. Laikam, šie pagaidām ir mūsu skaistākie vārti čempionātā.
Protams, naivi bija domāt, ka ielaistie vārti piespiedīs viesus nervozēt un kļūdīties. Protams, nē. RFS ņēma spēli savā kontrolē, daudz bija ar bumbu un uzreiz sāka plānveidīgu mūsu vārtu vareno aizsardzības bastionu apdraudējumu. Kā reiz te gribas izteikt lielu komplimentu mūsu spēlētājiem un īpaši trenerim Igoram Korabļovam.
Saprotams, ka kļūmīgi būtu domāt, ka mūsu jaunais komandas vadītājs divu dienu laikā veiks kādas maģiskas pārmaiņas. Tā nenotiek, neviens to arī negaidīja. Bet svarīgi atzīmēt: Igors Korabļovs savā spēlētāja karjerā bija teicams spēcīgs aizsargs, viens no pašiem uzticamākajiem. (Starp citu, jūs, cerams, neesat aizmirsuši, ka 20 gadus atpakaļ Igors Korabļovs spēlēja pret Turcijas izlasi leģendārajā uzvarētajā mačā Rīgā, un rezultātā mēs toreiz izsitāmies uz EURO-2004?! Pavisam drīz mēs atkal spēlēsim ar Turciju mājās, mūsu federācijai noteikti jāuzaicina mūsu treneris uz spēli goda viesa statusā).
Tad lūk. Pat tādā īsā laika periodā treneris paspēja aizklauvēties līdz spēlētājiem tieši jautājumos, saistītos ar aizsardzības darbībām. Taktiski nostādīja spēli gudri un pareizi, tā, lai viesiem nāktos sastapties ar maksimālām grūtībām organizējot uzbrukuma darbības. Un Igora Korabļova un viņa palīgu plāns, tas jāatzīst, pirmajās 45 minūtēs nostrādāja brīnišķīgi. Daudzējādā ziņā tādēļ, ka puiši treneri sadzirdēja un uzstādījumu izpildīja akurāti un uzmanīgi.
Ne jau nejauši RFS, neskatoties uz neapšaubāmu pārākumu, neko īpašu uzbrukumā neizveidoja. Pat vārti – tie daudzējādā ziņā mūsu spēlētāju apbēdinoša kļūda. Laukuma centrā pārcentāmies, neērta (un nevajadzīga!) piespēle atpakaļ, un tālāk viss vienkārši. Ātri nosedza, ātri apzaga, ātri aizskrēja un meistarīgi realizēja – 1:1. RFS to prot brīnišķīgi.
Bet iznākumā pilnībā pelnīts 1:1 pēc puslaika. Tāds rezultāts priekš RFS izgāšanās, mums – liels sasniegums. Skaļi runāt ģerbtuvē vietā bija viesu trenerim, ne laukuma saimnieku trenerim.
Pie tam, protams, būvēt ilūzijas par veiksmīgu spēles iznākumu kopumā bija pa agru un atkal jau naivi. Nebija šaubu, ka RFS obligāti pieliks, veiks kadru izmaiņas, spiediens pieaugs nepārprotami. Ja par kaut ko nopietni sapņot šādā situācijā, tad ļoti svarīgi izturēt minūtes 15-20.
Bet tam par maz tiešu treneru uzstādījumu un paskaidrojumu ko un kā jādara aizsardzībā. Pirmām kārtām tam nepieciešams, lai katrs spēlētājs atstrādātu katrā epizodē praktiski ideāli. Un vēl arī paspētu palīdzēt partnerim. Uz enerģētiska iztukšojuma un ar milzīgu pašatdevi.
Tas ir ļoti smags uzdevums. Bet ja ar to netikt galā, tad tāda līmeņa pretinieks vienkārši samīdīs.
Uzreiz trīs (!) spēlētāji, kuri viesiem izgāja uz maiņu, iesita pa vārtiem. Tas daudz pasaka. Vien septiņas minūtes mēs noturējāmies pēc pārtraukuma, bet pēc tam muļķīga pendele uz līdzenas vietas – 1:2. Uzdāvināti vārti. Un aizgāja-aizbrauca. Mēs, tā sakot, “aizpeldējām”, bet tādā situācijā RFS līmeņa komandas saraus gabalos un vārdu nepaprasīs. Ātri – 1:3. Ātri – 1:4. Ātri – 1:5.
Tieši tādu pašu vārtu viesuli mēs vērojām iepriekšējā spēlē ar “Riga”.
Pēc tam vēl arī kļūmīgs sitiens savos vārtos – 1:6.
Pirms pauzes, sakarā ar mūsu izlases spēlēm, SK Super Nova Salaspils atliek vēl viena spēle. Piektdien, 9. jūnijā, dodamies uz Liepāju.
Komandas, līdzvērtīgas mūsu līmenim, tur gan sitās lieliski, gan uzvarēja. Kādēļ gan mums neatkārtot kaut ko līdzīgu?! Vēl jo vairāk, ka mūsu komandai tas ļoti vajadzīgs un svarīgi.
Nu drausmīgi apnicis tik bieži zaudēt…
Optibet Virslīga. 17. kārta
SK Super Nova Salaspils – RFS – 1:6 (1:1)
SN: Kudrjavcevs, Cīrulis, Ļotčikovs, Zelmanis, Atars, Raščevskis, Godiņš (Sprukulis, 67), Lūsiņš (Kaušelis, 61), Laizāns (Patrikejevs, 82), Miņins, Višņakovs (Korzāns, 67)
Vārti SN: 1:0 Miņins (8).
#SuperNova #Salaspils #futbols #OptibetVirslīga #WinWinsport
Foto – Nora Krevņeva-Baibakova.
Attachment
